Medijos ”Meduza” un ”Svarīgi stāsti” tika publicēts pētījums par to, kā tiek veidota “nožēlas” sistēma tiem krievu māksliniekiem, kuri iepriekš iestājās pret karu, bet vēlas turpināt koncertēt Krievijā. Tajā apgalvots, ka prezidenta administrācija viņiem izvirza vairākus nosacījumus – jo īpaši palīdzēt ”Doktores Lizas” fondam, izteikties, atbalstot tā dēvēto īpašo militāro operāciju vai uzstāties Krievijas militārpersonām.
Skaļākie gadījumi, kad mākslinieki, kuri iestājās pret karu Ukrainā, publiski izteica žestus tā atbalstam, bija grupas “Zveri” līdera Romāna Biļika (Roma Zver) uzstāšanās Doņeckas apgabalā Krievijas armijas priekšā šovasr, kā arī Diānas Arbeņinas uzstāšanās ar kāda karavīra sievu. Kā konstatēts izmeklēšanā, šādu gadījumu kļūst arvien vairāk: “aktieri un mūziķi, kuri iepriekš iestājās pret karu, vēlas paturēt savu peļņu Krievijā un iet uz kompromisiem un sadarbību ar valsti.”
Rakstā sīki aprakstīta grupas “Zveri” dziedātāja uzstāšanās vēsture Donbasā. Tiek atzīmēts, ka šovasar Maskavas Valsts kultūras institūta Žurnālistikas fakultātes dekāns Jurijs Kots sūdzējās prokuratūrā par Biļiku viņa pretkara nostājas dēļ. Apšaubīta tika viņa koncertu rīkošana Maskavā un Sanktpēterburgā. Pēc brauciena uz Donbasu notika “Zveri” Maskavas koncerts. Viens no ”Meduza” avotiem apgalvo, ka mūziķis ticies ar prezidenta administrācijas pārstāvjiem. “Romam tika izvirzīts ultimāts: “Ja vēlaties koncertu, dodieties uz Donbasu,” viņš saka.
Arī viens no ”Meduza” sarunu biedriem, mūziķis, kurš izmeklēšanā netika nosaukts, iepriekš nosodīja Krievijas iebrukumu un, pēc viņa teiktā, saskāries ar varas iestāžu spiedienu. Lai glābtu savus projektus, viņam tika piedāvāts “palīdzēt Donbasa bērniem” – Elizavetas Gļinkas labdarības fonda “Doktor Liza” palātām Krievijas okupētajās teritorijās.
Tajā pašā laikā galvenais nosacījums bija nevis pati palīdzība, bet gan publisks stāsts par to sociālajos tīklos. Tādi paši nosacījumi esot izvirzīti arī māksliniekam Aleksejam Serebrjakovam, kuram draudēja izrādes “Einšteins un Margarita” atcelšana tajā spēlējošās Ksenijas Rapoportas pretkara nostājas dēļ. “Viņi gatavojās aizliegt izrādi visā valstī, bet Serebrjakovs ļoti gribēja to spēlēt. Viņš devās uz sarunām ar prezidenta administrāciju, viņi viņam teica: ierakstiet video par palīdzību Donbasa bērniem,” teikts rakstā.
Tajā runāts arī par prezidenta administrācijas sabiedrisko lietu nodaļas vadītāja Sergeja Novikova lomu. ”Meduza” sarunu biedri Novikovu dēvē par “galveno kino, teātra un mūzikas cenzoru”, viņš pats esot pārraudzījis sarunas ar māksliniekiem, kuru laikā viņiem tiek doti noteikti nosacījumi darba turpināšanai Krievijā.
Pirms pusotra gada piedāvājumu atbalstīt “speciālo operāciju” saņēmis arī DDT mūziķis Jurijs Ševčuks, stāsta viņa paziņa. Šāds atbalsts tika nosaukts par nosacījumu koncertu rīkošanai Maskavā un Sanktpēterburgā. Ševčuks atteicās, koncerti nenotika.
Tāpat tiek apgalvots, ka pastāv “brīvprātīgi starpnieki” starp kultūras darbiniekiem un valsts amatpersonām Sergeja Novikova vadībā, kas var palūgt noteiktu mākslinieku vārdā.
It īpaši tiek apgalvots, ka režisors Fjodors Bondarčuks lūdza par aktieri Daņilu Kozlovski, kura izrādes tika atceltas viņa pretkara nostājas dēļ. Misija beidzās ar neveiksmi. “Daņilas galvenā problēma ir tā, ka viņš sāka pretoties,” ”Meduza” citē vienu no aktiera paziņām. 2023. gada septembrī seriālam “Bārs. Viens zvans”, kuru producēja Kozlovskis un kurā viņš spēlēja galveno lomu, izplatīšanas sertifikāts netika piešķirts, bet filmu “Aviators” viņa vietā uzņems Jegors Končalovskis, kurš atbalsta karu. Taču Kremlis, domājams, apmierināja Bondarčuka lūgumu palīdzēt aktierim Pāvelam Derevjanko, kurš iepriekš bija izteicies par atbalstu Aleksejam Navaļnijam. Lai to izdarītu, viņam bija jādodas uz Donbasu.
Materiālā arī apgalvots, ka varas iestādes “ļoti vēlas” atgriezt Krievijā uz ārzemēm aizbraukušos māksliniekus, taču nosacījums tam ir “nožēla”.
