Ukrainas armija piedzīvo vairāk nekā tikai munīcijas trūkumu. Patlaban aktuālākā problēma ir personāla trūkums, pēdējās dienās laikrakstam The Washington Post (WaPo) sacīja aptuveni ducis karavīru un komandieru frontes līnijās.
Kā pastāstīja austrumu frontē karojošās mehanizētās brigādes bataljona komandieris, viņa vienībā šobrīd ir mazāk nekā 40 kājnieku, ar nepieciešamo sastāvu vairāk nekā 200 cilvēku. Otrs bataljons, kājnieku bataljons, ir nokomplektēts aptuveni tādā pašā veidā, sacīja tā komandieris. Un ar tādiem spēkiem viņiem ir jāsavalda krievu vienības, kuras arvien vairāk dodas uzbrukumā.
Ukrainas armija cieta ievērojamus zaudējumus pretuzbrukumā, kas sākās pagājušajā vasarā un pēc tam, kad armijas pārgāja uz pozicionālo karu un Ukrainas bruņotie spēki sāka zaudēt artilērijas konfrontācijā munīcijas piegāžu samazināšanas dēļ. Brīvprātīgo plūsma, kas kara sākumā bija ļoti veicinājusi armiju un teritoriālās aizsardzības spēkus, bija izsīkusi. Daudzas militārpersonas bez pārtraukuma cīnās jau divus gadus un nevar atgriezties aizmugurē atpūtai, jo trūkst pastiprinājuma.
Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zaļužnijs uzskata, ka valstij ir jāmobilizē līdz pusmiljonam cilvēku. Pēc divu WaPo avotu teiktā, viņš par to pastāstījis Volodimiram Zeļenskim viņu nesenās tikšanās laikā, kad prezidents lūdza viņu atkāpties no amata. Zaļužnijs par mobilizācijas nepieciešamību runājis jau vairāk nekā vienu mēnesi, taču Zeļenskis publiski un privātās sarunās pieprasīja, lai Ukrainas Bruņoto spēku vadība detalizēti pamato savu nepieciešamību. Tāpat, pēc viņa vārdiem, viņš nesaprot, kā valsts var samaksāt par tik daudziem jauniem karavīriem.
Tie, kas cīnās frontes līnijā, var saņemt līdz 120 000 grivnu mēnesī (apmēram 3000 eiro pēc pašreizējā kursa). Lai viņiem nodrošinātu naudas piemaksas, būs būtiski jāpaaugstina nodokļi, norāda Valsts prezidenta kancelejā. Rietumu palīdzību šiem mērķiem nevar izmantot: Eiropas Savienības apstiprinātie 50 miljardi eiro nākamajiem četriem gadiem aizies citām budžeta vajadzībām.
Šādas sarunas kaitina tos, kuri atrodas nemitīgā okupantu apšaudē, raksta WaPo. Pēc bataljona komandiera Oleksandra teiktā, tajā iekļautās rotas ir nokomplektētas par aptuveni 35%, un pēdējo piecu mēnešu laikā aizvietotājiem ieradušies tikai pieci cilvēki. Rotācijai frontes līnijā jānotiek ik pēc trim dienām, lai kaujinieki varētu atpūsties, bet tagad viņiem ir jāatrodas apšaudē 5-10 dienas.
Augstākā Rada izskata likumprojektu, kas paredz samazināt iesaukšanas vecumu no 27 uz 25 gadiem; tā pirmā versija tika sagatavota pagājušajā vasarā.
Valsts nespēj cilvēkiem izskaidrot, ka jāiet armijā, un “tie, kas zināja, ka jāiet, jau ir beigušies,” sūdzas Oleksandrs.
”Kur mēs ejam? es nezinu. Pozitīvu izredžu nav. Pilnīgi noteikti. Tas beigsies ar vairāk nāves gadījumu, globālu sabrukumu. Un visdrīzāk, manuprāt, fronte kaut kur tiks salauzta, kā tas notika ar ienaidnieku 2022. gadā Harkivas apgabalā, kad Ukrainas bruņotie spēki izlauzās cauri Krievijas aizsardzībai”.
