Rietumu presē, kā arī politisko un militāro novērotāju vidū asas diskusijas izraisījusi ASV un Ukrainas pirmā ATACMS tāla darbības rādiusa ballistisko raķešu izmantošana pret Krievijas mērķiem Krimā.
Daudzi novērotāji slavē ASV vadību par šo lēmumu un kritizē, ka tas pieņemts “par vēlu”. Daži eksperti saka, ka šobrīd ir iespēja mainīt amerikāņu stratēģiju Ukrainas uzvarai.
Tikmēr Pentagona pārstāvis uzskata, ka lēmums pieņemts īstajā laikā, un tas atbilst situācijai kaujas laukā.
Bijušais Lietuvas ārlietu un aizsardzības ministrs, tagad savas valsts vēstnieks Zviedrijā Lins Linkevičs atzīmē, ka beidzot “pēc sāpīgas pauzes Ukrainai solījumu maiss tika atraisīts” un tā saņēma miljardus dolāru no ASV, ilgi gaidītās ATACMS, Storm Shadow raķetes, kā arī papildu Patriot.
“Šobrīd vissvarīgākais ir, lai tas viss turpinātos bez apstājas līdz uzvarai,” tviterī rakstīja Lietuvas diplomāts.
ASV vēstniece Kijivā Bridžita Brinka sacīja, ka ATACMS piegāde martā liecina, ka “mūsu apņemšanās aizsargāt Ukrainu ir nelokāma”.
Associated Press atklāj apstākļus, kas noveda pie Vašingtonas lēmuma.
Atsaucoties uz divām ASV amatpersonām, kuras vēlējās palikt anonīmas, aģentūra norādīja, ka Baidena administrācija iepriekš brīdinājusi Krieviju, ka gadījumā, ja tā Ukrainā izmantos tāla darbības rādiusa ballistiskās raķetes, Vašingtona nodrošinās tādas pašas spējas ukraiņiem. Tad Krievija brīdinājumu neņēma vērā un izmantoja šīs raķetes, lai dotu triecienu Ukrainai.
Analītiķi atbalsta Vašingtonas lēmumu, taču saka, ka “kļūdainā” ieroču piegādes shēma atkārtojas atkal un atkal – Kijiva prasa kaut kādus ieročus, sākot no Javelin sistēmām, tankiem un beidzot ar F-16, Vašingtona gaida ilgi, un tad tās nodrošina, bet pārāk daudz par maz un par vēlu.
Ja tas būtu nodrošināts īsākā laika posmā, “iespējams, Ukraina jau būtu uzvarējusi karā. Šķiet pamatoti secināt, ka šie ieroči Ukrainai tika nodoti pa pilienam, lai Kijiva nezaudētu, bet arī neuzvarētu Krieviju tā seku dēļ,” tviterī ierakstījis BBC Ukrainas korespondents Jūens Makdonalds.
Viņš apgalvo, ka šī stratēģija Ukrainai izmaksā pārāk daudz dzīvības un iznīcināšanas. Pēc Makdonalda teiktā, šī politika bija apzināta vienošanās starp ASV un Vāciju, kuras mērķis bija novērst Krievijas sakāvi un lietas nodošanu sarunām.
“Viņi vēlējās, lai novārdzinātā, bet vēl neuzvarētā Ukraina tiktu piespiesta pie sarunu galda ar nogurušo, bet arī neuzvarēto Krieviju,” raksta Makdonalds, paužot viedokli, kas ir kopīgs vairākiem Ukrainas ekspertiem.
Britu militārais analītiķis Filipss O’Braiens sacīja, ka ir “pierādījumi, ka Baidena administrācija ir guvusi dažas ļoti svarīgas mācības” un “lēmuma pieņemšanas laiks un veids dod cerību uz nākotni”.
Bijušais NATO ierēdnis un Somijas Starptautisko attiecību institūta eksperts Edvards Hanters Kristijs uzskata, ka kļūdainā ASV nostāja joprojām saglabājas, un administrācija joprojām cenšas izvairīties no eskalācijas.
Vašingtona, pēc ASV prezidenta administrācijas nacionālās drošības padomnieka Džeika Salivana vārdiem, turpina uzstāt, ka ATACMS raķetes nedrīkst izmantot, lai uzbruktu mērķiem ārpus Ukrainas teritorijas. Eksperts uz to atbild, sakot, ka, pirmkārt, neviens tā nekaro, otrkārt, eiropiešiem jāstrādā, lai izlabotu Baltā nama “kļūdu”.
ASV Apvienotās štāba priekšnieku padomes priekšsēdētāja vietnieks admirālis Kristofers Greidijs ziņu aģentūrai Associated Press sacīja, ka lēmums piegādāt ATACMS tika rūpīgi apsvērts un ieroči tika piegādāti “īstajā laikā”.
Viņš uzskata, ka tas palīdzēs Ukrainai atslēgt Krievijas loģistikas līnijas un samazināt karaspēka koncentrāciju aiz frontes līnijas.
“Es domāju, ka šis ir īstais brīdis, un boss (Baidens) pieņēma lēmumu, ka šis ir īstais brīdis, lai viņus nodrošinātu, pamatojoties uz to, kur šobrīd notiek cīņa,” trešdien AP sacīja Greidijs. “Katru reizi, kad ieviešat jaunu sistēmu, jebkuras izmaiņas kaujas laukā, jums ir jādomā par šī soļa eskalējošo raksturu.”
Kā skaidro televīzijas kanāls CNN, papildus bažām par eskalāciju Baidena administrācijai bija arī citi pārliecinoši iemesli pretoties idejai par tāla darbības rādiusa raķešu nosūtīšanu uz Ukrainu. CNN skaidro, ka pašas ASV tam nebija gatavas – jaudīgu raķešu ražošana prasa laiku un sarežģītas sastāvdaļas.
Kā septembrī pastāstīja ATACMS raķešu ražotāja Lockheed Martin pārstāvis, ražošana darbojas ar pilnu jaudu, taču gadā var saražot tikai aptuveni 500 raķetes. Tāpēc pirms raķešu došanas Ukrainai Amerikai bija jāatrisina jautājums par jaunu ATACMS raķešu iegādi un jāpapildina pašai savas militārās rezerves.
Pats fakts par ATACMS piegādi Kijivai nozīmē, ka ASV uzticas ukraiņiem, sacīja Atlantijas padomes vecākā līdzstrādniece Elizabete Brava. “Ja jūs sniedzat šādu ieroci, jums ir jābūt pārliecinātam, ka saņēmējs to lieto pareizi,” saka eksperte. “Pretējā gadījumā mums būtu bīstama situācijas eskalācija.”
Brava uzskata, ka atšķirībā no Ukrainas, Krievija nebauda tādu pašu sabiedroto uzticības līmeni.
“Kad Ukraina saņem jauna veida ieroci, Krievija vai nu tos izsmej vai izsaka draudīgus brīdinājumus valstīm, kas tos sagādājušas,” sacīja Brava. “Šīs stratēģijas, manuprāt, ir radušās no izmisuma, jo Krievijai nav draugu, kas tai palīdzētu no pienākuma apziņas: Krievijai vai nu pašai jāražo ieroči, vai arī jābūt noderīgai valstīm, kuras to atbalsta.”
Kāpēc Kijivai ir vajadzīgas ATACMS ?
ATACMS jau sen ir ierindojies Ukrainas vēlmju sarakstā to ugunsspēka dēļ, ļaujot Ukrainas karaspēkam uzbrukt Krievijas mērķiem tālu aiz frontes līnijām, raksta žurnāls Newsweek .
Jaunās raķetes nodrošina Ukrainai gandrīz divreiz lielāku darbības rādiusu – līdz 300 kilometriem – salīdzinājumā ar vidēja darbības rādiusa ATACMS versiju, ko Kijiva saņēma no ASV pagājušā gada oktobrī.
Kopā ar nesen pārsūtītajām britu no gaisa palaižamo spārnoto raķešu Storm Shadow partijām tās uzlabo Ukrainas liela darbības rādiusa trieciena spējas.
Pirmā ATACMS trieciena mērķis bija Krievijas aviobāze Džankojā, kas ir galvenais Krievijas loģistikas centrs Krimas ziemeļos. Taču, kā atzīmē Newsweek, Kijivai visvēlamākais mērķis ir Krimas tilts, kas savieno Krievijas cietzemi ar Kremļa anektētās pussalas austrumu daļu.
Hadsona institūta pētījuma autori Lūks Kofijs un Pīters Rou norāda, ka ASV politikas veidotājiem ir jāatzīst, ka Ukrainas īsākais ceļš uz uzvaru ved caur Krimu, un tāpēc ASV ir attiecīgi jāapbruņo, jāapmāca un jāaprīko ukraiņi.
Kofijs un Rou apgalvo, ka Ukrainai papildus ATACMS ir vajadzīgas arī no gaisa palaižamas spārnotās raķetes: vairāk Francijā un Lielbritānijā ražotu SCALP-EG un Storm Shadow raķešu, kā arī amerikāņu izstrādātas raķetes Ukrainas F-16 un Vācijas raķetēm. izgatavots Taurus.
“Krievijas karš pret Ukrainu sākās ar Krimas aneksiju, un tas beigsies tikai tad, kad Ukraina atgūs kontroli pār to,” ir pārliecināti eksperti, kas strādā pie Ukrainas uzvaras stratēģijas.
