ASV prezidenta Džo Baidena administrācija pauž bažas, ka pašreizējais impulss, ko Krievija ir sasniegusi kaujas laukā Ukrainā, “maina kara trajektoriju”. Par to, atsaucoties uz vairākiem avotiem ASV un sabiedroto valstu oficiālajās aprindās, raksta New York Times
Laikraksts atgādina, ka, lai gan pirms pusotra gada Baltajā namā un Pentagonā tika apspriests, vai Ukrainā notiks pilnīgs Krievijas karaspēka sabrukums, tagad Baidena administrācija ir “aizvien vairāk nobažījusies, ka Vladimirs Putins uzkrāj pietiekami daudz impulsu, lai mainītu kara trajektoriju”, kā arī būtiski uzlabo viņa armijas “reiz blāvās” izredzes.
Daži no prezidenta Baidena palīgiem ir privāti pauduši bažas, ka Putins, tāpat kā ASV, ir guvis mācību no kara sākuma gadiem, īpaši par to, kādas tehnoloģijas darbojas un kuras ne.
“Un viņu lielākās bažas ir par to, ka, kamēr Krievija nomaina pirmajos 27 kara mēnešos iznīcinātos ieročus, Putins varētu atgriezties tieši laikā, kad Baidens gatavojas tikties ar saviem tuvākajiem sabiedrotajiem Septiņu grupas (G7) sanāksmē. jūnijā Itālijā. Nav skaidrs, vai Baidens spēs atkārtot pagājušajā vasarā Somijā izteikto apgalvojumu, ka Putins “šo karu jau ir zaudējis”, raksta NYT.
Tajā pašā laikā amatpersonas – NYT avoti – apgalvo, ka Džo Baidens turpina noraidīt priekšlikumu par Rietumu karaspēka izvietošanu Ukrainā, ko atbalsta Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Žurnālisti citē vairāku analītiķu, tostarp Džordža Buša padomnieka nacionālās drošības padomnieka Stīvena Hedlija, viedokļus un norāda, ka Krievijas pašreizējo impulsu ir veicinājuši vairāki faktori:
– palīdzības kavēšanās no ASV, kuras dēļ Krievija spēja panākt “milzīgu artilērijas pārākumu” pār Ukrainas karaspēku;
– pretgaisa aizsardzības sistēmu un munīcijas trūkums ļāva Krievijai vēl nesodītāk izmantot savas lidmašīnas, uzbrūkot Ukrainas aizsardzības līnijām ar slīdbumbām;
– aizkavēšanās likuma par mobilizāciju Ukrainā pieņemšanā, akūts karavīru trūkums Ukrainas bruņotajos spēkos un problēma nodrošināt pienācīgu apmācību tiem, kurus Ukraina savervē armijā;
Krievijas tehnoloģiskie jauninājumi kaujas laukā, jo īpaši elektroniskās karadarbības (EW) klātbūtnes un jaudas palielināšanās, kas cita starpā traucē artilērijas un bezpilota lidaparātu darbību, ko nodrošina ASV un citas NATO valstis.
“Šīs priekšrocības kaujas laukā, protams, ir īslaicīgas, un pēc 18 mēnešiem karš var atšķirties no pašreizējās situācijas, kā tas bija pirms 18 mēnešiem. Taču Baidena administrācijā arvien vairāk jūt, ka daži nākamie mēneši varētu izrādīties kritiski, jo kādā brīdī abas puses varētu pāriet uz pamieru kas līdzīgs tam, kas beidza aktīvās cīņas Korejā 1953. gadā, vai vienkārši iesaldēt konfliktu,” raksta NYT.
Tomēr visas šīs priekšrocības Krievijai neturpināsies bezgalīgi, un šovasar Krievijas karaspēks, visticamāk, izdarīs jaunu grūdienu frontē, prognozē Maikls Kofmans , Krievijas pētnieks un ASV bāzētā Kārnegī Starptautiskā miera fonda analītiķis.
“2024. gadā Krievijas militārpersonām ir priekšrocības materiālā un stratēģiskajā iniciatīvā, lai gan tas var nebūt izšķirošs,” saka Kofmans. “Šis gads ir Krievijai iespēju logs. Taču, ja vien Krievijas armija nespēs pārvērst šīs priekšrocības kaujas laukā un neradīs impulsu turpmākai attīstībai, pastāv pamatota iespēja, ka šis logs sāks aizvērties līdz 2025. gada sākumam.
NYT norāda, ka šobrīd šis “jaunais Krievijas impulss” visspilgtāk izpaužas Harkivas apgabalā, kur Krievija mēģina izveidot t.s. “buferzonu”.
Formāli Putins par savu mērķi sauc sarežģīt Ukrainas pārrobežu reidus. Tomēr daži eksperti brīdina, ka Maskavas patiesais stratēģiskais mērķis, sagrābjot teritorijas ap Harkivu, ir panākt Ukrainas karaspēka pārvietošanos, liekot tiem nocietināt pilsētu un vājināt frontes līnijas citur. Tas varētu radīt iespēju jūnijā veikt vēl vienu Krievijas ofensīvu Donbasā, teikts materiālā.
“Krievijas ofensīvas mērķis, visticamāk, ir iesaistīt Ukrainas rezerves un elites vienības un pēc tam tās ieslēgt Harkivas apgabalā, tādējādi vājinot pārējo fronti,” saka Kofmans. “Krievijas galvenais mērķis joprojām ir pārējā Donbasa iekarošana,” viņš ir pārliecināts.
Tas, vai krievi to spēs, daļēji var būt atkarīgs no tā, cik veiksmīgi būs Ukrainas mobilizācijas centieni, atgādina NYT.
Tikmēr ASV cenšas stiprināt tehniskos padomus Kijivai, cerot pretoties Krievijas tehnoloģiskajiem sasniegumiem. Dažos gadījumos Krievija varēja traucēt Ukrainas ieroču mērķēšanu, traucējot GPS signālu uztveršanu, jo īpaši pasliktinot no HIMARS palaišanas ierīcēm izšauto raķešu precizitāti.
Ukrainas bruņotajiem spēkiem šādu nesējraķešu ir maz, bet krievi ir guvuši zināmus panākumus to kustību izsekošanā. Dažos gadījumos tika iznīcinātas pat labi maskētas iekārtas, ziņo NYT.
