Šajās dienās Zemi pārklās spēcīga magnētiskā vētra, jo mūs sasniegs spēcīgais izvirdums uz Saules, kad kosmosā tika izlaista milzīga plazmas straume.
Ģeomagnētiskā vētra, kas sākās aprīļa pēdējā dienā, joprojām turpinās. Kopš 4. maija uz Zemes plosās četru punktu magnētiskā vētra, kas pēc K indeksa tiek uzskatīta par vidēju. Jau šovakar, 5. maijā to izjutīsim arī Latvijā, bet jau rīt gaidāma magnētiskā vētra ar piecu punktu jaudu.
Tiek prognozēts, ka magnētiskā vētra mūspusē sasniegs piecas balles ap pusnakti. Taču, sākot ar pēcpusdienu, tiek prognozētas magnētisko svārstību beigas.
Aizvadītās diennakts laikā uz Saules notikuši septiņi M2 klases uzliesmojumi, kuriem ir mērena ietekme uz Zemi. Ģeomagnētiskie apstākļi visā pasaulē ir bijuši mierīgi un klusi, taču tuvāko 24 stundu laikā ir gaidāma nestabila aktivitāte.
Saules uzliesmojumi ir sprādzieni uz Saules virsmas, kas izdala intensīvus elektromagnētiskā starojuma uzliesmojumus. Tie rodas, kad Saules atmosfērā uzkrājas magnētiskā enerģija un ļoti ātri izdalās.
Ģeomagnētisko vētru avots ir enerģijas un plazmas emisija uz Saules uzliesmojumu laikā. Saules daļiņu straumes, kas izplūst no Saules, ar milzīgu ātrumu steidzas kosmosā, un, ja Zeme ir viņu ceļā, daļiņas ietriecas tās magnētiskajā laukā. Saules daļiņu sadursme ar daļiņām Zemes atmosfērā rada ļoti spilgtas polārblāzmas un dažkārt var izraisīt satelītu un radio sakaru traucējumus noteiktās frekvencēs. Ļoti retos gadījumos ģeomagnētiskās vētras provocē energosistēmu atslēgšanu.
