2024. gada sākumā strauji pieauga Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumu skaits Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Kā raksta Rietumu prese, tas izraisīja naftas pārstrādes apjomu kritumu Krievijā. Cik nopietni šie sitieni kaitē Krievijas ekonomikai un tās naftas tirgum?
2024. gada janvārī Krievijas naftas kompānijas samazināja naftas pārstrādi (par gandrīz 4%, līdz 747,9 tūkstošiem tonnu dienā), salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, ziņo Kommersant, atsaucoties uz avotiem, kas pārzina nozares statistiku. Piemēram, Rosņeftj samazināja pārstrādi par 10%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bet Lukoil par 8%.
Viens no galvenajiem pārstrādes apjomu samazinājuma faktoriem bija dažu naftas pārstrādes rūpnīcu slēgšana, kurām uzbruka Ukrainas bezpilota lidaparāti, aģentūra Bloomberg norāda to pašu iemeslu .
Pēc tam, kad divas no valsts lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām Ustlugā un Tuapsē apturēja darbību bezpilota lidaparātu uzbrukumu dēļ, iknedēļas naftas pārstrādes tempi Krievijā nokritās līdz zemākajam līmenim gandrīz divu mēnešu laikā, atklāja Bloomberg.
Pēc aģentūras datiem, no 25.janvāra līdz 31.janvārim naftas pārstrādes apjomi samazinājās līdz 5,41 miljonam barelu dienā. Šis rādītājs pēdējo divu mēnešu laikā kļuvis par rekordzemu – naftas pārstrādes apjomi kritušies par 135 tūkstošiem barelu dienā, salīdzinot ar 2023.gada decembra vidējo rādītāju.
Tomēr, kā atzīmē naftas un gāzes tirgus analītiķis Mihails Krutihins, bezpilota lidaparātu uzbrukumi ir tikai viens no izejvielu pārstrādes apjomu samazināšanās iemesliem. Piemēram, rafinēšanas rūpnīcā iekārtas periodiski sabojājas. Naftas kompānijas arī “iespēju robežās cenšas strādāt eksportam un rūpnīcām veikt profilaktisko apkopi, remontu, jo strādāt vietējā tirgū ir daudz mazāk izdevīgi nekā eksportēt”.
“Rūpnīca strādāja, bet pēc uzbrukuma produkcija pazuda no tirgus”
Bloomberg norāda, ka bezpilota lidaparātu uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām apdraud Krievijas spēju piegādāt degvielu ārvalstu tirgiem. Tomēr Kārnegi centra pētnieks Sergejs Vakuļenko uzskata, ka problēmas bezpilota lidaparātu uzbrukumu dēļ Krievijas naftas pārstrādātājiem radījušas tikai “neērtības un zaudējumus, bet ne būtiskas grūtības”.
“Ugunsgrēki naftas pārstrādes rūpnīcās var radīt propagandas efektu un ietekmēt noskaņojumu sabiedrībā gan Krievijas, gan Ukrainas, taču līdz šim tiem nav bijusi nopietna ietekme uz ekonomiku. Cita lieta, ja uzbrukumi turpināsies ar pašreizējo intensitāti, neērtības var pārvērsties par problēmu,” raksta eksperts.
Turklāt Vakuļenko norāda, ka no tehniskā viedokļa bezpilota lidaparāti nerada īpašus draudus naftas pārstrādes rūpnīcām: bezpilota lidaparāts var izraisīt ugunsgrēku rūpnīcā, bet ne to iznīcināt (pat ja tas ietriecas gāzes frakcionēšanas blokā, kas izraisa lielāku ugunsgrēku). Tas ir, šādu uzbrukumu sekas var novērst diezgan viegli. Taču, kā atzīmē eksperts, sankciju dēļ salauztu iekārtu remonts Krievijai prasa vairāk laika.
Pēc analītiķa Mihaila Krutihina teiktā, Kijiva ir pastiprinājusi bezpilota lidaparātu uzbrukumus Krievijas naftas infrastruktūrai, jo tie Maskavai rada dubultu kaitējumu. Tur, kur naftas pārstrādes rūpnīcas atrodas tuvu frontes līnijai, notiek uzbrukumi naftas krātuvēm un naftas bāzēm, kas apgādā Krievijas karaspēku. Tajā pašā laikā tiek uzbrukts naftas pārstrādes rūpnīcām, kas ļauj Krievijas varas iestādēm finansēt karu.
“Ukraiņi rada finansiālus zaudējumus, samazina eksporta apjomu, ārvalstu valūtas ieplūšanu Krievijas budžetā. Rūpnīca strādāja eksportam, un pēc uzbrukuma produkti kādu laiku pazuda no tirgus,” atzīmē Krutihins.
Viņš arī piebilst, ka uzbrukumu skaits naftas pārstrādes rūpnīcām tikai pieaug: ja Ukraina turpinās tos palielināt, kaitējums Krievijas ekonomikai būs ievērojamāks. Acīmredzot arī Krievijas varasiestādes sagaida uzbrukumu skaita pieaugumu: piemēram, 6.februārī četrās Ļeņingradas apgabala ostās, kurās atrodas naftas pārstrādes rūpnīcas, tika ieviests paaugstinātas trauksmes režīms iespējamās dronu ierašanās dēļ. Arī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) vadītājs Kirilo Budanovs 31.janvārī sacīja, ka uzbrukumi Krievijas infrastruktūrai varētu pastiprināties.
“Krievijas iedzīvotāji redz reālo ainu. Viņi redz degošas naftas bāzes, sagrautas ēkas fabrikās un rūpnīcās utt. Tas viss ir uz labu,” sacīja Budanovs.
Krutihins arī norāda, ka Kijivai bezpilota lidaparātu uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām ir diezgan lēti. “Lēts drons var ietriekties iekārtās, naftas pārstrādes rūpnīcā, kas maksā miljardus, un dažu komponentu atkopšana var ilgt nevis mēnešus, bet divus gadus. Rafinēšanas rūpnīcas ir ļoti neaizsargāts mērķis,” saka analītiķis.
Tajā pašā laikā Krievijai nav iespēju aizsargāt visu savu naftas infrastruktūru, jo “tie ir desmitiem galveno punktu, kuriem var uzbrukt: tie ir eksporta termināļi, naftas bāzes, pārstrādes rūpnīcas”.
“Tos visus nevar aizsargāt ar ne ar kādām pretgaisa aizsardzības sistēmām,” atzīmē Krutihins.
