G7 valstis izstrādā plānus izsniegt aizdevumus, lai finansētu Ukrainu, vēsta laikraksts Financial Times (FT) , atsaucoties uz avotiem. Izdevums norāda, ka iesaldētos Krievijas aktīvus piedāvāts izmantot kā nodrošinājumu.
Saskaņā ar plāniem Kijivas sabiedrotie pieprasīs Krievijai atmaksāt parādu par izsniegtajām saistībām, un atteikuma gadījumā sāks arestēt iesaldētos līdzekļus.
Pēc vārdā nenosauktu FT sarunu biedru teiktā, šādus plānus starp G7 valstīm izplatījusi Beļģijas valdība. Amatpersonas no divām G7 valstīm (vārdi nav norādīti) sacīja publikācijai, ka pašlaik šī ir “galvenā iespēja atbloķēt iesaldētos līdzekļus Ukrainai”.
Kā raksta FT, Ukrainas sabiedrotie šajā gadījumā varēs savākt valstij nepieciešamos līdzekļus, nekavējoties neatrisinot juridiskos jautājumus par Krievijas suverēno aktīvu konfiskāciju.
“Tas jo īpaši ļaus mums atlikt jautājumu par to, kas notiks ar Krievijas valsts aktīviem, pat ja tie tiks izmantoti kā nodrošinājums,” izdevumam sacīja avots.
Viens no FT sarunu biedriem sacīja, ka “aktīvu izmantošana kā nodrošinājums parāda piesaistei ir mēģinājums rast kompromisu starp dažādiem viedokļiem pie sarunu galda gan ES, gan G7 ietvaros”.
Janvārī Beļģijas premjerministrs Aleksandrs De Kru aģentūrai Reuters sacīja, ka viņa valsts neiebilst pret iesaldēto Krievijas aktīvu konfiskāciju, taču tam nepieciešams izveidot skaidru mehānismu. Tad viņš minēja arī iespēju izmantot Krievijas aktīvus kā nodrošinājumu, piesaistot finansējumu Ukrainai.
Tomēr anonīmas augsta līmeņa ES amatpersonas aģentūrai Reuters norādīja, ka ES vadība apšauba iespēju izmantot iesaldētos Krievijas Centrālās bankas aktīvus, jo šis solis viņiem šķiet riskants no juridiskā viedokļa un bīstams eiro: ārvalstu investori varētu baidīties. par saviem īpašumiem un tos izņemt.
Turklāt, kā ziņo aģentūras avoti, ES baidās no Krievijas, kuras teritorijā atrodas Eiropas aktīvi 288 miljardu dolāru vērtībā, it īpaši Beļģijas uzņēmuma Euroclear īpašums, atbildes rīcības. Aģentūras Reuters sarunu biedrs skaidri norādīja, ka gadījumā, ja šos aktīvus konfiscēs Krievijas puse, uzņēmuma glābšanai ES budžeta nepietiks.
FT 2023. gada decembrī rakstīja, ka ASV ierosināja ES valstīm atzīt sevi par upuriem Krievijas darbībās Ukrainā un, pamatojoties uz to, arestēt iesaldētos aktīvus kā kompensāciju par zaudējumiem, un pēc tam novirzīt šos līdzekļus, lai ar Pasaules Bankas vai citas starptautiskas organizācijas starpniecību palīdzētu Ukrainai.
