Iegrimis kara desmitā mēneša purvā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieprasa armijas vadībai sagatavot plānu turpmākajām darbībām kampaņā, kas pēc mēģinājuma pārņemt lielāko daļu Ukrainas centieni aizturēt okupētās teritorijas un apšaudīt kritisko civilo infrastruktūru.
Piektdien Putins apmeklēja bruņoto spēku apvienoto štābu, kur uzklausīja augsta ranga ģenerāļu ziņojumus, kā arī rīkoja tikšanās un atsevišķas tikšanās ar komandieriem, pavēstīja Kremļa preses dienests .
“Es vēlētos dzirdēt jūsu priekšlikumus par mūsu tūlītēju un vidēja termiņa rīcību,” sacīja Putins, uzrunājot tikšanās dalībniekus, kuru vidū bija aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs un grupas komandieris Sergejs Surovikins.
Kā ziņo TASS, ziņojumus Putinam ar dokumentiem komandieri iesnieguši katrā operatīvajā virzienā, tostarp par situāciju aizvadītajā diennaktī.
Kremļa fīrers kopīgo štābu apmeklēja pirmo reizi kopš kara sākuma. Un galvenais jautājums šajā gadījumā ir, kāpēc cilvēki izlēma Putinam parādīt kara vadīšanu tieši tagad, atzīmē politologs Vladimirs Pastuhovs.
Pametot Harkivas apgabalu un atdodot Hersonu, Krievijas armija zaudēja gandrīz pusi no teritorijām, kas bija okupētas kopš iebrukuma sākuma. Nākamais Ukrainas spēku mērķis varētu būt Melitopole, kas ir galvenais loģistikas punkts, kas nodrošina Krimas un Krievijas grupējuma apgādi valsts dienvidu reģionos.
ASV militārpersonas iepriekš prognozēja, ka ziema karā iestāsies ilgu pauzi, kas varētu ilgt līdz pat sešiem mēnešiem: lietus un mīksta zeme palēninās abas armijas, un, kad zeme būs sasalusi, sniegs un aukstums kļūs par problēmu, lai gan tankiem un kravas automašīnām būs vieglāk pārvietoties. Taču šis novērtējums ir mainījies, laikrakstam The Voice of America pastāstīja kāds vecākais Pentagona avots. “Mēs zinām, ka ukraiņi var cīnīties un var labi cīnīties šajos ziemas apstākļos,” viņš teica.
Tikmēr Krievijas armija, iespējams, gatavo 200 000 cilvēku lielu mobilizēto grupu jaunam mēģinājumam atņemt Kijevu no Baltkrievijas, intervijā laikrakstam The Economist sacīja Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs
Pēc viņa teiktā, uzbrukums galvaspilsētai var sākties februārī, turklāt janvārī vai pavasarī Donbasā var notikt jauns mēģinājums virzīties uz priekšu.
Kā ”Novaja Gazeta Eiropa” pastāstīja Krievijas militārists, kurš tagad atrodas Grodņā, ofensīvai varētu sagatavot līdz 300 000 karavīru. Pavēlniecība, pēc viņa teiktā, uzkrāj spēkus Baltkrievijā, pārsviež materiālus, aprīkojumu un veido lauka nometnes.
“Putins šo plānu nepārprotami pārdod kā kārtējo zibenskaru,” sacīja karavīrs, vēloties palikt anonīms. Viņš piebilda, ka ofensīva no Baltkrievijas būtu “pašnāvība”: tagad Ukrainas teritorija no robežas daudzus kilometrus iekšzemē ir mīnēta, ceļi ir nojaukti, ainava ir meži un purvi, un visus virzienus atšaudījusi Ukrainas artilērija
