Gāzes sprādzienus, kas rada milzīgus krāterus Krievijas ziemeļos, izraisa klimata pārmaiņas. Ar jaunu notiekošā skaidrojumu iepazīstināja Lielbritānijas un Spānijas zinātnieku komanda, raksta The Guardian.
Pirmais krāteris – trīsdesmit metru diametrā un līdz piecdesmit metru dziļumā – pēkšņi parādījās Jamalā 2014. gadā. Sākotnēji tika izvirzītas dažādas versijas: no NLO nosēšanās un militārām mācībām līdz meteorīta krišanai un kriovulkānismam. Vēlāk, veicot daudzus pētījumus, zinātnieki atklāja, ka krāteris izveidojies pazemes metāna eksplozijas dēļ.
Jaunajā versijā precīzāk izskaidrots, kā klimata pārmaiņas noved pie šādu iegrimju parādīšanās, no kurām vairāk nekā divdesmit jau izveidojušās Krievijas ziemeļos. Saskaņā ar jaunu pētījumu, klimatam sasilstot, mūžīgais sasalums atkūst – un ūdens sūcas lejā, uzkrājoties kriopegos (ļoti sāļos pazemes ezeros). Zem augsta spiediena kriopegiem metāns ir cietā stāvoklī.
Ezeri nevar saturēt visu kušanas ūdeni – spiediens palielinās – un rezultātā mūžīgais sasalums plaisā. Tas izraisa strauju spiediena kritumu un ātru metāna izdalīšanos – tā eksploziju. Metāns tiek uzskatīts par siltumnīcefekta gāzi, tāpēc liela tā daudzuma izdalīšanās veicina turpmāku klimata sasilšanu.
Vēl 2021. gadā ģeologi brīdināja, ka dzīvojamo rajonu tuvumā var parādīties milzīgi krāteri – tolaik briesmas draudēja ievērojamai daļai Jamalas.
