Krievijas vadība nereti skaidro vēlmi tuvās ārzemes uzskatīt par savu ietekmes zonu un nepieciešamību aizsargāt krievus, krievu valodu un kultūru. Vladimirs Putins un viņa domubiedri ir gatavi cīnīties par “krievu pasauli”, pat iznīcinot brālīgo tautu, kā redzams no iebrukuma Ukrainā piemēra. Šādas “bažas” nepatīk bijušās PSRS valstu iedzīvotājiem, tostarp tajās dzīvojošajiem etniskajiem krieviem, liecina starptautiskās Gallup aptaujas rezultāti.
Krievijas vadības piekrišanas līmenis 2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, ir krities visās 11 bijušajās padomju republikās, kurās tika veikta aptauja, savukārt noraidošā attieksme ir strauji pieaugusi.
Vairāk nekā 50% iedzīvotāju uz Krieviju pozitīvi raugās tikai Kirgizstānā un Uzbekistānā, taču arī tur tās atbalsts ir manāmi samazinājies. Un, gluži pretēji, tikai šajās divās valstīs, kā arī Azerbaidžānā mazāk nekā puse aptaujāto neatbalsta Kremļa politiku, visās pārējās valstīs šis rādītājs pārsniedz 50%. (Kazahstānā noraidošo cilvēku procentuālā daļa bija 50%, salīdzinot ar 20% 2021. gadā, un apstiprinājumu skaits samazinājās no 55% līdz 29%.)
“Valstīs, kas pēdējo desmitgažu laikā ir bijušas skeptiski noskaņotas pret Krievijas vadību, — Ukrainā, Gruzijā un Baltijas valstīs – plaisa starp tiem, kas atbalsta, un tiem, kas nepiekrīt, ir kļuvusi par bezdibeni,” žurnālā The Decline of Empire raksta Gallup. Krievija zaudē savu kaimiņvalstu atbalstu. – Un četrās valstīs, kur pret Krievijas vadību vēsturiski izturējās ar simpātijas – Armēnijā, Moldovā, Kazahstānā un Azerbaidžānā, noraidošo īpatsvars šobrīd pārsniedz atbalstošo daļu. Piemēram, Armēnijā apstiprinājuma līmenis kritās par 13 procentpunktiem (no 45% līdz 32%), savukārt noraidījums pieauga par 20 procentpunktiem (no 38% līdz 58%).
Turklāt Kazahstānā, Igaunijā un Latvijā, kur ir vislielākais krievu iedzīvotāju īpatsvars, savu nostāju Krievijas vadībai paziņo mazāk tās pārstāvju. “Krievu nacionālisti uzskata, ka viņiem ir svarīgs mandāts aizsargāt diasporas locekļus no uztveramiem draudiem,” atzīmē Gallup un atklāj:
Pagājušajā gadā pirmo reizi kopš šādu datu vākšanas sākuma 2005. gadā etnisko krievu iedzīvotāju skaits Igaunijā un Latvijā, kas nepiekrita Kremļa aktivitātēm, pārsniedza apstiprinājumu skaitu: attiecīgi 53% pret 14% un 49% pret 14%. Kazahstānā joprojām ir vairāk cilvēku, kas piekrīt (47% pret 37% nepiekrīt), taču noskaņojums gada laikā ir radikāli mainījies: ja 2021. gadā starpība starp viņiem bija 42 p.p., tad 2022. gadā tā ir tikai 10. p.p.
Turklāt pašas krievu diasporas sarūk, jo to pārstāvji vairs nevēlas sevi saukt par krieviem. 2007.-2009.gadā Kazahstānā par krieviem sevi sauca 33% iedzīvotāju, Latvijā – 30%, bet Igaunijā – 29%. 2022. gadā tādi bija attiecīgi 15%, 19% un 21%.
Sentimenta izmaiņas bijušās PSRS valstīs kopumā atbilst spēku samēram pasaulē. Uzsākot karu, Krievija ir aptraipījusi savu tēlu visu reģionu pārstāvju acīs, izņemot Subsahāras Āfriku (bet arī tur tas ir izbalējis). Pirmo reizi 15 gadus ilgās aptaujās par attieksmi pret pasaules līderiem lielākā daļa Zemes iedzīvotāju nosodīja Putinu un viņa režīmu, aprīļa beigās ziņoja Gallup.
Kamēr Krievija zaudē simpātijas un ietekmi kaimiņvalstīs, Rietumos esošās aktīvi virzās uz Eiropu un ASV, bet dienvidos – uz Ķīnu. Pēdējā pagājušajā nedēļā rīkoja pirmo klātienes samitu ar piecu Vidusāzijas valstu vadītājiem. Lai “nodrošinātu mieru reģionā”, Pekina ir apsolījusi saviem kaimiņiem sniegt aizsardzības un drošības palīdzību, papildinot savus priekšlikumus ar plāniem piešķirt 26 miljardus juaņu (3,6 miljardus dolāru) finansiālā atbalsta un “bezmaksas palīdzības” apmērā.
“Pasaulei ir vajadzīga plaukstoša Vidusāzija,” sacīja Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins.
Maskava “praktiski piekrita, ka viņi nevar konkurēt šajā reģionā tādā līmenī,” laikrakstam The Wall Street Journal sacīja Singapūras Aizsardzības un stratēģisko pētījumu institūta vecākais līdzstrādnieks Raffaello Pantucci . Savukārt Centrālāzijas valstis vēlas plašākas iespējas starptautiskai sadarbībai, viņš sacīja: “Interesanti, cik atklāti un ar kādu vēlmi tās meklē Ķīnas atrašanās vietu.”
