Naktī uz 30. aprīli ASV žurnālista Takera Karlsona vietnē parādījās intervija ar krievu filozofu Aleksandru Duginu
Atšķirībā no intervijas ar Vladimiru Putinu, kas ilga divas stundas un Pāvelu Durovu – gandrīz stundu, saruna ar Duginu ilga tikai 20 minūtes. Intervijas aprakstā Karlsons Aleksandru Duginu dēvē par “slavenāko politisko filozofu Krievijā”, kura idejas ir “tik bīstamas, ka Ukrainas valdība nogalināja viņa meitu un viņa grāmatas ir aizliegts pārdot vietnē Amazon”. Sarunas sākumā Karlsons sacīja, ka Dugins pasaules presē ir pazīstams kā “Putina smadzenes”.
Intervija ierakstīta Maskavā, taču žurnāliste neprecizē, kad tieši tas darīts. Šā gada februārī Karlsons lidoja uz Krievijas galvaspilsētu, lai runātu ar Vladimiru Putinu.
Saruna būtībā sastāv no divām daļām. Pirmo Karlsons raksturoja kā “Rietumu pašiznīcinošu uzvedību”, otro – “Kad Krieviju sāka uzskatīt par Amerikas galveno ienaidnieku?”
Liberālisms noveda pie transpersonisma
Atbildot uz pirmo jautājumu — kāpēc Rietumu valstis sāka nodarboties ar pašiznīcināšanos — Dugins uzsāka filozofiskas spekulācijas, ka individuālisms ir cilvēka dabas pārpratums. Pēc PSRS sabrukuma, pēc Dugina domām, pasaulē vairs nebija citu ideoloģiju, izņemot liberālismu, jo tā bija atbrīvošanās no kolektīvās un dzimumidentitātes. Tajā pašā laikā Rietumos tā kļuva totalitāra.
“Dzimuma atbrīvošana noveda pie transpersonisma, LGBT un jauna seksuālā individuālisma veida. Tas ir, dzimums ir kļuvis par kaut ko neobligātu. Un tad nāk atbrīvošanās no cilvēka identitātes. Cilvēce kļūst neobligāta. Pēdējais solis šajā liberālisma procesā ir paša cilvēka izvēles iespēja. Tas ir, jūs varat izvēlēties individuālu identitāti: būt personai, nevis būt personai. Un tam ir nosaukums: transhumānisms, posthumānisms, singularitāte, mākslīgais intelekts,” saka Aleksandrs Dugins.
Komentējot filozofa izteikumus, Takers Kārslons sacīja, ka viņam vairāk pazīstams cits, klasisks liberālisma jēdziens, kad indivīds var sekot savai sirdsapziņai, runāt, ko domā, un pasargāt sevi no valsts.
Dugins saka, ka ir vecais un jaunais liberālisms. Viņaprāt, klasiskais liberālisms iestājās par demokrātiju, kas tika saprasta kā vairākuma vara. Tagad mēs runājam nevis par vairākuma varu, bet par mazākumtautību varu.
“Runa ir par mazākuma valdīšanu pret vairākumu. Jo vairākums var izvēlēties Hitleru vai Putinu. Tāpēc mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar vairākumu. Un vairākums ir jākontrolē. Un mazākumtautībām ir jāvalda pār vairākumiem. Vairākums nav demokrātija. Tas jau ir totalitārisms,” jaunā liberālisma jēdzienu raksturo Dugins.
“Putins sāka iebilst pret globālo progresīvo programmu”
Pēc tam Takers Karlsons jautāja Aleksandram Duginam, kāpēc kopš 2000. gadiem ASV sāka uztvert Krieviju kā savu galveno ienaidnieku. Pēc filozofa domām, iemesls slēpjas Vladimira Putina politikā . Kopš nākšanas pie varas viņš sevi pozicionējis kā tradicionālo vērtību aizstāvi, un tas ir atsvešinājis tos, kuri ārzemēs simpatizēja PSRS, jo viņiem ir kopīga globāla progresīva darba kārtība, sacīja Dugins.
“Putins ir tradicionāls līderis. Nākot pie varas, viņš jau pašā sākumā sāka izņemt mūsu valsti – Krieviju no globālās ietekmes. Viņš sāka iebilst pret globālo progresīvo programmu. Viņiem sāka šķist, ka viņiem ir darīšana ar kādu, kurš nesakrīt ar viņu progresīvo dienaskārtību un kurš diezgan veiksmīgi mēģināja atdzīvināt tradicionālās vērtības, valsts suverenitāti, kristietību, tradicionālo ģimeni,” atzīmēja filozofs.
Aleksandrs Dugins uzskata, ka pagrieziena punkts bija dekrēts par tradicionālo vērtību politisko aizsardzību, kas vērsts uz kristietības un tradicionālās ģimenes atjaunošanu.
No šejienes radās pamats rusofobijai un riebumam, arī personīgi pret valsts vadītāju. Dugins šādu naidu sauca nevis par ikdienišķu, bet gan metafizisku parādību. Viņš arī uzsvēra, ka sava loma šī naida veidošanā ir tam, ka, aizstāvot tradicionālās vērtības, Krievijas pusei ir arī kodolieroči.
