Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizītes ASV priekšvakarā, Atlantijas padomes eksperti apsprieda Ukrainas uzvaras un kara beigu izredzes.
“Es domāju, ka Rietumi joprojām netic, ka Ukraina var atgūt Krimu bez tā, lai pasaulē nesāktos kaut kāds kodolkarš,” saka Melinda Haringa, Atlantijas padomes Eirāzijas centra direktora vietniece. Mēs baidāmies no Krievijas, mēs pārāk baidāmies no Krievijas. No ASV valdības un administrācijas nav daudz informācijas, tāpēc ir jāizdara pieņēmumi. Kopumā es domāju, ka nacionālās drošības padomnieks un prezidents ir pārliecinājuši sevi, ka Krievija ir daudz biedējošāka nekā patiesībā.
Džons Herbsts, Atlantijas padomes Eirāzijas centra direktors un ASV vēstnieks Ukrainā no 2003. līdz 2006. gadam, piekrīt: “Tas ir vēl jo pārsteidzošāk,” viņš piebilst, “jo mēs bijām daudz stingrāki pret Padomju Savienību, kas bija daudz bīstamāka nekā Putina mazā Krievija.” Džons Herbsts uzskata, ka tieši Krievijas militāro draudu pārvērtēšana attur ASV piegādāt Ukrainai “modernākus ieroču veidus: tāla darbības rādiusa ieročus, tankus, F-16 un tamlīdzīgu ekipējumu – visu, kas Ukrainai nepieciešams, lai apturētu šo karu ātrāk, nekā tas tuvojas savam noslēgumam tagad.”
Šajā sakarā simptomātisks ir Atlantijas padomes ekspertu diskusijas nosaukums: “Kā Ukraina var novērst ziemas strupceļu?”
Trešdien, 21.decembrī, Volodimirs Zelenskis personīgi uzrunās Amerikas likumdevējus. Melinda Haringa ir pārliecināta par “ļoti spēcīgu abu partiju militāro atbalstu Ukrainai Kapitolija kalnā”. Viņa uzskata, ka republikāņi, kas jaunajā gadā pārņems vairākumu Pārstāvju palātā, piekrīt nepieciešamībai piegādāt Kijivai ieročus un turpinās pieturēties pie šīs nostājas.
“Bet tas, kas mani patiešām satrauc,” piebilst Haringa, “ir atbalsts Ukrainas budžetam jaunajā gadā. Es neesmu pārliecināta, ka Džo Baidena administrācija spēja pārliecinoši izskaidrot vēlētājiem un likumdevējiem, kas ir budžeta atbalsts Ukrainai un kāpēc tas ir vajadzīgs. Šodien tas veido deviņus ar pusi miljardus dolāru, ko ASV piešķīrušas, lai uzturētu Ukrainas valsts budžetu virs ūdens. Tā ir nauda, kas tiek maksāta skolām, pensijām, slimnīcām: tas ir absolūti nepieciešams. Bet es baidos, ka mēs redzēsim lielāku spiedienu uz Balto namu dot mazāk.”
Atvaļinātais ģenerālleitnants Bens Hodžess, nevalstiskās organizācijas Human Rights First vecākais padomnieks un bijušais ASV spēku komandieris Eiropā 2014.-2017.gadā, pakavējās pie operatīvās situācijas frontē: “Ukrainas bruņotie spēki turpina radīt nopietnus zaudējumus Krievijas karaspēkam, kas uzbrūk Bahmutas apgabalā. Šai pilsētai nav būtiskas militāras nozīmes, taču šķiet, ka krievi tomēr nolēma to padarīt par vietu, kur demonstrēt savas kaujas spējas.
Kremlis ir pārvērtis Bahmutu par “kaut kādu personisku, simbolisku vai psiholoģisku lietu”, sacīja Hodžess. “Diemžēl tā dēļ mirst tūkstošiem cilvēku.”
Bens Hodžess nopietni uztver Ukrainas militārpersonu pausto viedokli, ka Maskava cer sākt jaunu ofensīvu “no Baltkrievijas vai kaut kur citur no ziemeļiem, cerot vēlreiz mēģināt ieņemt Kijivu vai vismaz piespiest Ukrainu novirzīt resursus no galvenā virziena, Melitopoles un Krimas.
Krimas deokupācijas uzdevums ģenerālim Hodžesam šķiet militāri reāls: “Uz Krimu ir tikai divi sauszemes ceļi: Kerčas tilts un sauszemes koridors no Mariupoles, garām Berdjanskai un Melitopolei. Ukraina jau ir spējīga sist abos virzienos”.
“Ja jūs mēģināt izlauzties cauri Krievijas aizsardzībai Melitopoles apgabalā ar tanka ķīli, kā tas tika darīts 1943. gadā Perekopas šaurumā, tad daudzas citas problēmas nekavējoties tiks atrisinātas.” Kādā brīdī Krima vienkārši kļūs nepieņemama militārās klātbūtnes turpināšanai, uzskata ģenerālis, un Krievijas armija būs spiesta to pamest.
“Es domāju, ka tas ir vienīgais veids, kā atbrīvot pussalu,” secina Hodžess. “Maskavai būs nepārvaramas piegādes problēmas.”
Ģenerālis Hodžess piekrīt Melindas Hāringas vērtējumam par Rietumu apņēmību: “Ir pagājuši desmit kara mēneši, bet daudzi joprojām nevar pārvarēt pēdējo mazo šķērsli uzvarai: vai mēs tiešām vēlamies, lai Ukraina uzvarētu bez nosacījumiem? Vienīgā problēma ir tā, ka pārāk daudz cilvēku Vašingtonā, arī Pentagons, lai gan viņi vēlas redzēt Ukrainu uzvarot, kaut kā netic, ka tā ir spējīga piespiest krievus pamest Krimu. Bet viņi nez kāpēc tic Putina kodoleskalācijas realitātei… Šis naratīvs ir jāmaina, pretējā gadījumā situācija nonāk strupceļā.
Andrijs Zahorodņuks, Atlantijas padomes Eirāzijas centra pētnieks, Ukrainas aizsardzības ministrs 2019.-2020.gadā, pievieno dažus pieskārienus ienaidnieka raksturojumam: “Mēs redzam Krievijas bruņotajos spēkos fundamentālas problēmas, kuras nevar atrisināt mēnesī vai gadā. Iespējams, pašreizējais režīms tos nemaz nespēs atrisināt. Krievijas bruņotie spēki ir ārkārtīgi vāji daudzu vektoru situācijās, tiem ir pārlieku centralizēts lēmumu pieņemšanas process… Jā, viņi joprojām ir drauds, un centīsies gūt panākumus, netaupot resursus, apzinoties, ka, ja to nedarīs, rezultātu nebūs un viņi pametīs skatuvi.”
Zahorodņuks uzskata, ka galvenais faktors ātrai kara beigšanai ir lielāka darbības rādiusa ieroču sistēmu nodrošināšana Kijivai, jo šobrīd sasniedzamība galvenokārt ir 85 kilometri (M-142 HIMARS iekārtu kaujas rādiuss), kamēr ienaidnieks. izvieto savus resursus ārpus simts kilometru zonas. Zahorodņuks principā noraida Rietumu bažas par Ukrainas nodrošināšanu ar uzbrukuma ieročiem: “Neaizmirsīsim, ka Kijivai tas ir aizsardzības karš jau no paša sākuma. Tāpēc viss, ko dara Ukraina, ir tikai dažādas aizsardzības metodes”
