Eiropā lielākā ieroču koncerna Vācijas Rheinmetall izpilddirektors Armīns Papergers uzskata, ka karš Ukrainā ir radikāli mainījis attieksmi pret kara ieročiem un ieroču ražotājiem Vācijā. Par to raksta vācu medijs Handelsblatt.
Koncerna vadītājs precizē, ka 2024.gadā viņa uzņēmums, kas atrodas Diseldorfā, piegādās Ukrainai simtiem tūkstošu šāviņu, tostarp tādus, kuru darbības rādiuss ir 100 kilometri. Un tas ir tieši tas, kas vajadzīgs mūsdienu karā, ir pārliecināts Papergers.
Viņš uzskata, ka Rietumu pasaule šobrīd nav gatava konvencionālam karam, un stāsta, ka gan Eiropā, gan ASV artilērijas šāviņu ražošanas jauda pēdējos gados ir tikai samazinājusies, kamēr Krievija tos ražo arvien vairāk.
Papergers nepieņem pārmetumus, ka Vācijas militārā rūpniecība nodarbojas tikai ar tanku ražošanu, un tiem nav konveijera pasūtījuma.
“Nav jēgas, ja es izveidotu miljardu eiro rūpnīcu, kur es varētu saražot 10 000 tanku, bet katru gadu tiek saražoti tikai 70, tad es to ražošanu pabeigšu gada otrajā nedēļā,” viņš skaidro .
Savukārt Ukraina uz Krievijas uzbrukumiem var reaģēt tikai ierobežotā apjomā munīcijas trūkuma dēļ. Tāpēc šodien ir tik svarīgi palielināt munīcijas ražošanu. Un, ja pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Rheinmetall gada jauda bija aptuveni 70 tūkstoši, tad šogad caurlaides jauda būs 700 tūkstoši šāviņu, bet vidējā termiņā – 1,1 miljons.
Papergers uzsver, ka tieši šim nolūkam Rheinmetall būvē jaunas artilērijas rūpnīcas Unterlusā (Lejassaksija) un Lietuvā. Tāpat kopā ar vietējiem partneriem plānots uzsākt jaunu rūpnīcu Ukrainā. Pēc Papergera teiktā, ASV un Indija jau ir vērsušās Rheinmetall par investīcijām artilērijas nozarē.
Uzņēmums strādā arī pie piegādes ķēdes drošības. 2023. gadā Rheinmetall šajā segmentā ieguldīja aptuveni 1,3 miljardus eiro. Mērķis ir izveidot sprāgstvielu, bruņu un munīcijas tērauda rezerves vairākiem gadiem. Tomēr problēma joprojām pastāv, ka Vācijā netiek ražotas sprāgstvielas. Lielākā daļa artilērijas šāviņos izmantoto sprāgstvielu nāk no Ķīnas, kas ir pasaulē lielākā sprāgstvielu ražotāja.
Kopumā Rheinmetall vadītājs sagaida, ka Vācijas aizsardzības nozarei būs jāstrādā bez apstājas aptuveni desmit gadus, lai varētu papildināt Bundesvēra noliktavas atbilstoši aizsardzības ministra Borisa Pistoriusa pasludinātajam “militārajam potenciālam”.
Tomēr, pēc Armīna Papergera domām, reformas var izgāzties, ja speciālais fonds būs izsmelts – katru gadu pietrūks 30 miljardu eiro. Rheinmetall vadītāja skatījumā ir nepieciešams salikt jaunu paketi, “lai arī kā tas izskatītos”. Citādi NATO prasība aizsardzībai tērēt 2% no IKP nevar tikt izpildīta.
Runājot par Rheinmetall, pašreizējā tirgus kapitalizācija aptuveni 22 miljardu eiro apmērā vidējā termiņā varētu tikt vairāk nekā dubultota līdz aptuveni 50 miljardiem eiro, norāda izpilddirektors.
