Vai Šolcs “nolej” Ukrainu? Autoritatīvais medijs Politico nosauca patieso iemeslu, kāpēc Vācija vēl nav nodevusi Ukrainai tāla darbības rādiusa raķetes, kas Ukrainas bruņotajiem spēkiem tik ļoti nepieciešamas. Tieši Vācijas kanclers bloķē lēmumu, un viņa viedokli nav mainījusi pat skaļā sabiedroto kritika.
Kādi plāni Vācijai ir saistībā ar Ukrainu un kāpēc Berlīne baidās no Kijevas uzvaras karā, Kas ir ne tā ar Šolcu?
Viņu pat nepārliecināja Eiropas sabiedroto kritika. Vācijas kancleram Olafam Šolcam ir dziļas bailes no Krievijas. Tik atklāti viņa soļus novērtēja medijs Politico. Kā raksta žurnālisti, Maskavas nopludinātās sarunas starp Vācijas militārpersonām par iespējamu tāla darbības rādiusa vācu Taurus raķešu nodošanu Ukrainai lika partneriem un sabiedrotajiem saprast, ka Šolcs nevēlas Ukrainas uzvaru. Taču kancleram ir cits plāns attiecībā uz Ukrainu.
“Iemesls, kāpēc Šolcs atsakās teikt, ka vēlas, lai Ukraina uzvar, ir tas pats iemesls, kāpēc viņš nedos valstij nepieciešamo aprīkojumu šī mērķa sasniegšanai: dziļi iesakņojušās bailes no Krievijas.”
Šolca kolēģi publiski kritizējuši kancleru par viņa nekonsekvenci. Neskatoties uz to, ka viņa valsts Ukrainai jau ir nosūtījusi simtiem dažādas tehnikas vienību, tostarp modernākos tankus un artilēriju, Šolcs tagad atkal baidās no Kremļa sarkanajām līnijām. Turklāt Šolcs vēlas visiem parādīties kā “pasaules kanclers ”, dažkārt it kā kopējot savu izcilo Rietumvācijas priekšteci Villiju Brandu, raksta Politico. Šī iemesla dēļ bijušais Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voless nesen ”uzbrauca” Šolcam.
“Šolca uzvedība parādīja, ka no Eiropas drošības perspektīvas viņš ir nepareizā persona nepareizā amatā nepareizā laikā.”
Bet, kā pareizi atzīmē žurnālisti, Šolcs pamatoti kļuva par “trauksmes cēlēju”. Pirmkārt, saskaņā ar jaunākajām aptaujām 60% vāciešu šobrīd iebilst pret tāla darbības rādiusa raķešu pārvietošanu uz Ukrainu. Interesanti, ka februārī šis rādītājs bija mazāks – 49%.
Vai vācieši iekrita atklātos krievu melos?
Tad tika nopludināta slepena vācu virsnieku saruna par Taurus, un rašisti atbildēja, draudot vāciešiem ar “denacifikāciju” un triecieniem pret Vāciju. Savādi, šķiet, ka Kremļa dezinformācijas neprāts ir paveicis savu darbu. Turklāt no Austrumvācijas nākušie vācieši joprojām “smalki” simpatizē Krievijai.
Tajā pašā laikā Olafs Šolcs kritizē citas Eiropas valstis, kas nepietiekami palīdz Ukrainai. Ir vērts atzīmēt, ka ASV palīdzības aizkavēšanās laikā, Vācija piekrita gandrīz dubultot ikgadējo finansējumu Ukrainai 2024. gadā – līdz 7,6 miljardiem eiro. Turklāt tā joprojām ir otra lielākā donore Ukrainai, jau nosūtot 17,1 miljardu eiro ieroču un cita veida palīdzības. Taču, ja ņemam vērā nevis kopējo summu, bet Ukrainai atvēlēto IKP daļu, Vācija ir tikai 11. vietā. Igaunija, Lietuva un Latvija joprojām ir pārliecinoši līderi – katra valstss ziedoja Ukrainai vairāk nekā 1% no sava IKP.
Tā kā ja Šolcs vairs nevēlas palielināt likmes un dot Ukrainai visus tai nepieciešamos ieročus, ar ko viņš rēķinās? Kādu viņš redz Ukrainu nākotnē? Politico raksta, ka Vācijas kanclers vēlas “mieru” pēc iespējas ātrāk un virza situāciju, lai Ukraina un Krievija sēstos pie sarunu galda. Lai to izdarītu, viņš dos Ukrainai pietiekami daudz ieroču, lai tā saglabātu neatkarību, bet ne uzvarētu. Viņi arī nevēlas, lai Krievija uzvarētu Berlīnē.
Šolcs “starp divām ugunīm”?
Kopumā Šolca situācija ir sarežģīta arī iekšpolitiskajā arēnā. Lai gan viņa attieksme pret Ukrainu rada sabiedroto satraukumu un neizpratni, vāciešiem tā vienkārši patīk. Un, kā raksta Politico, tas ir vienīgais, kas Vācijas pilsoņiem patīk Šolcā – viņam ir vēsturiski zemākais paša reitings.
Ja Šolca parlamentārā koalīcija pirms tam pēkšņi nesabruks, Šolcu 2025. gada rudenī gaida vēlēšanas. Tā kā viņa personīgie reitingi pašam kancleram ir viszemākie vēsturē haotiskās dienaskārtības un brūkošās ekonomikas dēļ, viņam ir jāstrādā pie problēmas.
Tas var būt šoks daudziem ārpus Vācijas, taču vienīgā joma, kurā kancleram pastāvīgi ir labi sniegumi vietējās aptaujās, ir viņa attieksme pret Ukrainu.
Iepriekš arī laikraksta The Times žurnālisti izteica savus pieņēmumus par Šolca iespējamo motivāciju nepārvest raķetes uz Ukrainu. Viņi pieļauj, ka Šolca problēma varētu būt it kā neuzticēšanās Ukrainas vadībai, proti, viņš baidās, ka Zelenskis pavēlēs Taurus uzbrukut Kremlim, kā arī nepamatoti augsta cieņa pret Putinu un bailes no viņa solījuma “saasināt situāciju.”
