Gruzijas vadībai ir jānodrošina, lai valsts “nekļūtu par platformu, lai izvairītos no Krievijas starptautiskajām sankcijām”, tiekoties ar Gruzijas prezidenti Salome Zurabišvili, sacīja ASV nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans.
Puses pārrunāja “vajadzību nodrošināt, lai Krievija arī turpmāk pilnībā izjustu sankciju, eksporta kontroles un citu ekonomisko ierobežojumu ekonomisko ietekmi”, ko noteikušas ASV un vairāk nekā 30 citas valstis, reaģējot uz iebrukumu Ukrainā.
10. martā ASV prezidents Džo Baidens un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena vienojās palielināt spiedienu uz valstīm, kas palīdz Krievijai apiet sankcijas. Viņi solīja “slēgt piekļuvi visiem resursiem, kas atbalsta Krievijas prezidenta Vladimira Putina militāro mašīnu”.
Gruzija atteicās ieviest tiešas sankcijas pret Krieviju pēc kara sākuma Ukrainā, motivējot savu lēmumu ar nacionālajām interesēm. Šā gada februārī parlamenta spīkere Šalva Papuašvili sacīja, ka šādi pasākumi un ierobežojumi krievu ieceļošanai nopietni kaitēs valsts ekonomikai, un kritizēja opozīcijas aicinājumus uz šādu soli. “Nesen tika publicēta analīze, kas liecināja, ka, ja Gruzijas valdība to darītu, tad Gruzijai šodien būtu nevis pieaugums, bet gan ekonomiskās izaugsmes kritums par 10%,” norādīja spīkers.
Papuašvili arī atgādināja, ka Gruzijai “nav ES solidaritātes jumta, kas to aizsargātu ar dažādām subsīdijām” gadījumā, ja tiktu veikti pasākumi, kas rada negatīvas ekonomiskās sekas. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka valsts ievēro starptautiskās sankcijas un “pilda šo solījumu līdz galam”.
2023. gada sākumā ES sāka paust aizdomas, ka trešās valstis palīdz Krievijai apiet Rietumu ierobežojumus. “Mēs redzam milzīgu tirdzniecības plūsmu samazināšanos no ES uz Krieviju un neparastu tirdzniecības pieaugumu ar trešajām valstīm, īpaši tām, kas atrodas tiešā Krievijas tuvumā ,” laikrakstam Financial Times sacīja ES vēstnieks sankciju politikas jautājumos Deivids O’Salivans.
Arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) paziņojusi, ka Krievijai kaimiņvalstis var pārkāpt sankcijas pret Maskavu. Tā, piemēram, 2022. gada maijā-jūlijā Rietumvalstu eksports uz Kirgizstānu pieauga par 84%, uz Armēniju – par 72%, uz Tadžikistānu – par 21%, uz Gruziju – par 19%, uz Kazahstānu – par 14%. Tas notika, ņemot vērā ES eksporta uz Krieviju kritumu par 56%.
