Maija brīvdienas okupētajā Krimā atkal ir izjauktas. Krievu tūristi, sekojot ziņām, ka Ukraina grasās saņemt tāla darbības rādiusa ieročus no ASV, tostarp raķetes ATACMS, baidās no uzbrukuma Kerčas tiltam un dod priekšroku kūrortiem Krasnodaras apgabalā.
Bizness bēg no Krimas, nekustamā īpašuma cenas kritušās 1,5-2 reizes, salīdzinot ar 2021. gadu. Tas ir tāpēc, ka okupanti, kas ieguldījuši līdzekļus dzīvokļos un mājās pie Melnās jūras, vairs netic, ka “Krima ir ar Krieviju uz visiem laikiem,” raksta mediji.
“Visi ir tik saspringti un aizkaitināti”
Okupētās pussalas “vara” jau brīdinājusi krievu autovadītājus, ka, dodoties uz Krimu maija brīvdienās, pie Kerčas tilta ieejas tiks veikta rūpīga pārbaude.
Un ieteica ņemt līdzi mazāk mantu, lai pārbaude noritētu ātrāk. Tie, kas jau brauc pāri tiltam, stāsta, ka pārbaudes kavējas, un, ja tilts joprojām tiek slēgts vairākas reizes dienā, tad rindā var gaidīt pat piecas stundas.
“Viņi rakās visur, atver visas somas, liek viņiem visu izlikt. Ja jums ir dators, viņi to pārbaudīs, un viņi arī apskatīs jūsu tālruņus. Tad viņi pārmeklēs automašīnu. Rindā nostāvējām gandrīz četras stundas. Es pat nevaru iedomāties, cik ilgi man būs jāgaida atpakaļceļā,” sūdzējās kāds autovadītājs no Ņižņijnovgorodas.
Tūristi raksta arī, ka tilts bieži tiek bloķēts, un tāpēc veidojas kilometriem gari sastrēgumi.
“Protams, es saprotu, ka tas ir drošības nolūkos, tostarp mūsu. Bet man šķiet, ka viņi pat ieraugot debesīs putnu – un uzreiz satrauksies. Visi tādi saspringti, aizkaitināti, pastāvīgi jautājumi: kur tu ej, kāpēc. Arī tu uzreiz kļūsti tikpat nervozs un domā, vai atgriezties, tālāk no grēka,” stāsta maskaviete Valentīna.
Arī Krievijas militārie Telegram kanāli izplata paniku. Tur jau raksta, ka tieši maija brīvdienās Ukrainas bruņotie spēki var ar raķetēm trāpīt Krimas tiltam, biedē Krimas iedzīvotājus ar NATO valstu lidmašīnām un bezpilota lidaparātiem, kas burtiski dienu un nakti spietojot uz okupēto pussalu.
Ceļo tikai pussalas iedzīvotāji
Krimas iedzīvotāji prognozē, ka pašreizējo brīvdienu sezonu piemeklēs tāds pats liktenis kā pērn, kad tūristi neieradās.
“Ja maz cilvēku ieradīsies maija brīvdienās, tad sezona būs tāda pati. Un ceļo ļoti maz. Es teiktu, ka šobrīd mūsu galvenie tūristi un apgādnieki ir paši krimieši, kuri brauc uz jūru no pussalas dzīlēm. Viņi jau ir pieraduši pie visa, pie sprādzieniem, trauksmes signāliem, militārās tehnikas kolonnām. Uz maiju būs aizņemta tikai viena istabiņa no Džankojas,” stāsta viesnīcas īpašniece Alla no Jevpatorijas.
Krievijas militārpersonas atkal varēs atpūsties pansionātos un sanatorijās ar arodbiedrības taloniem. Maijā noslogojums tur ir 50-60%.
Viņi pat baidās no putniem debesīs: tā ATACMS raķetes izjauca maija sezonu Krimā pat pirms pacelšanās uz mērķiem
Daudzas Krimas viesnīcas vēl nav atvērtas, jo nav pieprasījuma. Kaut gan viesnīcās un privātajā sektorā cenas salīdzinājumā ar pagājušo gadu nav cēlušās. Vietējie iedzīvotāji sauļojas pludmalēs saulainās aprīļa dienās, un pārsvarā Krimas iedzīvotāji tagad staigā pa Jaltas krastmalu.
“Kādi kebabi, par ko tu runā! Man ir daudz paziņu mazo biznesmeņu, kuri pilsētā vada savas tirdzniecības vietas – kafejnīcas, restorānus. Viņi vairs nezina, kā atbrīvoties no sava biznesa. Pieprasījuma nav, tūristu nav, bet nodokļi jāmaksā. Krievi nevēlas riskēt, jo kuri ir ieinteresēti, lai viņus naktīs pamodina sirēnas vai sprādzieni. Un tad nezin kā aizbraukt, ja tilts tiek sagrauts. Kam ir nauda, brauc uz Sočiem vai Turciju. Pārējie dosies uz savām mājām,” stāsta Aluštas iedzīvotājs Viktors.
Nekustamo īpašumu cenas ir kritušās, būvniecība ir iesaldēta
Viena no pussalas nekustamo īpašumu tirgotājām Valērija sacīja, ka šobrīd nekustamo īpašumu cena, salīdzinot ar 2021. gadu, ir kritusies 1,5-2 reizes, un tas viss ir saistīts ar to, ka daudzi “ceļotāji” pārdod savas mājas.
“Viņi ieradās šeit un domāja, ka dzīvos šeit. Citi uzpirka kvadrātmetrus jaunbūvēs. Tagad situācija ir mainījusies, neviens nezina, kam būs Krima. Daži investori, kuri ieguldīja līdzekļus dzīvojamā kompleksa celtniecībā, zaudēja naudu, jo būvniecība bija iesaldēta. Investēt gribētāju nav, būvfirmu īpašnieki dzīvo kaut kur Maskavā vai Sanktpēterburgā, pārtrauca celtniecību, cilvēki palika bez nekā,” stāsta Valērija.
Viņasprāt, cilvēki pārdod savus mājokļus par zemām cenām, jo baidās šeit palikt. Pārējie vienkārši aizgāja un varēja īpašumu izīrēt tikai ilgtermiņa nomā.
“Redziet, pēc 2014. gada krievi uz patriotisma vai zinātkāres viļņa sāka braukt uz Krimu dzīvot. Daži īrēja mājokli, citi iegādājās. Viņi nodzīvoja divus vai trīs gadus un saprata, ka tas nav priekš viņiem. Viņi ir pieraduši pie lielajām pilsētām un sava veida satiksmes. Bet šeit ir kūrorta province ar Maskavas cenām. Slēdza arī lidostu, sāka šaut uz tilta…” stāsta māklere.
