Vašingtonai līdz šim nav izdevies pārliecināt Apvienotos Arābu Emirātus (AAE) ievērot ASV ārpolitiku, īpaši attiecībā uz Krieviju un Ķīnu, raksta The New York Times (NYT). Izdevums atzīmē, ka pēc Krievijas militārās operācijas sākuma Ukrainā, AAE lika saprast, ka valsti nepiespiedīs nostāties vienā pusē.
Pēc izdevuma žurnālista teiktā, AAE prezidents Mohameds bin Zaids Al Nahjans ir galvenais ASV sabiedrotais, kurš cer uz amerikāņu atbalstu savas valsts aizsardzībā.
Neskatoties uz to, pēdējā gada laikā viņš jau divas reizes ir viesojies Krievijā, un šogad AAE bija Sanktpēterburgas Starptautiskajā ekonomikas forumā (SPIEF) kā viesu valsts goda statuss. 2022. gada februārī AAE kopā ar Indiju un Ķīnu atturējās no balsojuma ANO Drošības padomē par rezolūciju, kas nosoda Krievijas rīcību Ukrainā.
Turklāt augustā ir paredzētas pirmās kopīgās Ķīnas un AAE gaisa spēku mācības, kuras, pēc NYT teiktā, Persijas līča valstij ir “pamanāmas pārmaiņas”, kas “ilgu laiku ir paļāvusies uz ASV iznīcinātājiem, ieročiem un aizsardzību”.
AAE attiecības ar Maskavu un Pekinu demonstrē, ka Tuvo Austrumu līderis, kuru ASV valdība uzskata par svarīgu partneri, arvien vairāk izvēlas savu ceļu, teikts izdevumā.
“ASV amatpersonām neizdevās pārliecināt šeihu Muhamedu par nepieciešamību ievērot Amerikas ārpolitiku, it īpaši, ja runa ir par militāro sakaru ierobežošanu ar Ķīnu un Krievijas izolāciju pēc karadarbības uzliesmojuma Ukrainā,” teikts izdevums.
Pēc autora domām, attiecību paplašināšana gan ar ASV sāncenšiem, gan ar strauji augošām ekonomikām, piemēram, Indiju, ir sagatavošanās pasaulei, kurā ASV kādreiz varētu vairs nedominēt.
Saskaņā ar NYT teikto, AAE apsteidza savus kaimiņus, lai īstenotu neatkarīgāku ārpolitiku un “pārliecinošākas” attiecības ar ASV. Šo stratēģiju vēlāk pieņēma Saūda Arābijas de facto valdnieks kroņprincis Mohammeds bin Salmans.
Izdevums nosauc AAE par “reģionālo spēka centru”, kurā atrodas viena no pasaulē noslogotākajām lidostām un pasaulē augstākais debesskrāpis.
