Krievijas prezidents Vladimirs Putins ar to neapstāsies, ja uzvarēs Ukrainā – viņš pēc tam mēģinās sagrābt valstis, kas iepriekš bija PSRS sastāvā, intervijā laikrakstam Rheinische Post sacīja Minhenes Starptautiskās drošības konferences vadītājs Kristofs Heusgens.
“Ja Putins nezaudēs karu Ukrainā, mums vajadzētu sagaidīt, ka viņš sasniegs Moldovu vai Baltijas valstis,” viņš sacīja.
Krievijas prezidents vairākkārt nosaucis Padomju Savienības sabrukumu par “20.gadsimta lielāko ģeopolitisko katastrofu”, norādot, ka tās rezultātā “desmitiem miljonu” viņa tautiešu nokļuva ārpus Krievijas teritorijas, atgādināja Heusgens. Pēc viņa domām, Putins vēlas atjaunot valsti bijušās PSRS robežās.
Šajā sakarā Heusgens aicināja darīt “visu iespējamo”, lai nodrošinātu, ka Ukraina saņem ieročus un citu palīdzību, kas nepieciešama, lai aizstāvētos pret Krievijas agresiju un atbrīvotu savas teritorijas.
Putins nesenā intervijā amerikāņu žurnālistam Takeram Karlsonam attaisnoja iebrukumu Ukrainā, sakot, ka tā vienmēr bijusi “Krievijas zemju daļa”, līdz padomju varas iestādes “pēc Staļina pavēles” padarīja to par “mākslīgu valsti”. ” Vienlaikus viņš sacīja, ka negrasās uzbrukt citām valstīm – vismaz tām, kas ir NATO dalībvalstis.
“Mums nav interešu ne Polijā, ne Latvijā – nekur. Kāpēc mums tas ir vajadzīgs?” sacīja Putins. Viņš apliecināja, ka neievilks valsti globālā karā, jo tas “ir pretrunā ar veselo saprātu”, turklāt šāda konfrontācija “novestu visu cilvēci uz iznīcības sliekšņa”. Tomēr viņš solīja atbildēt “NATO uzbrukuma” gadījumā.
Tajā pašā laikā Putins vēl janvārī draudēja Baltijas valstīm par Krievijas pilsoņu deportāciju. “Tas, kas šobrīd notiek Latvijā, pārējās Baltijas republikās, kad krievus vienkārši izmet no kordona, tās ir ļoti nopietnas lietas, kas tieši ietekmē mūsu valsts drošību,” viņš teica.
Amerikas Kara izpētes institūts (ISW) atzīmēja, ka tādā veidā Putins varētu sagatavot augsni uzbrukumam šīm valstīm, kā tas bija Ukrainas gadījumā, kuru viņš apsūdzēja Donbasa iedzīvotāju “genocīdā”. Iepriekš par nepieciešamību gatavoties karam ar Krieviju paziņoja 10 NATO valstu militārie vadītāji un ministri. Pēc viņu domām, pirmais uzbrukumā varētu nonākt alianses austrumu flangs, kas ir visneaizsargātākais agresorvalsts tuvuma dēļ.
Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vairākkārt prognozējis Ukrainas likteni Moldovai, kas plāno kļūt par ES dalībvalsti. Viņš pauda neapmierinātību ar to, ka Valsts prezidente Maija Sandu “vēlas iestāties NATO”, un brīdināja viņu no mēģinājumiem izveidot “pretkrievisku placdarmu” valstī.
