Dārziem, to dizainam un iekārtošanai veltīto aprakstu sērijā turpinām tēmu par skābu augsni, bet raksta beigās atkal jauna galerija ar 20 interesantām idejām dārzam.
Kaļķošanas materiālus var izkliedēt pavasarī vai rudenī, vislabāk reizē ar augsnes apstrādi. Ja smilts augsne ir vidēji skāba (pH 5,5), kaļķošanas materiāla devai jābūt 5 kg, bet, ja tā ir vāji skāba, tad pietiek ar 2,5 kilogramiem. Vidēji smagās un smagās māla augsnēs kaļķa deva jāpalielina par vienu kilogramu uz 10 kvadrātmetriem. Parasti augsni kaļķo ik pēc trim gadiem.
Koksnes pelni ir labs barības vielu avots. Tie satur samērā daudz kālija, fosfora un citu minerālvielu, bet lielā devā var bojāt jutīgos augus. Izmantojot pelnus, to devai nevajadzētu pārsniegt 100 – 150 g uz kvadrātmetru. Pelnu darbība pēc iestrādāšanas augsnē turpinās 2 – 4 gadu garumā.
Jāņem vērā, ka daudzus gadus pēc kārtas izmantojot kaļķošanas materiālu, kas satur tikai kalciju vai magniju, augsnē var rasties viena elementa pārbagātība un otra deficīts. Ja augsnē veidojas ļoti zems magnija saturs, vajadzētu kaļķot ar dolomītmiltiem, dolomīta karbonātkaļķiem.
Ja augsnē ir zems kalcija saturs ( Lakstaugiem atmirst galotnes, veidojas sausas, brūnas lapu malas; Salātiem un kāpostiem parādās sausā puve, tomātiem – augļu galotņu sausā puve ; Puķu kāti nolīkst, jo nespēj noturēt ziedgalvas ), bet magnijs ir pietiekamā daudzumā, var izmantot, piemēram, kaļķi, krītu, kaļķakmens miltus.
