Ukraiņi vienmēr meklē veidus, kā Krievijai parādīt vidējo pirkstu. Taču daudzi vietējie iedzīvotāji tagad jautā, vai ikoniskā “Dzimtenes” pieminekļa radikāla pārveidošana, lai noņemtu āmuru un sirpi, ir labākais veids, kā izmantot valsts kara laika resursus. Par to raksta POLITICO
62 metrus augstā sievietes statuja, kuru vietējie mīļi dēvē par Babu, kopš 1981. gada stāv kalna galā Kijivas labajā krastā. Stingri skatās uz austrumiem, viņa labajā rokā tur 16 metrus garu zobenu, bet viņas kreisajā rokā ir astoņus metrus garš vairogs. Taču karojošai valstij ir problēma: uz vairoga ir āmurs un sirpis, rūpnieciskā strādnieka un zemnieka simboli, kas izmantoti kā bijušās Padomju Savienības emblēma. Svētdien strādnieki pakāpeniski sāka demontēt padomju emblēmu.
“Mēs gribējām paskatīties, bet viņi neļāva mums pietuvoties drošības apsvērumu dēļ,” izdevumam POLITICO sacīja ukrainiete Viktorija Andrijenko, kura pirmdien kopā ar ģimeni ieradās vērot demontāžas procesu. “Statuja ir simbols. Es atbalstu šo lēmumu, taču tas jau sen ir nokavēts. Viņiem to vajadzēja izdarīt jau sen.”
Jūlija sākumā Ukrainas valdība nolēma, ka ir pienācis laiks mainīt gigantisko padomju varas simbolu pār Ukrainu un aizstāt āmuru un sirpi ar Ukrainas ģerboni – trīszari.
“Sabiedrībā ir nopietns pieprasījums pēc sovjetizācijas un Ukrainas rusifikācijas seku pārvarēšanas procesa,” šomēnes sacīja bijušais Ukrainas kultūras ministrs Oleksandrs Tkačenko.
“Mēs esam strādājuši pie šī projekta kopš pagājušā gada, kad 85 procenti ukraiņu atbalstīja izmaiņas, izmantojot tiešsaistes balsošanu,” viņš piebilda. Tkačenko iepriekš jūlijā atkāpās no amata pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājuma ierobežot tēriņus. Tkačenko bija vairāku augsta līmeņa un dārgu projektu atbalstītājs.
Tomēr ne visi ukraiņi uzskata, ka naudas tērēšana pret Krieviju vērstam žestam ir laba ideja, jo Maskava pastiprina bezpilota lidaparātu un ieroču ražošanu.
Ukrainas miltārais mediķis Viktors Priļipenko sacīja, ka darbs pie ”Dzimtenes” pieminekļa pārveidošanas ir “noteikti nepraktisks”, jo “armijā ir ievērojams trieciena un izlūkošanas bezpilota lidaparātu trūkums. Šādi tēriņi negatīvi ietekmē arī karavīru morāli. Šī nav ielu pārdēvēšana, kas maksā tikai centus, bet drīzāk “maksā miljoniem grivnu”.
Skats no frontes līnijas, sacīja Priļipenko, ir tāds, ka statujas maiņa ir “naudas izšķiešana”.
“Tas ir arī simptoms tam, ka nav izveidota valsts militārā stratēģija civilajiem izdevumiem,” viņš piebilda. “Mēs redzam, kā valstsvīri bieži brauc uz ārzemēm lūgt ne tikai ieročus, bet arī finansiālu palīdzību, un uzreiz redzam nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu. Ja būtu stratēģija, mēs savos kanālos redzētu ziņas par mūsu zinātnieku izgudrojumiem militārajā jomā, iekšzemes militārā aprīkojuma ražošanas līniju palaišanu, uzticamu patversmju būvniecību … uzņēmumu iesaistīšanos dzīvojamo māju patversmju celtniecībā kompleksi, vietējo ražošanas līniju atvēršana pamata lietām, piemēram, maskām, kuras joprojām tiek austas ar brīvprātīgo rokām, ātri uzstādāmu zemnīcas moduļu izveide, utt.
Kultūras un informācijas politikas ministrija ir vairākkārt paziņojusi , ka valsts nav iztērējusi nevienu grivnu projektam, kura izmaksas tiek lēstas 28 miljonu grivnu (apmēram 700 000 eiro) apmērā, un ka nauda nāk no lielajiem uzņēmumiem.
Tas ir mazinājis sašutumu, bet tikai nedaudz.
“Tātad, ja tā nav nauda no budžeta, tas nozīmē, ka varat to tērēt, kā vien vēlaties? Tie ir 700 000 eiro. Tie ir, piemēram, vairāk nekā 2000 FPV dronu vai 240 snaipera šautenes, 350 labas kvalitātes termovizori vai daudz kas cits. Kāpēc PSRS ģerboņa nomaiņa pret trīszari šobrīd ir steidzamāka nekā armijas tehniskā nodrošinājuma stiprināšana, man ir noslēpums,” – zobārste Diāna Stavska no Kijivas, kura arī ziedojusi preces Ukrainas armijai, raksta savā Facebook.
