Eiropas Komisija ir ieteikusi visām ES valdībām līdz šā gada beigām pārtraukt enerģijas cenu atbalsta pasākumus. Tas nepieciešams, lai valsts finanses tiktu kontrolētas un izpildītu jaunos budžeta noteikumus 2024. gadā. Par to ziņo Reuters .
“Visām dalībvalstīm līdz 2023. gada beigām ir pakāpeniski jāatceļ esošie enerģētikas atbalsta pasākumi,” teikts ES izpildvaras ikgadējās ieteikumos, kuru īstenošana tagad ietekmē ES dotācijas no Atveseļošanas fonda.
Vienlaikus tiek atzīmēts, ka “ja enerģijas cenu pieauguma atsākšanai ir nepieciešams īstenot atbalsta pasākumus, tiem jābūt vērstiem uz neaizsargāto mājsaimniecību un uzņēmumu aizsardzību, jābūt finansiāli pieejamiem un jāsaglabā stimuli enerģijas taupīšanai”.
Jauni noteikumi ES
Lielākā daļa no 27 ES valstīm ir veikušas dažādus pasākumus, lai mazinātu energoresursu cenu kāpuma sekas pagājušajā gadā, kad Krievijas iebrukums Ukrainā izraisīja gāzes un naftas cenu kāpumu debesīs.
Eiropas Komisija lēš, ka šie enerģētikas atbalsta pasākumi 2023. gadā svārstās no 0,2% no IKP Grieķijā līdz 0,6% Spānijā, 1% Francijā un Itālijā un 2% no IKP Vācijā.
Taču, tā kā enerģijas cenas atkal krītas, šādu atbalstu ir grūtāk attaisnot, un daudzas valstis nespēs izpildīt savus neto primāro tēriņu ierobežojumus, ko Eiropas Komisija ieteikusi ES fiskālo noteikumu reformas ietvaros.
Kā daļu no reformas, ko ES valdības un institūcijas cer pabeigt šogad, katra ES valsts apspriedīs savu parāda samazināšanas ceļu ar ES izpildvaru, ņemot vērā atšķirīgos sākumpunktus 27 valstu blokā, ar Grieķijas valsts parādu 171,3% no IKP, bet Igaunijā 18,4%.
Valdības primārie neto izdevumi būs galvenais parāda kontroles instruments.
Atsevišķos ieteikumos ES valstīm Eiropas Komisija norādīja, ka ES lielākajai ekonomikai Vācijai nākamgad jāsaglabā neto primāro izdevumu pieaugums ne vairāk kā 2,5% apmērā, bet otrajai lielākajai Francijai – 2,3% apmērā.
“Mēs iesakām savām dalībvalstīm pāriet uz piesardzīgāku fiskālo politiku,” preses konferencē sacīja Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.
Ņemiet vērā, ka dabasgāzes cenas Eiropā ir samazinājušās aptuveni desmit reizes līdz 350 dolāriem par tūkstoti kubikmetru, salīdzinot ar maksimumu 2022. gada augustā, kad Maskava šantažēja Eiropu. Līdz ar to Krievija faktiski ir zaudējusi Eiropas tirgu, un ES valstis pērk degvielu citos reģionos.
