Eiropas Savienības valstu vēstnieki Maskavā atteikušies no piedāvātās tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Par to paziņoja pats Lavrovs. ES pārstāvniecībā medijiem norādīja, ka atteikumu izraisīja zemā uzticēšanās Krievijas Ārlietu ministrijai.
Sergejs Lavrovs sacīja , ka tikšanās ar Eiropas diplomātiem bija veltīta gaidāmajām Krievijas prezidenta vēlēšanām. Taču, pēc Lavrova teiktā, divas dienas pirms paredzētā pasākuma Ārlietu ministrija saņēmusi ziņu, ka vēstnieki uz tikšanos neieradīsies.
“Kā jūs domājat? Divas dienas pirms paredzētā pasākuma, pirms tikšanās, viņi mums atsūtīja notu: “Mēs nolēmām nedoties.” Vai varat iedomāties attiecības ar valstīm diplomātiskā līmenī, kuru vēstnieki baidās ierasties uz tikšanās ar tās valsts ministru, kurā viņi ir akreditēti? Kur tas ir redzēts?” – Lavrovs sacīja diskusijā Pasaules jaunatnes festivālā Sočos.
Ministrs arī precizēja, ka tikšanās laikā ar vēstniekiem vēlējies pārrunāt Ārlietu ministrijas uzkrāto informāciju, ka Eiropas Savienības valstu vēstniecības Maskavā pašas “gatavojas” prezidenta vēlēšanām – it īpaši, ka tās it kā plāno. atbalstīt Krievijas “nesistēmisko opozīciju” un izmantot noteiktus “iejaukšanās mehānismus”. Lavrovs sacīja, ka gatavojās brīdināt ārvalstu diplomātus no šādām darbībām, taču viņi atteicās ierasties.
Eiropas Savienības Pastāvīgā pārstāvniecība Krievijā medijiem apstiprināja , ka Krievijas Ārlietu ministrija uz pasākumu uzaicināja Eiropas vēstniekus, taču atteikuma iemesls bija “ārkārtīgi zems uzticības līmenis” un uzaicinājumā iekļauto priekšlikumu neesamība darba kārtībā.
“Mūs uzaicināja pārrunāt ES un Krievijas attiecības, bet tagad ministrs Lavrovs saka, ka runa bija par lekciju. Tas pierāda, ka esam pareizi noraidījuši uzaicinājumu,” piebilda ES pārstāvniecībā.
ES delegācija minēja, ka negatīvo atbildi ietekmēja Krievijas opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija nāve kolonijā 16.februārī un tas, ka ES aicinājumi veikt neatkarīgu starptautisku izmeklēšanu par viņa nāves cēloņiem palika neievēroti.
Tāpat 4.martā kļuva zināms, ka Krievijas Ārlietu ministrija veica demaršu pret Vācijas vēstnieku Maskavā Aleksandru Lambsdorfu sakarā ar Bundesvēra virsnieku sarunu noklausīšanos par uzbrukumiem Krievijas teritorijā. Turklāt vēstniekam tika teikts, ka “republikas varas iestāžu nepārtrauktie mēģinājumi ierobežot Krievijas žurnālistu darbību Vācijā” ir nepieļaujami.
