Satelītattēlu analīze liecina, ka pa tiltu, ko Krievija uzbūvēja pēc Krimas aneksijas 2014.gadā, praktiski nenotiek satiksme, un tāpēc tas vairs nav efektīvs militārais mērķis ar munīciju maz nodrošinātajiem Ukrainas spēkiem. Par to ziņo The Independent un lielākās Ukrainas privātās izlūkošanas aģentūras Molfar analītiķi.
Krievija ir pārgājusi uz sauszemes ceļu izmantošanu Ukrainas okupētajā teritorijā, lai nodrošinātu karaspēku frontē. Pēc vairākkārtējiem Ukrainas uzbrukumiem Kerčas tiltam, kas savieno kontinentālo Krieviju ar Krimu, satiksme uz tilta praktiski nenotiek.
“Analītiķi uzskata, ka tilts vairs nav efektīvs militārais mērķis Ukrainas karaspēkam, kuru ierobežo munīcijas pieejamība,” teikts materiālā.
Maxar un Molfar analītiķu attēli liecina, ka trīs mēnešus uz tilta dzelzceļa līnijas nav kursējis gandrīz neviens militārais kravas vilciens.
29. februārī uz tilta stāvēja kravas vilciens ar 820 metrus garām cisternām un 55 vagoniem.
Martā vai aprīlī, pēc analītiķu domām, uz tilta nenotika Krievijas militārā satiksme.
Pēc tam, kad Ukraina 2023. gada 17. jūlijā uzbruka tam ar bezpilota lidaparātiem, uzspridzinot ceļa un dzelzceļa sliežu ceļu posmu, tilta izmantošana ievērojami samazinājās, norādīts analīzē.
“Lēmums pārtraukt Kerčas tilta izmantošanu Krievijas karaspēka papildināšanai ir saistīts ar kravu satiksmes pieaugumu Tamanā Rostovas apgabalā,” teikts materiālā, atsaucoties uz Molfar izpilddirektoru Artemu Staroseku.
Viņš sacīja, ka Kijivai jākoncentrējas uz Melitopoli, Berdjansku un Mariupoli, kur Krievija būvē jaunas dzelzceļa līnijas, lai savienotu šos okupētos Ukrainas reģionus ar Krimu un kontinentālo Krieviju. Jauno dzelzceļa līniju, kas stiepjas no Akimovkas Melitopolē līdz Berdjanskai un Mariupolei, pirms sasniedz Rostovu Krievijā, Krievijas karaspēks, visticamāk, izmantos jaunai ofensīvai.
Līnija, kurā ietilpst 63 km jauna sliežu ceļa un aptuveni 140 km atjaunota sliežu ceļa, tika pārbaudīta ar pirmo kravas vilcienu martā, atzīmē Molfar. To paredzēts pabeigt līdz gada beigām, un pilns tīkls savienos citus okupētā Donbasa rajonus.
Staroseks norādīja, ka Ukraina varētu gūt labumu, mērķējot uz šiem sauszemes maršrutiem, nevis tērējot savus resursus Krimas tiltam.
“Tieši šie maršruti tagad rada lielākus draudus nekā nedarbojošais Krimas tilta dzelzceļš. Arī Rietumu palīdzība tiek nodrošināta, lai apmierinātu Ukrainas vajadzību pēc aktīviem Krievijas munīcijas piegādes punktiem,” viņš sacīja.
