Mali, kuras liela daļa ietilpst Latvijā tik bieži pieminērajā Sahāras tuksnesī, rekordlielais karstums nozīmē, ka dažviet ledus gabaliņi tagad maksā vairāk nekā maize un piens. Par to raksta BBC
“Esmu ieradusies nopirkt ledu, jo tagad ir ļoti karsts,” saka 15 gadus vecā Fatuma Jattara, viesojoties pie sava vietējā veikala pārdevēja galvaspilsētā Bamako.
Tā kā ilgstoši elektrības padeves pārtraukumu dēļ ledusskapis nedarbojas, viņa izmanto ledus gabaliņus, lai saglabātu pārtiku un uzturētu vēsumu karstuma viļņa laikā, kad temperatūra paaugstinās līdz 48 C.
Tas zināmā mērā darbojas, taču cenu kāpums padara dzīvi vēl grūtāku. “Dažviet tas ir 100 franku CFA (0,15 eiro)” par nelielu somu, viņa saka: “pat 300, 500 – tas ir pārāk dārgi.”
Tas ledu padara dārgāku par maizi — standarta bagete parasti maksā apmēram 250 CFA (ap 0,38 eiro)
Vēl lielāka cīņa ir Nanai Konātē Traorē, kura tagad ir spiesta gatavot katru dienu, nevis dažas reizes nedēļā.
“Mēs bieži veselu dienu esam bez strāvas,” viņa saka, “tāpēc ēdiens sabojājas, un tas ir jāizmet.”
Problēmas sākās gandrīz pirms gada, kad Mali valsts elektroenerģijas uzņēmums nespēja apmierināt augošo pieprasījumu pēc tam, kad pēdējos gados bija uzkrājis simtiem miljonu eiro lielu parādu. Daudziem Mali iedzīvotājiem nav rezerves ģeneratoru, jo to uzpildīšana ir dārga.
Ja nav elektrības, naktī nav ventilatoru, kas daudziem liek gulēt ārā. Un tas ietekmē cilvēku veselību.
“Mēs patiešām ciešam,” saka Soumaila Maiga, jauns vīrietis no Jirimadio rajona Bamako nomalē.
“Naktīs temperatūra var sasniegt 46C – tas ir neizturami, jo mocos no reiboņiem. Jālej sev virsū ūdens, lai tiktu ar to galā.”
Kopš marta dažviet Mali temperatūra ir paaugstinājusies virs 48 grādiem, nogalinot vairāk nekā 100 cilvēkus. Visneaizsargātākie ir gados vecāki un ļoti jauni cilvēki.
“Mēs redzējām apmēram 15 hospitalizācijas dienā,” saka profesors Jakuba Toloba, kurš strādā Bamako universitātes slimnīcā.
“Daudzi pacienti ir dehidratēti – galvenie simptomi ir klepus un bronhu sastrēgums. Dažiem ir arī elpošanas traucējumi,” viņš stāsta BBC.
Dažos apgabalos skolas ir slēgtas piesardzības nolūkos, un cilvēkiem musulmaņu vairākumā tika ieteikts negavēt ramadāna periodā, kas nesen beidzās.
“Mums vairāk jāplāno šīm situācijām, kas, iespējams, atgriezīsies. Šoreiz tas mūs pārsteidza,” piebilst profesors Toloba.
Nāvējošais karstuma vilnis ietekmē arī tādas kaimiņvalstis kā Senegāla, Gvineja, Burkinafaso, Nigērija, Nigēra un Čada.
Saskaņā ar World Weather Attribution (WWA) zinātnieku viedokli, šajās ekstrēmos temperatūras maksimumos ir vainojamas cilvēku izraisītas klimata pārmaiņas .
“Ārkārtējs 5 dienu maksimālais karstums, kas ir tik reti sastopams kā novērotais notikums virs Mali/Burkinafaso, būtu bijis par 1,5 C vēsāks un 1,4 C vēsāks lielākajā Sāhelas reģionā, ja cilvēki nebūtu sasildījuši planētu, sadedzinot fosilo kurināmo,” teikts viņu jaunākajā ziņojumā. .
Gaidāms, ka tuvāko nedēļu laikā Bamako temperatūra saglabāsies virs 40°C, cilvēki cenšas pielāgoties jaunajai normai.
Saulei rietot galvaspilsētā, Konātē Traorē kundze iznes vairākus lielus paklājiņus ārā uz savu pagalmu un noliek tos.
“Mums visu laiku jābūt ārā karstuma dēļ. Kad ir karsts, es saslimstu,” viņa saka.
”Tas nemaz nav viegli”.
