Rubļa kurss Maskavas biržā turpina kristies un izsolē trešdien, 9.augustā, sesto dienu pēc kārtas aktualizēja minimālās vērtības no pirmā kara ar Ukrainu mēneša.
Dolāra vērtība pieauga līdz 97,48 rubļiem (maksimums kopš 2022. gada 25. marta), bet eiro kurss sasniedza 107,09 rubļus (maksimums kopš 2022. gada 24. marta).
Pēc sešu mēnešu mīnusa perioda, kas bija ilgākais devalvācijas periods kopš 2014. gada, rublis iekļuvis vājāko valūtu topā pasaulē: starp līdzīgām valūtām jaunattīstības tirgos vairāk kritās tikai Turcijas lira un Argentīnas peso, atzīmē Bloomberg.
“Krievijas valūtas tirgū pieprasījums pēc valūtas turpina pārsniegt piedāvājumu,” situāciju raksturo Sovcombank galvenais analītiķis Mihails Vasiļjevs. Tautsaimniecības eksporta ieņēmumi krītas, tai skaitā Rietumu sankciju dēļ, turklāt arvien vairāk darījumu tiek veikti “rubļos”, viņš norāda: pēc Centrālās bankas datiem, rubļu tirdzniecība, kas tirgū neienes valūtu, ir jau līdz 40% no eksporta apjoma.
Jūlijā, pēc centrālās bankas datiem, lielākie eksportētāji biržā pārdeva tikai 6,9 miljardus ASV dolāru no valūtas peļņas – tas ir minimālais apjoms kopš kara sākuma un par 60% mazāk nekā tajā pašā mēnesī gadu iepriekš.
Pēc GPB Private Banking rīkotājdirektora Jegora Susina teiktā, ārvalstu valūtas ieplūde tirgū no ārējās tirdzniecības faktiski ir pilnībā izzudusi: ja neņem vērā eksportu rubļos, tad ārvalstu valūtas aizplūšana pat pārsniedza tās ieplūdi par 0,1 miljardu ASV dolāru, kas noved pie tālākas vietējā valūtas tirgus degradācijas,” secina Susins.
Kas notiks tālāk, diez vai ir saprotams, iespējams, pat Centrālajā bankā, saka Romāns Bļinovs, IC RUSS-INVEST vecākais tirgotājs. Vājš rublis sola ekonomikai spēcīgāko inflācijas kāpumu kopš kara sākuma, taču tas arī palīdz piepildīt budžetu, kas cieš no 40% naftas un gāzes ieņēmumu sabrukuma.
Jūlijā pirmo reizi kopš 2022. gada februāra centrālā banka krasi paaugstināja bāzes procentu likmi – no 7,5% līdz 8,5% gadā, un turpmākajos mēnešos tā varētu to paaugstināt līdz 9,5%, lai palēninātu rubli, sacīja Aleksandrs Isakovs, Bloomberg Krievijas ekonomists. No otras puses, pašas varas iestādes ierobežo ārvalstu valūtas ieplūšanu valstī: piemēram, pagājušajā nedēļā prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu, kas atļauj eksporta ieņēmumus atstāt ārvalstīs saskaņā ar starpvaldību līgumiem, saskaņā ar kuriem strādā Gazprom un Rosņeftj, pārdodot izejvielas uz Ķīnu.
Alor Broker analītiķis Aleksejs Antonovs prognozē, ka dolāra vērtība varētu pieaugt līdz 100 rubļiem, un tas varētu likt varas iestādēm veikt pasākumus devalvācijas ierobežošanai.
