Pagājušās nedēļās izskaņā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) kopīgā sarunā pulcēja ap 80 potenciālo vēja, saules un hibrīdprojektu attīstītāju Latvijā. KEM iepazīstināja ar redzējumu par ieguvumu nodrošināšanu iedzīvotājiem, kuru īpašumi atrodas vēja parku tuvumā un pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā vēja parki tiks izbūvēti.
Šobrīd elektroenerģijas ražošanas pieteikto jaudu apjoms pārvades tīklā vairākkārt pārsniedz Latvijas pieprasījumu. Līdz ar to projektu attīstītājus KEM iepazīstināja arī ar “nākotnes regulējumu”, kā efektīvāk šajā situācijā izmantot tīklu un, kā pēc iespējas drīzāk pie tīkla pieslēgt jaunus atjaunīgās elektroenerģijas ražotnes.
Vēja parki kļūst pievilcīgāki – regulējums nodrošinās iedzīvotājiem un pašvaldībai kompensāciju
Lai nodrošinātu, ka līdz ar atjaunīgās enerģijas ražošanu, tiešus ieguvumus gūst iedzīvotāji vēja staciju tuvumā un pašvaldības, uz kuru zemes šī stacijas izbūvētas, esam izstrādājuši regulējuma priekšlikumu, kas paredz tiešus maksājumus gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībām. Efektīvi veidotas pārmaiņas prasa rast līdzsvaru. Līdz ar jaunām atjaunīgās enerģijas jaudām, lētāka elektroenerģija būs visiem Latvijā, taču, jāatceras, ka attīstība nav iespējama bez vietējās kopienas atbalsta. Tamdēļ svarīgi, ka iedzīvotāji un pašvaldības, kas palīdz kopējam mērķim, arī redz tiešus ieguvumus savas ģimenes un novada budžetā,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Diskutējot par efektīvu regulējuma ieviešanu, vairums vēja parku projektu attīstītāji tikšanas laikā pauda atbalstu ikgadēja fiksēta maksājuma (par MW) ieviešanu. Tas ļauj ar konkrētiem ieņēmumiem rēķināties gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem, gan arī pašiem vēja parku attīstītājiem. Kompensācija tiktu piemērota tajos gadījumos, kur vēja turbīnas pārsniedz 100m (attiecīgi nebūtu attiecināma uz mazām piemājas vēja turbīnām).
Secīgs risinājums efektīvai tīkla izmantošanai
KEM eksperti strādājuši pie vairāku soļu risinājuma, lai veicinātu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu attīstību. Pirmie soļi sperti 2023. gadā – nodrošinot iespēju vēja parkus izbūvēt valsts un pašvaldību zemēs un izstrādājot jaunu regulējumu, kas ļauj projekta attīstītājam saņemt atļauju, tā saukto hibrīdprojektu attīstīšanai Latvijā. Tas dod projekta attīstītājam iespēju kombinēt elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijas – vēja elektrostacijas, saules elektrostacijas un uzkrātuves, nodrošinot vienmērīgāku elektroenerģijas ražošanu tajā pašā pieslēgumā. Risinājums jau šobrīd ir pozitīvi ietekmējis tīkla darbību, pieaugot hibrīdprojektu rezervētajai jaudai.
Šobrīd vēja parku attīstītāji pārvades tīklā ir rezervējuši 6040 MW, no kuriem 59% – veido saules elektrostacijas, 15% – vēja elektrostacijas, savukārt dažāda veida hibrīda projekti 26%. Pateicoties 2023. gada decembrī apstiprinātajam atļauju regulējuma uzlabojumiem, hibrīda projekti pieauguši ļoti būtiski – no 8% decembra sākumā līdz 26% šobrīd no visas rezervētās jaudas.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis skaidro: “Laikapstākļu ietekmē dažādo elektrostaciju (saule, vējš) ražības laiki atšķiras. Piemēram, naktī, kad saules elektrostacijas nedarbojas, tīkla jaudu tajā pašā pieslēgumā varētu aizpildīt, piemēram, vēja elektrostacija, kura nakts stundās pietiekama vēja apstākļos varētu izmantot tīklu tikpat efektīvi. Tāpēc plānots īstenot papildu risinājumu, sperot otro soli – piedāvājot redzējumu efektīvākai tīkla izmantošanai.”
Nākamais solis – izveidot regulējumu, kas valstiskā līmenī paredz iespēju kombinēt atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas ar atšķirīgiem ražošanas grafikiem. Piedāvātais risinājums ļaus atjaunīgās enerģijas ražošanas attīstītājiem veidot jaunus elastīgus pieslēgumus, negaidot jaunu tīkla izbūvi. Tas palīdzēs efektīvāk izmantot esošo tīklu, kā arī nodrošinās drīzāku piekļuvi tiem, kas vēlas aktīvi attīstīt atjaunīgo enerģiju. Elastīgais pieslēgums nozīmē, ka sistēmai būs pieslēgtas vēja un saules elektrostacijas, kuras parasti ražos elektroenerģiju atšķirīgos laikos, bet saulainā un vējainā dienā tās ražo elektroenerģiju vienlaikus, tādēļ pārvades sistēmas operators ražošanu varēs ierobežot, ja tas būs nepieciešams sistēmas drošai darbībai. Tomēr pārvades sistēmas operators sniegs nesaistošas rekomendācijas attiecībā uz atbilstošu ražošanas jaudu, kuras ievērojot, ražošanu nav plānots ierobežot.
KEM plānoto risinājumu ieviesīs regulējuma tvērumā, izstrādājot atbilstošus priekšlikumus “Elektroenerģijas tirgus likuma” grozījumiem, kas varētu tikt virzīti projektu līmenī uz skaņošanu š.g. pirmajā pusē.
