Latvieši ir viena no tām tautām, kuri ikvienam varēs pārliecinoši apgalvot, ka buberts nav mannā biezputra. Šī ir ne vien tehnoloģiski būtiska atšķirība, jo bubertu, atšķirībā no biezputrām, nemēdzam ilgstoši novārīt, bet arī emocionāla, jo pat mazuļi, kuriem negaršo mannā biezputras, ar prieku baudīs bubertu. Protams, dēļ jēlu olu izmantošanas, arī bubertu nāksies nedaudz novārīt, bet šeit katrai saimniecei būs sava pieredze.
Izmantosim 300 ml pienu, 60 gramus mannā, 30 gramus cukuru, 2 olas, šķipsniņu sāls un 10 gramus vaniļas cukuru, bet ķīseli gatavosim no 200 ml dzērveņu sulas, 12 gramiem cietes un 30-50 gramiem cukura.
Sāksim ar ķīseļa gatavošanu. Cukura daudzumu izvēlāmies atbilstoši sulas specifikai. Sulu lejam katliņā, liekam uz uguns, pēc vārīšanās sākuma pieberam ar cieti samaisītu cukuru, nepārtraukti apmaisot sagaidām vārīšanās atsākšanos, novārām 1-2 minūtes, ņemam nost no uguns un ļaujam atdzist.
Olu baltumus sakuļam ar šķipsniņu sāls biezās putās. Olus dzeltenumus kārtīgi sakuļam ar cukuru un vaniļas cukuru viendabīgi krēmīgā masā. Pienu ielejam katliņā, liekam uz uguns, pēc vārīšanās sākuma ar tievi strūkliņu pievienojam mannā un, nepārtraukti apmaisot, novārām uz pavisam mazas uguns biezā biezputrā.
Lūk, šajā brīdī varam paši izlemt par to, nedaudz novārīt bubertu vai abas olu masas pievienot novārītajai biezputrai. Šoreiz to darījām, novārītajai biezputrai lejam klāt olu dzeltenumu masu, aktīvi apmaisot novārām 30 sekundes, neizslēdzot uguni ņemam katliņu nost no uguns, liekam klāt olu baltumu masu, liekam katliņu uz uguns, aktīvi un rūpīgi apmaisot novārām vēl 30 sekundes, ņemam katliņu nost no uguns un visu rūpīgi samaisām viendabīgā masā.
Sagatavoto bubertu pārliekam deserta trauciņos vai šķīvīšos, atdzesējam, trauciņos pielejam ķīseli un pasniedzam gardo desertu galdā.
Iedvesmojies pats un iesaki draugiem!
