Krievijas Aizsardzības ministrijas draudi graudu vedējiem, kas dodas uz Ukrainu, izskanējuši pēc Krievijas izstāšanās no “graudu darījuma”, vēl nav pārbaudīti realitātē.
Trīs sauskravas kuģi NATO aviācijas uzraudzībā šķērsoja Bosforu un pa Melno jūru devās tālāk uz Ukrainas ostu Izmailu, vēsta Forbes.
Neslēpjoties un neizslēdzot transponderus, kas norāda kuģa atrašanās vietu, Izraēlas graudu vedējs Ams1, Grieķijas Sahin 2 un Turcijas Sahin 2 noenkurojās Donavas ostā, kur var saņemt Ukrainas graudu sūtījumus un nosūtīt tos uz pircēji.
Melnajā jūrā izvietotie Krievijas karakuģi netraucēja graudu vedēju pārvietošanos, neskatoties uz to, ka Kremlis solīja par militāro kravu pārvadātājiem uzskatīt jebkurus kuģus, kas dodas uz Ukrainu, de facto draudot tos vai nu pārbaudīt, vai arī nogremdēt kā militārus mērķus.
“Krievijas spēki, šķiet, vai nu nevēlas, vai nespēj ar spēku apturēt un pārmeklēt neitrālos kuģus, kas dodas uz Ukrainu caur Melno jūru, lai gan virspusēji ir radījuši tam visus apstākļus,” raksta Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi.
Neilgi pēc paziņojuma par izstāšanos no “graudu darījuma”, kas ļāva eksportēt 32 miljonus tonnu Ukrainas graudu, Melnās jūras flotes komanda korveti ”Sergej Kotov” pārveda uz jūras dienvidu ūdeņiem. Bruņojies ar spārnotajām raķetēm Calibr, tas uzņēmās kaujas pienākumus, saglabājot visus jūras ceļus no Bosfora uz Ukrainu iznīcināšanas rādiusā.
Bet Krievijas militārpersonas neuzdrošinājās pielietot spēku pret kuģiem, kas devās uz Izmailu. Graudu vedēji sekoja NATO lidmašīnu uzraudzībā – ASV Jūras spēku izlūkošanas lidmašīnas P-8, Boeing E-3 radaru noteikšanas lidmašīnas un RQ-4 Global Hawk izlūkošanas drona.
Virs Melnās jūras nebija kaujas aviācijas, tomēr netālu, bāzē Rumānijā, atradās iznīcinātāji F-16, atzīmē Forbes.
Runāt par Ukrainas ostu “graudu blokādes” pārtraukšanu joprojām ir nekorekti: kuģi pa Bosforu uz Donavu gājuši iepriekš, un dodas arī tagad, norāda Sovecon ģenerāldirektors Andrijs Sizovs. Tajā pašā laikā Odesa, galvenais Ukrainas pārtikas eksporta terminālis, turpina “stāvēt malā”: pēc līguma izjukšanas no turienes vairs nav palicis neviens graudu vedējs.
NATO pēta alianses dalībvalstu “papildu pasākumus”, lai palīdzētu izvest pārtiku no Ukrainas, pagājušajā nedēļā paziņoja ASV vēstniece aliansē Džuliana Smita.
Pēc viņas teiktā, Vašingtona atzinīgi vērtē Turcijas centienus atsākt vienošanos ar Kremli, kā arī apsver iniciatīvas no NATO valstīm, kurām ir pieeja Melnajai jūrai.
21. jūlijā Krievijas Federācijas pastāvīgā pārstāvja ANO pirmais vietnieks Dmitrijs Poļanskis ANO Drošības padomes sēdē nosauca septiņus nosacījumus, lai Krievija varētu atgriezties pie graudu līguma. To vidū ir lauksaimniecības tehnikas rezerves daļu un komponentu eksports no Krievijas Federācijas, izejvielu piegāde mēslošanas līdzekļu ražošanai un Krievijas banku pievienošana SWIFT sistēmai.
