Ukraina pozitīvi vērtē Edgara Rinkēviča aicinājumu un aicina NATO valstīm nekavēties ar uzbrukuma ieroču piegādi Ukrainas bruņotajiem spēkiem
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs nesen sniedza interviju ziņu aģentūrai Associated Press, kurā īpaši sacīja: “Ir svarīgi patiešām cīnīties par starptautisko mieru un mieru Eiropā, jo, ja mēs apturēsim Krieviju Ukrainā, tad Krievija nevarēs izaicināt citas valstis.”
Tāpat Valsts prezidents norādīja uz destruktīvo lomu, ko Āfrikā spēlē Krievijas algotņi no ”Vāgnera” PMK, kā arī Kremļa vadības tikšanos ar grupējuma Hamas pārstāvjiem, kas 7.oktobrī veica uzbrukumu Izraēlai.
Kā norādīja Edgars Rinkēvičs, Rietumiem ir svarīgi atbalstīt Ukrainu un Izraēlu to cīņā pret uzbrukumiem vispārcilvēciskajām vērtībām un starptautiskajai kārtībai.
“Es arī uzskatu, ka mums būs daudz vieglāk uzturēt mieru Eiropā, ja Ukrainai izdosies un mēs nepievilsim Ukrainu vai, attiecīgi, neļausim situācijai Tuvajos Austrumos iziet no kontroles,” sacīja Edgars Rinkēvičs.
Edgars Rinkēvičs arī atzīmēja, ka Ukrainas karavīri cīnās “ļoti drosmīgi”, un tikmēr Krievija mobilizē savu ekonomiku, resursus un militāro tehniku “ļoti ilgam karam”, lai “nožņaugtu” Ukrainu.
Līdz ar citiem ekspertiem, Latvijas prezidenta teikto komentēja arī ietekmīgi Ukrainas politikas novērotāji un militārie eksperti.
“Šī ir tā orda, kas savulaik nesasniedza Eiropu”
Ukrainas militārais eksperts, Ukrainas Bruņoto spēku rezerves pulkvedis Romāns Svitans ir pārliecināts, ka vadošo NATO valstu vadītāji ieklausīsies Latvijas prezidenta vārdos.
“Fakts ir tāds, ka gandrīz visi Eiropā jau saprot, ka karš starp Ukrainu un Krieviju ir karš starp Eiropu un Austrumiem, pie kam, ar ļaunajiem Austrumiem. Tā ir tā orda, kas savulaik nesasniedza Eiropu. Tad Ukraina, Polija un Baltijas valstis pirms 800 gadiem sastapās ar šo vilni un to apturēja. Un tāpat kā tagad, tās pašas valstis, tikai bez Baltkrievijas, apturēja šo vilni. Un, ja mēs to nenoturēsim, tad tagad tā pārņems Eiropu,” Edgara Rinkēviča paziņojumu komentēja Ukrainas militārais eksperts.
Ukrainas Bruņoto spēku rezerves pulkvedis atzīmēja, ka eiropieši, kuri adekvāti novērtē situāciju, saprot, ka Krievija var radīt Eiropai lielas problēmas. “Un viņi noteikti palīdzēs Ukrainai un Baltijas valstīm, jo tām ir ļoti neērts ģeogrāfiskais stāvoklis – Baltkrievija un Krievija viņus piespiež Baltijas jūrai, līdzīgi kā Krievijas armiju tagad spiež Ukrainas armija pie Azovas un Melnās jūras. Tas ir, ļoti neērta situācija no militārā viedokļa, un Baltijas valstis varētu būt nākamās, ja Lielā Eiropa nepalīdzēs Ukrainai sakaut Krievijas armiju,” skaidroja Romāns Svitans.
Viņš ir pārliecināts, ka Edgars Rinkēvičs izteicies pareizi, un uzsver, ka Francija, Lielbritānija un Vācija demonstrē savu nodomu nopietnību un atbalsta Ukrainu, tostarp informatīvā ziņā. “Šolcs runā par jebkādiem kontaktiem ar Krieviju tikai pēc Krievijas karaspēka izvešanas no Ukrainas teritorijas. Un visa Eiropa saprot pašus draudus un mehānismus šo draudu novēršanai, izņemot krievu atbalstītājus, kur ir finansiālā, merkantīlā sastāvdaļa,” precizē ukraiņu eksperts.
Uz jautājumu, kāda veida ieroči Ukrainai visvairāk nepieciešami, Romāns Svitans atbild: “Pati pirmā lieta ir šāviņi. Kamēr mums nav aviācijas, galvenā kaujas slodzes daļa gulstas uz “kara dievu” – artilēriju. Tāpēc Ukrainas armijai šobrīd vajadzīgs pietiekams munīcijas daudzums. Turklāt ir nepieciešami dažādi veidi – mīnas mīnmetējiem un parastā munīcija vecajai padomju tehnikai un 155-ie jaunajai NATO tehnikai. Mums ir vajadzīga kasešu munīcija, kas ir sevi pierādījusi kā izcilu. Otrkārt, raķetes vairākām raķešu palaišanas ierīcēm, tās mums vēl nav nodotas, lai gan mēs tās gaidām. Tās ir kasešu nevadāmās raķetes, M26 raķetes priekš HIMARS. Viņi mums ļoti palīdzētu un pievienotu kaujas slodzi pašai artilērijai. Un nākamais posms ir tāla darbības rādiusa raķetes, ap 300 km. Mums ir jāsasniedz jebkurš punkts okupētajā Ukrainā, un tas ir tikai 300 km.
Starp citu, norāda eksperts, Kerčas tilts, pa kuru uz okupēto pussalu tiek piegādāta militārā tehnika, munīcija un dzīvais spēks, atrodas aptuveni tādā pašā attālumā no pašreizējās militārās saskarsmes līnijas. “Mums ir vajadzīgs vesels klāsts raķešu – gan spārnotās raķetes, piemēram, Storm Shadow, gan dažādu modifikāciju ballistiskās ATACMS. Tagad mēs lūdzam M39-A1 raķetes, lai sasniegtu to pašu Kerčas tiltu un jebkuru punktu okupētajā Krimā. Bez šiem ieročiem mums būs grūti virzīties uz priekšu,” norāda Romāns Svitans.
“Šajās valstīs vēsturiski ir izpratne par draudiem no Krievijas.”
”Informatīvās pretošanās” grupas militārpolitiskais apskatnieks Oleksandrs Kovaļenko vispirms atzīmēja, ka starp Ukrainas partnervalstīm ir vērojama racionāla attieksme pret ieroču piegādi Ukrainas bruņotajiem spēkiem. “Pat tagad mēs varam vērot, kā notiek cīņa par palīdzības pakām Ukrainai. Un mēs runājam ne tikai par palīdzību no ASV, bet arī par Eiropas palīdzības paketi 50 miljardu apmērā, kuru tagad cenšas bloķēt Ungārija, kuras nostāja visiem ir labi zināma un, kuru tagad joprojām atbalsta Slovākija. Bet vispār tiek izdalītas palīdzības pakas un piegādāti ieroči. Jautājums tikai, ka mūsu pieprasītā nomenklatūra ne vienmēr atbilst mūsu vajadzībām,” komentē eksperts.
Kovaļenko skaidroja, ka ar to domājis Ukrainas bruņoto spēku vajadzības pēc ieročiem pilnvērtīgai ofensīvai 2023.gada vasaras kampaņas laikā. Un viņš atgādināja, ka savā nesenajā rakstā The Economist Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks skaidri uzsvēra, kā trūkst Ukrainas militārpersonām un ar kādām problēmām viņiem jāsaskaras. “Šī ir inženiertehniskā iekārta mīnu likvidēšanai. Šī ir artilērija. Pretbateriju kara jautājumos mums ir kvalitatīvs pārsvars pār ienaidnieku, bet diemžēl kvantitatīvā pārākuma nav. Tie ir jautājumi par elektronisko karu, elektroniskā kara sistēmām. Tie ir jautājumi par raķešu ieročiem. Turklāt šeit ir ļoti interesants punkts. Kopš 2022. gada esam sazinājušies ar mūsu Amerikas partneriem par ATACMS nodrošināšanu. Pirmo partiju saņēmām un veiksmīgi izmantojām šī gada oktobrī, par ko rakstīja daudzi mediji. Bet rodas jautājums: kāpēc mēs to saņemam oktobrī, ja prasām kopš pagājušā gada?” neizpratnē ir militāri politiskais vērotājs.
Pēc Oleksandra Kovaļenko teiktā, jautājumi par aviāciju un pretgaisa aizsardzības sistēmām atšķiras. Šobrīd Ukrainai ir apsolīta zenītraķešu sistēmas Patriot baterija, kas sevi ļoti labi pierādījusi Krievijas gaisa uzbrukumu atvairīšanā. Eksperts uzskata, ka, pateicoties Amerikas pretgaisa aizsardzības sistēmai, Kijivas pretgaisa aizsardzība šobrīd ir viena no labākajām Eiropā. “Bet pārējās Ukrainas pilsētas ar vairākiem miljoniem iedzīvotāju, nav aizsargātas. Odesa tiek terorizēta (ar Krievijas raķetēm un bezpilota lidaparātiem), un mēs nevaram pārtvert viņu raķetes Odesas reģionā. Un viņi veiksmīgi sit vai nu pa mūsu labības un ostu infrastruktūru, vai, zūdot precizitātei, sit tieši pilsētas vēsturiskajā centrā,” rūgti nosaka eksperts.
Atzinīgi runājot par Valsts prezidenta interviju ziņu aģentūrai Associated Press, Oleksandrs Kovaļenko nosauca Baltijas valstu un Polijas sniegto morālo atbalstu un materiālo palīdzību Ukrainai par “nenovērtējamu”.
“Principā Polija bija pirmā, kas uz Ukrainu nosūtīja lielu daudzumu tanku, un, starp citu, šobrīd Polijā tiek remontēti bojātie tanki Leopard-2. Polija bija viena no pirmajām, kas iespēju robežās palīdzēja Ukrainai. Un Lietuva, Latvija, Igaunija – mazas valstis ar ne attīstītākajām ekonomikām Eiropā – līdzīgi sāka palīdzēt ar visu, ko varēja.
Es to saistu ar to, ka šajās valstīs vēsturiski un, es teiktu, ģenētiskā līmenī, ir izpratne par draudiem no Krievijas. Lielākā daļa Eiropas valstu – Francija, Vācija, Spānija, Portugāle un pat Lielbritānija – tās līdz galam neizprot šos draudus, kas notiktu, ja Krievija ieņemtu visu Ukrainas teritoriju.
Bet Baltija un Polija saprot, ka viņi varētu būt nākamie (Krievijas agresijas upuri) pie pavisam citiem scenārijiem. Tāpēc jā – Lietuva, Latvija un Igaunija ir mazas valstis, kas sniedz milzīgu atbalstu. Un Polija, kā vienmēr, ir viena no Ukrainai draudzīgākajām valstīm, kas līdzīgi izprot situāciju, kurā esam nonākuši,” rezumē ”Informatīvās pretošanās” grupas militāri politiskais apskatnieks Oleksandrs Kovaļenko.
