Neskatoties uz zināmu optimismu attiecībā uz globālo ekonomiku, Bloomberg eksperti identificē astoņus riskus, kas varētu kavēt izaugsmi. Tie attiecas uz situāciju Tuvajos Austrumos, notikumiem Ukrainā un nestabilo situāciju Ķīnā. Īsumā par katru no šiem riskiem
Konflikta paplašināšanās Tuvajos Austrumos. Pagaidām nav lielas konflikta eskalācijas iespējamības reģionā, un Bloomberg eksperti apšauba, ka Irāna tieši iesaistīsies karā ar Izraēlu. Tomēr, ja tas notiks, ietekme skars piekto daļu pasaules naftas piegāžu un svarīgus tirdzniecības ceļus. Rezultātā naftas cenas var pieaugt līdz 150 USD par barelu, pasaules IKP samazināsies par aptuveni 1 procentpunktu, bet globālā inflācija paātrināsies par 1,2 procentpunktiem.
ASV ekonomikas pārkaršana. Federālā rezervju sistēma varētu atkal pastiprināt monetāro politiku, ja konflikts Tuvajos Austrumos patiešām paplašināsies un naftas cenas būtiski pieaugs. Piecu gadu valsts obligāciju ienesīguma kritums par vairāk nekā 1 punktu salīdzinājumā ar oktobra augstāko līmeni var arī novest pie stingrākas Federālās rezervju sistēma politikas. Tas novedīs pie paātrinātas inflācijas.
Ekonomiskā recesija Eiropā. Saskaņā ar Bloomberg prognozēm eirozonas IKP vajadzētu samazināties līdz 2,5%, bet Apvienotās Karalistes – līdz 4,7%. Taču pagaidām par šādu kritumu netiek runāts.
Nedrošā situācija Ķīnā. Šeit IKP pieauguma prognoze 2024. gadam ir 4,5%. Tas ir mazāk nekā pagājušajā gadā un daudz mazāk nekā pirms pandēmijas, taču situācija joprojām ir tālu no katastrofālas. Taču, ja nekustamā īpašuma krīze pastiprināsies, Ķīnas ekonomikas izaugsme varētu palēnināties līdz 3%.
Atteikšanās no ienesīguma līknes kontroles Japānā. Ja jenas kurss šo darbību rezultātā strauji pieaugs, varētu būt strauja kapitāla aizplūšana. Bloomberg vērš uzmanību uz to, ka portfeļieguldījumu apjoms Japānā veido ievērojamu 4,1 triljonu dolāru.
Ukrainas sakāve. Ja ASV militārā palīdzība tiks pārtraukta, Krievija iegūs izšķirošu pārsvaru kaujas laukā. Taču tajā pašā laikā Ukrainas sakāve varētu vājināt Vašingtonas reputāciju, tāpēc visticamākais konflikta iznākums šajā reģionā, pēc Bloomberg domām, ir strupceļš.
Spriedze starp Ķīnu un Taivānu. Tagad karš Taivānas šaurumā ir maz ticams, taču nevajadzētu aizmirst, ka tur notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarēja salas neatkarības no kontinentālās Ķīnas atbalstītājs, kuru daudzi sauc par “bīstamu separātistu”. Ja notiks karš, pasaules ekonomikai nodarītie zaudējumi būs līdz 10% no IKP, jo Taivāna ir pusvadītāju ražošanas līdere.
Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā. Tas varētu krasi mainīt ASV politiku 2025. gadā. Jo īpaši Tramps sola visam importam uzlikt 10% nodevu, atbildes pasākumu gadījumā ASV IKP zaudēs 0,4%.
