Lielbritānijas Aizsardzības ministrija savā ikdienas ziņojumā par situāciju frontē secina, ka Krievijas armija Ukrainā atrodas nožēlojamā stāvoklī.
Šodien Ukraina svin savas neatkarības 31. gadadienu. Kopš 2014. gada prezidents Putins ir mēģinājis atgriezt valsti Krievijas ietekmes sfērā, iejaucoties tās suverēnā politikā gan ar spēku, gan ar agresīvas diplomātijas palīdzību.
Pirms sešiem mēnešiem Krievija uzsāka pilna mēroga karu Ukrainā ar mērķi ieņemt lielāko daļu valsts teritorijas un gāzt valdību. Līdz aprīlim Krievijas vadība saprata, ka viņu plāns ir izgāzies, un koncentrējās uz pieticīgākiem mērķiem sagrābt Ukrainas austrumu un dienvidu teritorijas.
Tomēr ofensīva Donbasā virzās ārkārtīgi lēni, un Krievija sagaida plaša mēroga pretuzbrukumu no Ukrainas puses. Operatīvi Krievija izjūt munīcijas, transportlīdzekļu un personāla trūkumu.
Morāle daudzviet Krievijas bruņotajos spēkos ir ārkārtīgi vāja, armija ir ievērojami novājināta. Krievijas diplomātiskā ietekme ir mazinājusies, un tās ilgtermiņa ekonomiskās perspektīvas ir drūmas. Sešu karadarbības mēnešu laikā kļuva skaidrs, cik dārgs šis karš Krievijai ir gan ekonomiski, gan stratēģiski.
