Krievija ir pārvarējusi Rietumu sankcijas un eksporta kontroli un palielinājusi raķešu ražošanu, salīdzinot ar pirmskara līmeni, laikrakstam The New York Times atklājuši avoti no Amerikas, Eiropas un Ukrainas amatpersonu vidus.
Ja pašā kara sākumā Krievija sankciju dēļ krasi samazināja raķešu ražošanu, tad līdz 2022. gada beigām militāri rūpnieciskā ražošana sāka atkal pieaugt, atzīmēja amerikāņu amatpersonas.
Viņi saka, ka Krievija ir iedragājusi ASV eksporta kontroli, izmantojot savus izlūkošanas dienestus un aģentu tīklus, kuri kontrabandas ceļā ieved svarīgākās spārnoto raķešu sastāvdaļas uz trešām valstīm, no kurām tās tiek piegādātas Krievijas klientiem.
Krievija arī sākusi apiet eksporta kontroli caur tādām valstīm kā Turcija un Armēnija, kuras palīdzējušas Maskavai atjaunot kritisko komponentu tirdzniecību. Tajā pašā laikā, kā atzīmē NYT, Krievijai nav vajadzīgas augstākas klases čipi, kuru eksportam ir viegli izsekot, bet gan komerciāli čipi, kas tiek izmantoti visdažādākajiem mērķiem.
Pirms kara Krievijas militāri rūpnieciskais komplekss varēja saražot 100 tankus gadā, bet tagad – 200, uzsvēra augsta ranga avots vienā no Rietumu aizsardzības ministrijām. Citi sarunu biedri norādīja, ka Krievija varētu saražot līdz 2 miljoniem artilērijas šāviņu gadā jeb divreiz vairāk, nekā sākotnēji lēsa Rietumu izlūkdienesti.
Rezultātā Krievija pašlaik ražo vairāk munīcijas nekā ASV un ES. Krievijas munīcijas ražošanas apjoms ir septiņas reizes lielāks nekā Rietumos, norāda Igaunijas Aizsardzības ministrijas vecākā amatpersona Kusti Salma. Pēc viņa teiktā, arī lādiņu ražošanas izmaksas Krievijā ir zemākas: ja Rietumvalstī viens 155 mm artilērijas lādiņš maksā 5-6 tūkstošus dolāru, tad Krievija tam tērē tikai 600 dolārus.
Tomēr Krievija piedzīvo noteiktu ieroču veidu trūkumu. Piemēram, no gaisa palaižamās spārnotās raķetes X-55. Taču tagad Krievijas armijas noliktavās ir vairāk cita veida raķešu nekā pirms kara, liecina Rietumu izlūkdienestu datus pārzinoši avoti.
Lai ierobežotu kontrabandas raķešu mikroelektronikas plūsmu uz Krieviju, ASV un ES ir izveidojušas sarakstu ar 38 dažādām preču kategorijām, kuru eksportam tiks piešķirta prioritāte bloķēšanai. Amerikas un Eiropas amatpersonas arī strādā ar bankām pie brīdinājuma sistēmas par iespējamiem sankciju pārkāpumiem.
Savukārt Pentagons cenšas piegādāt Ukrainai vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu, taču, pēc Ukrainas amatpersonu teiktā, ar tām joprojām ir par maz, lai nosegtu debesis virs valsts. Tāpēc Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir jāizvēlas objekti, lai aizsargātos pret raķešu uzbrukumiem.
Raķešu ražošanas pieaugums Krievijā var nozīmēt tumšu un aukstu ziemu Ukrainas iedzīvotājiem, baidās NYT avoti. 2022.–2023. gada ziema Krievijas karaspēks apzināti veica masīvus raķešu uzbrukumus enerģētikas infrastruktūrai, kā rezultātā Ukrainā tika pārtraukta elektrības un siltuma piegāde.
