Artilērijas munīcijas trūkums ir viena no galvenajām problēmām, ar ko pēdējo mēnešu laikā saskārušies Ukrainas bruņotie spēki. Tieši šāviņu trūkuma dēļ, pēc militāro ekspertu domām, Ukrainas armija atkāpās no Avdijivkas. Ukrainas Rietumu partneri šobrīd ir aizņemti ar šīs problēmas risināšanu.
Pagājušajā nedēļā Čehijas prezidents Petrs Pāvels sacīja, ka atradis 800 tūkstošus lādiņu Ukrainai ārpus ES, atlika vien vienoties par finansējumu šim pirkumam. Pāvels atteicās nosaukt potenciālos munīcijas pārdevējus.
Ko par notiekošo stāsta eksperti, kāda ir pieejamā informācija, kuras valstis var kļūt par Ukrainas glābējiem un kas to var nobremzēt, par to šajā rakstā.
Divi kalibri
Uzstājoties Minhenes drošības konferences debatēs 17. februārī, Pāvels sacīja, ka Čehija ir atradusi valstis, kas ir gatavas piegādāt Ukrainai 500 tūkstošus 155 mm un 300 tūkstošus 122 mm šāviņu īsā laikā – burtiski dažu nedēļu laikā.
Čehijas līderis neprecizēja ne valstis, ne pat to skaitu. Pāvels norādīja, ka politisku apsvērumu dēļ viņi vēlas saglabāt savu anonimitāti, pretējā gadījumā viņi atklāti piegādātu munīciju Kijivai.
Arī Čehijas aizsardzības ministre Jana Černohova atteicās nosaukt potenciālos partnerus. Pēc viņas teiktā, valstis piekrita piedalīties palīdzības projektā Kijivai tikai tad, ja par tām netiks izpausti konkrēti dati.
155 mm kalibrs ir NATO artilērijas standarts. No ieročiem, ko Rietumvalstis nosūtīja Ukrainai, šis kalibrs atbilst:
Francijas pašpiedziņas artilērijas vienības (SPG) CAESAR (piegādātas aptuveni 50 vienības, astoņas pazudušas un bojātas);
Vācu pašpiedziņas lielgabals PzH2000 (piegādāti 28, viens bojāts);
haubices FH-70 (piegādātas 34, piecas iznīcinātas un bojātas);
Amerikāņu pašpiedziņas lielgabals M109 (piegādāti vairāk nekā 123, 55 iznīcināti un bojāti);
poļu pašpiedziņas lielgabals AHS Krab (74 piegādāti, 27 iznīcināti un bojāti);
slovāku pašpiedziņas lielgabals Zuzana (piegādāti 24, divi iznīcināti un bojāti);
zviedru pašpiedziņas lielgabals Archer (piegādāti astoņi);
Britu pašpiedziņas lielgabali AS-90 (piegādāti 20, septiņi iznīcināti un bojāti);
Amerikāņu haubices M777 (198 piegādātas, 80 iznīcinātas un bojātas);
Amerikas haubices M114 (piegādātas piecas);
Francijas haubices TRF1 (piegādātas sešas, viena iznīcināta).
Tādējādi šobrīd Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir vismaz 384 155 mm lielgabali, kurus piegādājušas Rietumvalstis. Turklāt Ukrainas armija var būt bruņota ar līdz pat 30 vietējā ražojuma Bogdan pašpiedziņas lielgabaliem, kas arī ir pielāgoti NATO standartiem.
122 mm šāviņi, par kuriem arī Pāvels runāja, ir standarta munīcija padomju un krievu artilērijai. Piemērotas Ukrainas bruņotajos spēkos dienestā esošajām haubicēm D-30 (130 kara sākumā, 12 bojātas un iznīcinātas, 32 sagūstītas kā trofejas) un pašpiedziņas lielgabalam Gvozdika (kara sākumā 260, 98 bojātas un iznīcinātas, 8 atņemtas kā trofejas). Kopumā Ukrainas bruņotajiem spēkiem kaujas gatavībā tagad vajadzētu būt aptuveni 320 šāda kalibra lielgabaliem.
Lai Ukrainas bruņotie spēki panāktu paritāti ar Krievijas artilēriju, pēc ekspertu domām, ir nepieciešams izšaut vismaz 10 tūkstošus šāviņu dienā (šobrīd aptuveni 2 tūkstoši). Pie šādas uguns intensitātes norādītais munīcijas daudzums pietiktu aptuveni diviem mēnešiem. Ņemot vērā februārī no Bulgārijas saņemtos 120 tūkstošus 122 mm lādiņu, šis periods var tikt pagarināts vēl par divām nedēļām.
Austrumu vējš
Ģeogrāfija, meklējot ārpus ES esošās valstis, kuras būtu gatavas Ukrainai pēc iespējas īsākā laikā piegādāt simtiem tūkstošu NATO standarta lādiņu, ir maza. Dažos mēnešos nav iespējams saražot 300-500 tūkstošus lādiņu, tādam daudzumam jau vajadzētu būt noliktavās. Tāpat šķiet mazāk ticams, ka shēmā tiks iesaistīts liels skaits valstu. Šajā gadījumā piegāžu saskaņošana prasīs ievērojamu laiku, un ievērojami palielināsies neparedzētu situāciju risks, kas varētu apdraudēt visu procesu.
Turklāt jāņem vērā Čehijas politiķu atrunas, ka potenciālais liela skaita lādiņu pārdevējs politisku apsvērumu dēļ vēlas saglabāt savu anonimitāti. Iespējams, šīs valsts (vai valstu) varas iestādes nevēlas nonākt atklātā konfrontācijā ar Krieviju vai tikt pakļautas spiedienam, piemēram, Ekvadora, kas Maskavas spiediena ietekmē bija spiesta atteikties no paziņotās padomju ieroču nodošanas Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Starp valstīm, kas vislabāk atbilst noteiktajiem kritērijiem, ir Japāna un Dienvidkoreja. Abas valstis ir nosodījušas Krievijas agresiju, taču pagaidām atklāti nav sniegušas Ukrainai militāro palīdzību, lai gan tās ir galvenie ASV un NATO partneri Āzijā. 2023. gada decembrī Amerikas un Korejas plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija, ka pēdējā gada laikā Dienvidkoreja tranzītā caur ASV nodevusi Ukrainai vairākus šāviņus, kas pārsniedz visas Eiropas valstis kopā (tranzīta shēmas ietvaros ASV Valstis iegādājās šāviņus no Seulas un pēc tam pašas tos nogādāja Kijivā).
2024. gada janvāra beigās The Wall Street Journal rakstīja par lielajām problēmām, ar kurām šajā jautājumā saskārās Apvienotā Karaliste. Valsts plānoja vienoties ar Japānas aizsardzības uzņēmumiem, lai ražotu vairāk artilērijas šāviņu, kas pēc tam tranzītā caur Londonu dotos uz Ukrainu. Taču izrādījās, ka Japānā ražotie šāviņi ne vienmēr ir savietojami ar Kijivai piegādāto Eiropas un Amerikas artilēriju, neskatoties uz to pašu kalibru. Tāpēc plāni bija jāpārtrauc. Tomēr joprojām pastāv iespēja, ka Japāna varētu piekrist piegādāt šāviņus no saviem krājumiem.
“Būtu nekorekti nosaukt valstis, kuru vadība vēlējās palikt anonīma. Bet vispār ir tādas valstis ārpus Eiropas Savienības – piemēram, Āzijas reģionā – tādas, kas atbalsta Ukrainu, bet vienalga sniedz tikai humāno palīdzību. Iespējams, viņi to pakāpeniski paplašinās arī militārajā rūpniecībā,” uzskata “Informatīvās pretestības” grupas militāri politiskais novērotājs Aleksandrs Kovaļenko.
Vai BRICS valstīs ir ”nodevēji”?
Turcija var būt potenciāls lādiņu pārdevējs. 2024.gada februāra sākumā Pentagona pārstāvji jau paziņoja, ka Vašingtona varētu iegādāties no Ankaras 155 mm lādiņus un pēc tam tās pārvest uz Ukrainu. Turcija jau no paša kara sākuma ir mēģinājusi rīkoties tikai no nacionālo interešu pozīcijām: no vienas puses, tā pārdod Kijivai bezpilota lidaparātus, bruņumašīnas un munīciju, bet, no otras puses, atsakās noteikt sankcijas pret Krieviju. Taču uzreiz vairāku simtu tūkstošu munīcijas nodošana Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas varētu apturēt pieaugošo Krievijas bruņoto spēku ofensīvu, varētu izraisīt asu Maskavas reakciju.
Indijas armijā izmanto 155 mm artilēriju, valstī ir uzsākta šāda veida munīcijas ražošana, un Indijas šāviņi jau gada sākumā tika pamanīti frontē Ukrainas pusē. Liela mēroga šāviņu piegādes gadījumā Ukrainai, Indija, Krievijas BRICS sabiedrotā un viena no Maskavas galvenajām tirdzniecības partnerēm, visticamāk, vēlētos saglabāt savu anonimitāti.
Tas pats attiecas uz Dienvidāfriku. Valstī ir vieni no spēcīgākajiem bruņotajiem spēkiem Āfrikā, kas ir aprīkoti ar NATO standartu artilēriju, ir Vācijas uzņēmuma Rheinmetall rūpnīca, kas ražo arī 155 mm munīciju. Tomēr Dienvidāfrika, kas ir BRICS dalībvalsts, nekad nav nosodījusi Krievijas agresiju pret Ukrainu ANO un, protams, augstu vērtē savas attiecības ar Maskavu.
Lai gan Brazīlijai ir vairāki simti 155 mm artilērijas sistēmu un, iespējams, arī lieli lādiņu krājumi tām, tās dalība munīcijas piegādes shēmā Ukrainai šķiet vismazāk reālākā. Valsts prezidents Lula da Silva ir konsekvents un aktīvs Ukrainas kara izbeigšanas miera sarunu ceļā atbalstītājs. Lai to izdarītu, viņš pat aicināja Kijivu atteikties no Krimas. Turklāt G20 samits notiks 2024. gadā Riodežaneiro, un Lula jau izteica vēlmi uzaicināt tur Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu – tomēr bez drošības garantijām Starptautiskās Krimināltiesas izdotā Krievijas aresta ordera dēļ.
Meklē visā pasaulē
Ukrainas bruņoto spēku pārstāvis, kurš sarunā ar Ukrainas žurnālistiem anonīmi dalījās ar plānotā darījuma detaļām, sacīja, ka šāviņi tiks piegādāti no Dienvidkorejas un Dienvidāfrikas.
Pēc Vācijas mediju ziņām, Berlīne ved konfidenciālas sarunas ar Indiju, kuras rīcībā ir simtiem tūkstošu vajadzīgā kalibra lādiņu. Turklāt Vācijas iestādes aktīvi sadarbojas ar arābu, Āfrikas un Balkānu valstu valdībām.
“Ja čehi tiešām domāja, ka šāviņu pārvešana prasīs tikai dažas nedēļas, tiem jau vajadzētu atrasties noliktavās. Tāpēc mums jāskatās uz valstīm ar lielām ieroču rezervēm. Iespējams, viņi atkal ķērušies pie Pakistānas, no kuras Lielbritānija iepriekš bija pirkusi munīciju Ukrainai. Tik liels skaits munīcijas – galvenokārt padomju – varēja tikt uzglabātas dažu arābu valstu noliktavās. Ēģiptei ir daudz 122. kalibra šāviņu, taču tā nepārprotami nevēlas sabojāt attiecības ar Krieviju. Savulaik amerikāņi jau nesekmīgi mēģināja to izdarīt,” uzskata Izraēlas militārais eksperts Deivids Šārps.
Šārps uzskata, ka jāraugās uz Āzijas un Āfrikas valstīm, un īpaša uzmanība jāpievērš Pakistānai, Indijai, arābu valstīm un pat Vjetnamai, kurā palicis liels daudzums padomju munīcijas.
Čehijas iniciatīvu par munīcijas iegādi Ukrainas bruņotajiem spēkiem var atbalstīt 15 Eiropas valstis. Nīderlandes premjerministrs Marks Rute jau paziņojis, ka valsts valdība ir gatava tam atvēlēt 100 miljonus eiro. Saskaņā ar Financial Times aprēķiniem, kopumā ir nepieciešams savākt pusotru miljardu dolāru, lai iegādātos deklarēto skaitu munīcijas
