Kliņģerītes ir koši, smaržīgi, viegli audzējami un pilnīgi nepretenciozi ziedi. Tos audzē ne tikai kā dekoratīvo augu, bet arī kā pārtikas un ārstniecības augu. Kad sēt kliņģerītes, lai pēc iespējas ilgāk varētu apbrīnot to ziedus?
Kliņģerīte ir viengadīgs garšaugs. Taču ļoti bieži pēc vienreizējas sēšanas tās iesējas pašas. Jums vienkārši jākontrolē blīvums.
Kliņģerītes pēc salnām sēj tieši atklātā zemē. Aprīļa beigās – maijā. Šajā laikā iesētās kliņģerītes sāks ziedēt jūnijā un ziedēs līdz septembrim.
Tās kas izaugs no pašsējas sēklām vai iesēsiet septembrī, sāks ziedēt no maija. Tomēr tās ziedēs daudz īsāk: apmēram līdz jūlija beigām.
Kur sēt kliņģerītes?
Kliņģerītes var audzēt puķu dobēs, garšaugu dobēs vai lielākos podos. Skaisti izskatās puķu dobes priekšpusē, aiz tām der audzēt garākus ziedus vai citus dekoratīvos augus.
Ļoti skaisti izskatās arī kliņģerīšu puķu podi. Ar tiem var dekorēt terases, palodzes, balkonus, lodžijas.
Ja tās stāda siltumnīcā starp tomātiem, gurķiem vai papriku, tās piesaistīs vairāk kukaiņu apputeksnētāju.
Piemērota vieta un augsne kliņģerīšu audzēšanai
Kliņģerītēm patīk gaiša, saulaina vai daļēji noēnota vieta.
Augsni to sējai vislabāk sagatavot rudenī, jo viņām patīk labi iekopta, ūdeni un gaisu caurlaidīga, irdena un viegla augsne. Tāpat pirms sēšanas zeme jāravē vai jāapsmidzina ar herbicīdiem.
Kliņģerīšu sēšana
Kliņģerītes sēj mitrā un mēslotā augsnē. Pirms sēšanas ieteicams mēslot ar minerālmēsliem, sapuvušiem kūtsmēsliem vai kompostu. Ja tās sēj vietā, kur auga ar kūtsmēsliem mēsloti dārzeņi, papildu mēslošana vairs nav nepieciešama.
Sēklas sēj 2-3 cm dziļumā, 10-15 cm attālumā viena no otras. Starp rindām ieteicams atstāt apmēram 50-60 cm attālumu. Pēc sēšanas to dzirdina taupīgi.
Ja kliņģerītes sētas rudenī un pašas sadīgušas, tās ieteicams retināt, veidot glītas, skaistas rindas.
Kliņģerītes aug ļoti ātri: no sēšanas 6-8 nedēļu laikā.
Kliņģerīšu turpmākā kopšana
Patiesībā rūpes par kliņģerīšiem ir pavisam vienkāršas. Var teikt, ka tām nav nepieciešama apkope.
Laistīšana. Laistām pēc vajadzības, kad augsne izžūst. Kliņģerītēm nepatīk pārlaistīšāna. Pārāk daudz ūdens var izraisīt miltrasu. Labāk laistīt mazāk- lai veicinātu sēklu agrīnu nogatavošanos.
Mēslošana. Kliņģerītēm arī nav nepieciešama papildu mēslošana. Pietiek jau ar mēslojumu pirms sēšanas. Mēslojumu var veikt vēlāk, mēslojot citus augus, taču no slāpekļa mēslošanas līdzekļiem vajadzētu izvairīties : tie stimulēs lapu, bet ne ziedu augšanu.
Ravēšana. Ir nepieciešams ravēt un regulāri irdināt rindas un augsni starp augiem. Tādā veidā ne tikai puķu dārzs izskatīsies jauki un sakopti, bet arī kliņģerītes varēs augt stiprāk, skaistāk ziedēt, un tās neaizēnos nezāles.
Ziedi. Noziedējušos ziedus ieteicams regulāri nogriezt, tādējādi augs tiek mudināts tos vairāk veidot un ziedēšana saglabāsies daudz ilgāk.
Sēklu savākšana. Nobriedušas sēklas viegli nobirst, tāpēc nobriedušās var paņemt ar sauju. Pēc tam, kad tās ir izžāvētas un cieši uzglabātas, nākamajā gadā varat atkal sēt kliņģerītes. Sēklas saglabā dzīvotspēju līdz 4 gadiem.
Kliņģerīšu audzēšana podā
Kliņģerīšu audzēšanai tiek izvēlēts vidēja izmēra pods ar caurumu. Ir ļoti svarīgi nodrošināt labu ūdens novadīšanu. Tiek izvēlēta ziedu audzēšanai piemērota zeme. Ir svarīgi, lai tas būtu gaisa un ūdens caurlaidīgs. Kliņģerītes var sēt tieši podā vai jau uzdīgušus stādus pārnest no dobes uz podu.
Sēklas podā var sēt ne tik dziļi, pietiks ar 1-2 cm dziļumu. Tās var arī sēt blīvāk, tāpēc ziedot izskatīsies skaistāki. Kopšana ir tāda pati kā uz lauka audzētām kliņģerītēm: regulāra, bet ne pārāk bieža laistīšana, ziedu plūkšana.
