Foruma atklāšanas priekšvakarā Ukrainas prezidents paziņoja par “tabu” par ieroču piegādi armijai, kas aizsargā Ukrainu no Krievijas agresijas, nepieņemamību.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien teica atklāšanas runu ikgadējā globālajā drošības konferencē, aicinot Rietumu sabiedrotos virzīties uz priekšu ar Ukrainai nepieciešamajām ieroču piegādēm, lai cīnītos pret Krievijas agresiju. Šī gada Minhenes drošības konferences uzmanības centrā ir Krievijas iebrukums Ukrainā.
Zelenskis sacīja, ka Ukraina nebūs “pēdējā pietura” Vladimiram Putinam, kurš turpinās agresiju pret citām valstīm, kas bija PSRS sastāvā.
“Kamēr mēs apspriežam tanku piegādi, Kremlis domā par veidiem, kā nožņaugt Moldovu,” atgādināja Ukrainas prezidents.
Viņš arī uzsvēra, ka “jo ilgāk ievilksies ES paplašināšanās sarunas, jo lielāku postu Kremlis var nodarīt” Ukrainai.
“Ukrainas uzvarai nav alternatīvas, nav alternatīvas Ukrainai, kas ir ES un NATO dalībvalsts,” sacīja Volodimirs Zeļenskis, velkot paralēli ar Bībeles stāstu par Dāvidu un Goliātu, pielīdzinot Krievijas kara mašīnu milzim Goliātam, kuru jaunais Dāvids, topošais Jūdejas un Izraēlas ķēniņš, “uzvarēja nevis ar vārdiem, bet ar darbiem”.
Piektdien kopīgā preses konferencē ar Nīderlandes premjerministru Marku Ruti Zelenskis sacīja: “Mums ar Nīderlandi ir kopīga izpratne par to, ka nedrīkst būt tabu attiecībā uz ieroču piegādi un atbalstu Ukrainas armijai, jo tā atbalsta un aizsargā mūsu suverenitāti.”
Nīderlandes premjerministrs Marks Rute piektdien paziņoja, ka pirmo kaujas tanku Leopard-1A5 partiju jau iegādājas Nīderlande, Dānija un Vācija, un tā drīzumā tiks piegādāta Ukrainai.
“Tiklīdz pirmā [tanku] partija būs gatava kaujai, tā tiks nogādāta Ukrainā, mēs vēlamies to izdarīt pēc iespējas ātrāk,” sacīja Rute, runājot kopīgā preses konferencē ar Zelenski.
Rute arī sacīja, ka Nīderlande ir gatava uzņemt tribunālu, lai tiesātu Krievijas noziegumus Ukrainā, piebilstot, ka idejai nepieciešams lielāks atbalsts.
Paredzams, ka trīs dienas ilgajā Minhenes drošības konferencē, kas šodien tiks atklāta Vācijā, piedalīsies aptuveni 40 valstu un valdību vadītāji, kā arī politiķi un drošības eksperti no gandrīz 100 valstīm, tostarp ASV, Eiropas un Ķīnas. Zelenskis piedalās video konferencē.
Pirmo reizi divu desmitgažu laikā foruma organizatori neaicināja Krievijas amatpersonas. Rietumvalstis mēģina diplomātiski izolēt Krieviju saistībā ar iebrukumu Ukrainā.
Konferencē piedalīsies arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Pirms foruma sarunā ar žurnālistiem viņš sacīja, ka Ziemeļatlantijas alianse “cieši seko Ķīnas un Krievijas attiecību paplašināšanai un nostiprināšanai”.
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss sacīja, ka Krievijas karš Ukrainā aizēnos visus citus jautājumus. Rietumu valdības amatpersonas un analītiķi norāda, ka konflikts tuvojas kritiskajai fāzei: nākamnedēļ apritēs tieši gads kopš iebrukuma.
Karš nav “tikai Eiropas konflikts, tam ir sekas tālu ārpus kontinenta”, sacīja Pistoriuss. Viņaprāt, visas pasaules ekonomika izjutusi kara ietekmi uz graudu piegādēm, enerģijas cenām un inflāciju.
ASV viceprezidente Kamala Herisa šodien Minhenē pievienosies Francijas, Vācijas un Lielbritānijas līderiem.
Tajā pašā konferencē pagājušajā gadā, kas notika tikai dažas dienas pirms Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzbrukuma Ukrainai, Hariss dalījās ar Vašingtonas brīdinājumiem, ka Krievija gatavojas uzbrukt kaimiņvalstij, un sacīja: “Kopš aukstā kara beigām šis forums [pirmo reizi laiks], kas sasaukts šādos smagos apstākļos.
Sestdien paredzētajā runā viceprezidente izklāstīs, kas ir uz spēles karā un kāpēc ir svarīgi atbalstīt ASV atbalsta saglabāšanu Ukrainai tik ilgi, cik nepieciešams, paziņoja Baltais nams.
Ukraina ir atkarīga no Rietumu ieroču piegādēm, lai izjauktu Putina ambīcijas pārņemt kontroli pār Ukrainas teritorijām.
Zelenskis saka, ka Ukrainai – valstij, kas aizstāv Rietumu brīvības un demokrātijas vērtības – ir jābūt pienācīgi nodrošinātai, lai tā izturētu daudz lielāku Krievijas militāro spēku. Rietumvalstis nostājās viņa pusē, taču brīžiem vilcinājās izpildīt Kijevas lūgumus.
Ukrainas varas iestādes, saņēmušas Rietumu solītos tankus un munīciju, tagad cer uz kaujas lidmašīnu piegādi, taču dažas valstis līdz šim atturējās no to sūtīšanas.
Eiropas Savienības Izpildkomitejas izpildviceprezidents Francs Timmermanss sacīja, ka ES, kas sastāv no 27 valstīm, joprojām ir vienota šajā jautājumā.
“Es domāju, ka visi saprot, cik svarīgi ir Ukrainai uzvarēt šajā karā,” sacīja Timmermanss. “Tas ir svarīgi arī Eiropai, jo Putins uzbrūk ne tikai Ukrainai, bet arī mums tādā nozīmē, ka viņš neatbalsta mūsu vērtības.”
Viņš sacīja, ka ir svarīgi skaidri pateikt, ka Eiropa atbalstīs Ukrainu neatkarīgi no tā, cik ilgi karš turpināsies.
“Putins atrodas grūtībās,” sacīja Timmermanss, piebilstot, ka Krievijas līderis tuvāko nedēļu un mēnešu laikā centīsies izdarīt nopietnu militāru spiedienu uz Ukrainu.
Timmermanss arī pauda cerību, ka Ķīna varētu izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai tas izbeigtu karu.
