Vecākās un vidējās paaudzes Latvijas iedzīvotāji noteikti atceras laikus, kad pastāvēja divi jēdzieni – bija atkritumi un bija otrreizējās izejvielas. Viss bija vienkārši – otrreizējās izejvielas bija visa veida stikla tara, makulatūra, metāla izstrādājumi un citas substances, kuras tajos laikos uzpirka specializētos uzpirkšanas punktos. Viss pārējais bija atkritumi, kurus nogādāja uz atkritumu poligoniem. Arī tajos notika atkritumu šķirošana.
Tolaik izglītošana atkritumu specifikā bija ļoti vienkārša – to, kas nav paredzēts otrreizējai pārstrādei, vienkārši nepirka un otrreiz to vairs uz pieņemšanas punktu nenesām. Par to, kā tas ir izvērties šodien, varam izlasīt diskusijā, kura tapusi pie lietotājas @kripaz ieraksta platformā X:
”Tiktoks rāda CleanR pamācības, kā pareizi šķirot. Kas ir labi un svarīgi. Bet. Tā es esmu uzzinājusi, ka faktiski viss jāmet pie sadzīves atkritumiem. Visam ir nepareizie sastāvi, par ko, dabiski, nekas neliecina. Lai šķirotu vajag augstāko izglītību ķīmijā? Nevar kā saprotamāk?”
Šis ir tas retais gadījums, kad diskusijā varam doties bez tēmas papildus izskaidrojumiem.
@SemjAina: ”Man ir augstākā ķīmijā un īsti arī nevaru iebraukt, ko var un ko nevar. Necenšos arī iegaumēt, jo ir tik daudz dažādi plastmasu veidi. Šī iemesla dēļ šķiroju papīru un stiklu.”
@ilzebe: ”Jā, mēs atteicāmies no šķirojamajiem konteineriem, jo piesējās pat par minimālu “nepareizo piejaukumu” – olu kastīti. Nu, es neiemācīšu kaimiņu (un pati arī neizburšos). Šķirošanai jābūt vienkāršai. Bio atkritumu šķirošanu vispār pat nesākšu, nešķiet būtiski.”
@Laineens: ”Bija viens raidījums ar šķirotājiem un pārstradātājiem. Teica, ka galvenais, lai viss ir tīrs, tad uz lentas sašķiro, ja nav, kas uzpērk konkrēto materiālu, tad dod uz dedzināšanu enerģijas ražošanai. Galvenais nemest netīru, slapju, eļļainu materiālu.”
@mursis76: ”Jā, atkritumu šķirošana ir ļoti sarežģīta, tik daudz kas jāzin, ko un kur drīkst mest! Mājās ar lielu iedz.skaitu ir bezcerīgi domāt, ka būs pareizi sašķirots. Bet… ja nav pareizi, tad uzreiz visiem rēķinā parādās soda nauda. Tādēļ lielāko daļu metam parastajā konteinerā.”
@Ziema5: ”Es arī esmu sapratusi, ka šķirošana neko pilnīgi nemaina. Maksāju par atkritumiem arvien vairāk un, ja ievēro visu, ko var un nevar mest, tad beigās nemaz nav ko šķirot.”
Un, protams, neizpalika arī tieši tie viedokļi, kurus mēs no atkritumu apsaimniekotājiem gribētu dzirdēt plašāk izklāstītus. Piemēram, atbildi uz jautājumu, kuru savā viedoklī izteicis @ChiuljuPussala:
”Šis ir elementāri. Pēc sašķirošanas atkritumi kļūst par izejvielām, kuras piegādā otreizzējās pārstrādes rūpnīcām. Tas nozīmē, ka izejvielām jābūt tik tīrām, lai nebūtu vairs jāpāršķiro. Tāpēc arī augstās prasības.
Īsāk- jūs maksājat par to, ka sagādājat izejvielas kāda biznesam”
Lūk, šeit arī sanāk sava veida apburtais loks, jo faktiski mūsdienās par nederīgiem tālākai izmantošanai tiek uzskatīti jau sašķiroti atkritumi. Un, ja rezultātā tie nonāk tajā pašā ”kaudzē”, kur vispār nešķirotie, varbūt atkritumu apsaimniekotājiem derētu padomāt par vēl kādu krāsu konteineriem, kuru sērijas varētu dēvēt par, piemēram, ”neesmu pārliecināts” vai ”es mīlu dabu, tāpēc pat pārstrādei nederīgu plastmasu nevaru mest dzeltenajā”. Atliek vien izdomāt pienācīgas jauno konteineru krāsas, un – paldies Zanei Radzobei par interesato diskusiju!
Tiktoks rāda CleanR pamācības, kā pareizi šķirot. Kas ir labi un svarīgi. Bet. Tā es esmu uzzinājusi, ka faktiski viss jāmet pie sadzīves atkritumiem. Visam ir nepareizie sastāvi, par ko, dabiski, nekas neliecina. Lai šķirotu vajag augstāko izglītību ķīmijā? Nevar kā saprotamāk?
— Zane Radzobe (@kripaz) March 1, 2024
