No Kijivai piešķirtajiem 144 miljardiem eiro Eiropas Savienība faktiski piešķīrusi 77 miljardus eiro. Ķīles Pasaules ekonomikas institūta (Vācija) eksperti to aprēķināja projektā Ukraine Support Tracker.
Jāpiebilst, ka kopš iebrukuma sākuma arī ASV Ukrainai ir piegādājušas tikai aptuveni trešo daļu solīto tanku un divas trešdaļas no solītajām smagās artilērijas vienībām.
Lielbritānija pilnībā izpildīja savas saistības, piegādājot 14 tankus un 130 lielgabalus, Dānija solīja 59 tankus, bet vēl nav piegādājusi nevienu.
Kopumā pirmajā kara gadā Rietumvalstis nosūtīja Ukrainai militārā, ekonomiskā un humānā atbalsta kopumā 143 miljardus eiro apjomā, no kuriem 73,18 miljardus eiro ir ASV ieguldījums.
Vašingtona ir līderis arī bruņojuma jomā: Ukrainai tā šiem mērķiem piešķīra 44,34 miljardus eiro; seko Apvienotā Karaliste (4,89 miljardi eiro), Polija (2,43 miljardi eiro) un Vācija (2,36 miljardi eiro).
Visvairāk tanku uz Ukrainu pārveda Polija, 264 no solītajiem 324. Otrajā vietā ierindojās Čehija – tā nodeva visus 90 solītos transportlīdzekļus. Vācija nodrošināja 48 tankus no paziņotajiem 55. ASV nodrošināja visvairāk smago artilēriju – 218 vienības no solītās 301.
Februāra vidū Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas prezidents Odila Reno-Baso paziņoja , ka finansiālais atbalsts Ukrainai pēc Krievijas iebrukuma pārsniedz palīdzības apjomu, ko ASV sniedza valstīm pēckara Eiropā. Runājot par saņēmēju IKP daļu, atbalsts Ukrainai ir “reālā izteiksmē daudz lielāks nekā Māršala plāns pēc Otrā pasaules kara”, viņa sacīja. Ārējais atbalsts izrādījās “milzīgs”, finansējot 50% no Ukrainas budžeta, piebilda Reno-Baso.
