Majonēze ir viena no populārākajām mērcēm pasaulē, ar kuru sacensties varētu, iespējams, vien Holandes mērce. Ņemot vērā mērces popularitāti un pircēju pieprasījumu, ražotāji rada arvien jaunus mērču veidus, tādēļ aktuāls ir jautājums: kā neapjukt un orientēties starp dažādajiem majonēžu veidiem, lai atrastu savai maltītei piemērotāko? Zīmols “Spilva”, kura klāstā ir teju divdesmit dažādi majonēžu veidi, piedāvā ceļvedi, kas palīdzēs atrast īsto majonēzi, kas lieti noderēs gan Lieldienās, gan arī ikdienas maltītēm.
Lai gan atšķiras versijas par to, kur īsti radusies majonēze – Francijā, Spānijā vai Anglijā, viena no pasaulē populārākajām versijām vēsta par Spānijai piederošās Baleāru salas pilsētu Mao, kuru reiz okupējuši angļi, bet pēc tam iekarojuši franču kardināla Rišeljē karapulki. Lūk, tieši Rišeljē pavārs 1756. gadā esot karotājam pasniedzis “mahonēses” mērci, kas gatavota tikai no divām sastāvdaļām – olām un eļļas. Kad 1756. gadā Rišeljē iekaroja Menorkas salu un Mao pilsētas ostu un paša pavārs bija tam pasniedzis “mahonēzes” mērci, Rišeljē mērces recepti aizveda uz Franciju un padarīja pazīstamu franču galmā.
Lai kā arī būtu, un, lai kuram piederētu majonēzes pirmatklājēja slava, šodien mūsu virtuve bieži vien bez šīs mērces, kas top no olām, eļļas un etiķa vai citrona sulas – nav īsti iedomājama. Majonēze ir kļuvusi par nozīmīgu sastāvdaļu, ko izmantojam ikdienā pievienojot dažādiem ēdieniem, jo sevišķi, kā piedevu salātiem. Protams, majonēzi no klasiskajām sastāvdaļām varam pagatavot arī paši, bet, ja ikdienas steigā laika tam neatliek, lieliski noder kāda no jau gatavajām majonēzēm.
Viennozīmīgi skaidrs, ka labas majonēzes pamatā ir labas, kvalitatīvas olas, un, šai ziņā “Spilva” majonēze ir priekšzīmīgs paraugs – majonēze top no olām, ko dējušas no sprostiem brīvi turētas vistas. Tas nozīmē, ka domājot par to, lai pircējiem sniegtu pēc iespējas kvalitatīvāku un garšas ziņā augstvērtīgu produktu, “Spilva” svarīgi arī tas, lai majonēzes pagatavošanā tiktu izmantotas atbildīgi iegūtas izejvielas. Turklāt, šodien majonēze vairs nenozīmē vienu vai divus tradicionālo majonēžu veidus – “Spilva” piedāvā teju divdesmit dažāda veida majonēzes, lai ikviens gardēdis atrastu sev tīkamāko, jautājums vien: kā neapjukt plašajā piedāvājumā un izvēlēties sev tīkamāko?
Šefpavārs Raimonds Zommers “Spilva” produktus, tostarp, majonēzi un kečupu izmanto arī sava restorāna virtuvē: “Šobrīd ļoti aktuāla ir majonēze, kas piemērota vegāniem, un “Spilva” produktu sortimentā tāda ir – majonēze, kas pagatavota bez olām un dzīvnieku izcelsmes produktiem. Savukārt, runājot par tradicionālajām majonēzēm, kuru sastāvā ir olas, viena no majonēzēm, ko varu īpaši izcelt – “Gurķu majonēze” – tūlīt sākies grila sezona, gandrīz ikvienam garšo burgeri un frī kartupeļi, kam kā piedeva labi noder “Gurķu majonēze”. Papildinot to ar tējkaroti sinepju, iegūstam jau gatavu mērci – un vairs nav vajadzīgas nekādas piedevas.” Gurķu majonēzes sastāvā ir marinētu gurķu gabaliņi, Vorčesteras mērce, kvalitatīvas sinepes, spirta etiķis un maurloki. Ar gurķu majonēzi iespējams ne tikai bagātināt burgerus un maizītes, bet arī izmantot kā Dip mērci frī kartupeļiem un svaigiem dārzeņiem, un tā lieti noder arī dažādojot vārīto olu ēdienus.
“Gatavojot restorānā, protams, cenšamies, ja ne gluži paši uztaisīt majonēzi, tad nopērkam pamata bāzi, kam pievienojam ķiplokus, pētersīļus, citrona sulu, varbūt arī vēl nedaudz sāls. Gatavajā majonēzē kāds jau to visu ir izdarījis mūsu vietā. Šīs garšu buķetes ir gana labas, un saprotami, ka nopirkt jau gatavu majonēzi, kas atbilst tam, kādu garšu vēlamies, ir daudz vienkāršāk, nekā gatavot to pašam,” norāda Raimonds Zommers. Piemēram, ķiploku majonēze labi noder, pasniedzot dārzeņu stienīšu uzkodu, kas garšo gan lieliem, gan maziem. Sagriežam gurķus, burkānus, varbūt pagatavojam dārzeņu iesmiņus un klāt šo mērci – vienkārša, viegli pagatavojama, fantastiska uzkoda!” Ķiploku majonēzei piemīt izteikta ķiploku garša un bagātīgas garšvielu un garšaugu garšu apvienojums. Ņemot vērā latviešu tradicionālo virtuvi, kur ķiploku garša nekad nav bijusi sveša, tad ķiploku majonēzes pielietošana ir ļoti plaša – dažādu salātu pagatavošanā, kā piedeva gataviem ēdieniem, Dip mērču pagatavošanai, gaļas ēdieniem, gaļas marinēšanai, cepešiem un sacepumiem.
“Visi esam iemācījušies mājās pagatavot Cēzara salātus. Mājas apstākļos ierasto salātu mērci droši varam aizstāt ar Siera vai Četru sezonu majonēzi, turklāt, iespējams, kādam varētu arī nepatikt klasiskās Cēzara salātu mērces sastāvdaļa – anšovi. Bet, kādai no šīm majonēzēm pievienojot rīvētu parmezāna veida cieto sieru, kas labi izturēts, iegūstam mērci, ko liekam uz salātiem, bagātinot tos, piemēram, ar vistas fileju vai garnelēm, un varam baudīt!” Siera majonēzei piemīt izteikta siera garša, savukārt Četru sezonu majonēze ir ar patīkami biezu konsistenci. Turklāt, šī ir jau pieminētā majonēze “Spilva” klāstā, kas piemērota arī vegāniem, jo nesatur olas un citus dzīvnieku valsts izcelsmes produktus. Majonēze satur vērtīgās Omega 3 taukskābes, bet nesatur holesterīnu un E vielas.
“Pēc Lieldienām nešaubīgi rodas jautājums – ko iesākt ar visām vārītajām olām nākamajā dienā? Tā ir vislielākā bēda, jo pēc dažādām spēlēm un nodarbēm, kur Lieldienās neiztikt bez olām, daudz olu arī paliek pāri. Bet Otrajās Lieldienās no olām un majonēzes varam gatavot dažādus kārtojumus, piemēram, kāpēc, lai nepagatavotu siļķes kārtojumu, kur kā mērci izmantojam, piemēram, ķiploku, Brokastu, Provansas vai Oriģinālo majonēzi? Varam pagatavot daudzu iecienītās pildītās olas, sajaucot vārīto olu dzeltenumus ar majonēzi, sapildīt olu pusītēs, dekorēt ar ķilavām vai anšoviem, un mums ir atkal jauns brokastu ēdiens!” Oriģinālā majonēze, ir izcili bieza, garda un mutē kūstoša. Tās sastāvā ir 75% augstvērtīgas eļļas, 7,5% olas dzeltenumu un labas kvalitātes spirta etiķis, kas tiek uzskatīts par kvalitatīvāku, nekā tradicionāli ražošanā izmantotais.
Augstvērtīgās izejvielas arī ir tas, kas šai majonēzei sniedz to patieso „īstās majonēzes” garšu. Pateicoties augstajam eļļas saturam, šī majonēze ir vērtīgs Omega-3 avots. Brokastu majonēzes garša ir maiga, tās sastāvā ir beta karotīns – A vitamīna provitamīns, kas piešķir majonēzei arī maigi dzeltenu, apetelīgu krāsu. Šī majonēze ir lieliski piemērota ēdienu garnēšanai un salātu gatavošanai. Provansas majonēzei raksturīga bieza konsistence, tā lieliski piemērota ēdienu garnēšanai, jo nenotek. “Vēl viena recepte: rīvētas olas, svaigs ābols, parastais vai šalotes sīpols, kas ir nedaudz maigāks, citrona sula un siļķe – fantastiska garšu kombinācija, ko varam papildināt ar nedaudz majonēzes – tiešām ļoti garšīgi,” iesaka šefpavārs Raimonds Zommers.
Ja Lieldienās rasolu neēdīsim, tad nākamajā dienā šie klasiskie salāti ir labi piemēroti, lai izmantotu neapēstās olas, un rasola pagatavošanai vislabāk noder “Spilva” Rosola majonēze, kā sastāvā bagātīgi pievienotas garšvielas. “Rosola majonēze” ir maigi pikanta, garšas buķetē dominē sinepes un pipari, tai ir maiga krēmveida, nedaudz plūstoša konsistence. Bet gatavojot salātus, kuru pamatā ir sēnes, meža sēņu garšu vēl vairāk izcels Baraviku majonēze, kā sastāvā ir baravikas un bekas, kā arī receptūrā izmantotas kvalitatīvas brīvo vistu dētās olas. Baraviku majonēze, līdzīgi kā Grauzdētu sīpolu majonēze piemērota arī gaļas ēdieniem. Grauzdētu sīpolu majonēze īpaša ar to, ka ražošanas procesā tiek pievienoti kraukšķīgi, grauzdēti sīpoli, kas lieliski papildina majonēzes garšu. Šī majonēze noteikti bagātinās arī kartupeļu ēdienus, un būs saderīga lietošanai sviestmaizēm, hotdogos un hamburgeros.
Īpaši Lieldienām ir radīta arī “Spilva” Lieldienu majonēze, kuras sastāvā ir no sprostiem brīvo vistu olas, kā arī tieši svētku galdam veidots iepakojuma dizains un receptūra, kas būs piemērota jebkuriem olu ēdieniem.
Atliek vien neapjukt plašajā piedāvājumā un atrast savu īsto majonēzi, ar ko papildināt ikdienas vai svētku galdu!
