No blaktīm cieš Parīze un citas pilsētas, varas iestādes nezina, ko darīt. Olimpiskās spēles ir apdraudētas
Franciju vajā gultas blakšu invāzija. Epidēmijas centrs ir Parīze, kur iedzīvotāji tās arvien biežāk atrod viesnīcās, kinoteātros, slimnīcās, sabiedriskajā transportā un savos dzīvokļos. Francijas mediji pirmās lapas piepilda ar kukaiņu attēliem. Krievi izsmej Francijas valdību un priecājas, ka atstādinātajiem Krievijas sportistiem nebūs jādodas “uz šo blakšu invāziju”. Francijas varasiestādes vēl īsti nav sniegušas skaidru problēmas apkarošanas plānu, tāpēc francūži jau nopietni runā par riskiem Olimpiādei nākamgad.
Pirmo reizi par blakšu problēmu Parīzē sāka runāt vasarā, kad kāda no galvaspilsētas kinoteātriem apmeklētājs internetā ievietoja kodumu fotogrāfijas un aicināja vadību atbildēt. Kinoteātris publiski atvainojās un apliecināja apmeklētājiem, ka teātri ir steidzami dezinficēti. Kukaiņi atrasti ar speciāli šim nolūkam apmācītu suņu palīdzību un no tiem atbrīvoti, izmantojot augstas temperatūras apstrādi. Taču drīz pēc šī incidenta sūdzības par blaktīm parādījās vēl trīs šīs pašas ķēdes kinoteātros. Vietējās varas iestādes sāka reģistrēt arvien vairāk iedzīvotāju pieprasījumus ar lūgumiem likvidēt kukaiņus, un tika atzīti privātie uzņēmumi, kas nodarbojas ar kaitēkļu apkarošanu. kuri atzina, ka viņiem tik tikko pietiek laika izpildīt ienākošos pasūtījumus.
Par ierastu saturu parīziešu sociālajos tīklos kļuvuši arī videoklipi, kuros redzamas blaktis, kas rāpo pa sēdekļiem metro vagonos un tālsatiksmes vilcienos. Daži pilsētas iedzīvotāji cenšas saukt pie atbildības transporta uzņēmumus, savos videoklipos atzīmējot uzņēmumus sociālajos tīklos, citi vienkārši ieraksta ironiskus video par to, kā viņi visur nokļūst kājām, baidoties izmantot sabiedrisko transportu, un sniedz padomus, kā stāvēt metro vagonā. lai mājās neatnestu blaktis. Pārvadātāju uzņēmumi, tostarp Parīzes metro operators, savukārt saka, ka rūpīgi dezinficē vagonu sēdekļus, “saglabā modrību” un reaģē uz katru sūdzību. Tas nonāk līdz absurdam: viss vilciens tika noņemts no maršruta, pamatojoties uz vienu neapstiprinātu sūdzību un nosūtīts pārbaudei, kā rezultātā tomēr neviena blakts netika konstatēta.
Blakšu invāzija ir viena no galvenajām tēmām Francijas medijos. Le Parisien pirmajā lapā publicēja stāstu par blaktīm, nodēvējot tās par mājas teroristiem, un Liberation ievietoja blaktis sava nesenā izdevuma pirmajā lapā ar virsrakstu “Gultas blakts: persona non grata”. Parīzes varas iestādes mudina iedzīvotājus nekrist panikā un lūdza federālās varas iestādes organizēt valsts mēroga kampaņu cīņai pret kukaiņiem. Problēma jau apspriesta arī parlamentā, un prezidenta partijas pārstāvji solīja plānu izstrādāt līdz gada beigām.
Vidēji dienā blakšu mātīte izdēj septiņas olas, un cilvēki, kuri dzīvoklī saskārušies ar blakšu invāziju, stāsta , ka no tām gandrīz nav iespējams atbrīvoties: tās atgriežas arī pēc dzīvokļa dezinficēšanas, cilvēki izmet mēbeles un vāra drēbes. Pēc Parīzes vicemēra Emanuela Greguāra teiktā , neviens galvaspilsētā šobrīd nav pasargāts no blaktīm: “Tās var ienest mājās no jebkuras vietas un nepamanīt, līdz tās savairojas līdz biedējošām proporcijām.” Viņš saka, ka visi cilvēki, kuru mājas ir inficētas ar blaktīm, iziet cauri “tīrai ellei”, bet īpaši grūti tas ir iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, kuriem nepietiek naudas profesionālai kaitēkļu kontrolei.
“Blakšuāde”
Atsevišķi francūžus satrauc arī tas, kā blakšu invāzijas problēma ietekmēs olimpiskās spēles, kas nākamgad notiks viņu valstī. Daudzi netic varasiestāžu izteikumiem, ka līdz tam laikam problēma tiks novērsta: kukaiņi jau ir atrasti ārpus galvaspilsētas – uz autobusu sēdvietām Lionā un vilcienā Marseļā –, un eksperti brīdina , ka atbrīvoties no blaktīm nav tik vienkārši. kā šķiet Francijas iestādēm, īpaši tūristu pieplūduma laikā.
Fakts ir tāds, ka blaktis visātrāk izplatās tūrisma sezonā. Cilvēki uzturas un īrē naktsmājas uz īsu laiku, kā arī bagāžā pārnes blaktis. Un vispār pēdējā laikā kukaiņi ir kļuvuši izturīgāki pret insekticīdiem – ķimikālijām, kas paredzētas to likvidēšanai.
Krievijas propaganda jau no visa spēka spekulē uz šīm vēl nepiepildītajām bailēm. Propagandists Vladimirs Solovjovs savā Telegram kanālā jau divas reizes rakstījis par šo problēmu. Vispirms viņš ziņu reportāžai pievienoja piebildi, ka līdz olimpiskajām spēlēm ir palikuši mazāk nekā 10 mēneši, un pēc tam publicēja izsmejošu satīriskā žurnāla Charlie Hebdo vāku, kurā attēlotas blaktis ar olimpiskajām medaļām uz krūtīm. Raidījuma Vesti vadītājs federālajā kanālā Rossija-1 Ernests Mackevičus ziņojumam par Francija galvaspilsētā notiekošo pievienoja šādus vārdus: “Parīzē ir katastrofa, pilsētu ir pārņēmuši parazīti, un valsts varas iestādes ir praktiski neaktīvas un tikai cenšas novērst paniku tikai nepilnu gadu pirms vasaras olimpiskajām spēlēm.
Kanāla korespondente savā sižetā sacīja arī, ka Parīzē ir daudz žurku, kuru populācija, pēc viņas vārdiem, divreiz pārsniedz pilsētas iedzīvotāju skaitu. Informāciju par žurku un blakšu izplatību Parīzē visos iespējamos veidos popularizē arī Z blogeri: savos Telegram kanālos jau vairākas dienas izplatot kukaiņu un grauzēju bildes ar Parīzes olimpisko spēļu emblēmu. Un Ļeņingradas apgabala televīzijas uzņēmums LenTV24 veltīja visu epizodi, lai apspriestu šo tēmu savā YouTube kanālā. Tajā vadītājs olimpiskās spēles nosauca par “blakšu invāziju” un priecājās, ka Krievijas sportistiem nebūs jādodas “uz šo blakšu invāziju”.(kā zināms, vairums Krievijas sportistu nevarēs piedalīties Parīzes vasaras olimpiskajās spēlēs SOK sankciju dēļ).
Daži prokremliskie resursi saistīja blakšu invāziju arī ar lielajām migrācijas plūsmām Eiropā. Līdzīgu pieņēmumu izteica franču televīzijas vadītājs Paskāls Prods. Viņš atzina, ka kukaiņus izplatījuši migranti, kuri nav parūpējušies par personīgo higiēnu, kas izraisīja Francijas sabiedrības kritiku. Speciālisti blakšu populācijas pieaugumu saista ne tikai ar migrāciju un tūrismu, bet arī ar jutības samazināšanos pret nāvējošām ķīmiskām vielām.
Vajadzēja indēt daudz agrāk
Krievijas propagandisti nav vienīgie, kas šajā situācijā kritizē Francijas varas iestādes. Kreisās populistiskās partijas La France Insoumise (Neiekarotā Francija) vadītāja Matilde Pano sacīja , ka pasākumus pret kukaiņiem vajadzēja veikt jau 2019. gadā, kad viņa aicināja izstrādāt nacionālu plānu to apkarošanai. Tagad viņa atceras, ka toreiz viņas trauksmes zvani izraisījuši tikai smieklus.
Daži pētnieki iebilst, ka trauksmes signālam vajadzēja skanēt vēl agrāk – 90. gados, kad pēc 40 gadu klusēšanas Parīzes ielās pirmo reizi atgriezās blaktis. Iemesls ir 70. gados visā pasaulē pieņemtais DDT lietošanas aizliegums, jo tas kaitīgi ietekmē cilvēku un dzīvnieku veselību. Rezultātā blaktis ir attīstījušas rezistenci pret vājākām zālēm un atgriezušās lielajās pilsētās. Pēc Pārtikas drošības, vides un darba valsts aģentūras (ANSES) datiem, no 2017. līdz 2022. gadam blaktis konstatētas katrā desmitajā mājā.
Kā skaidro franču entomologs Žans Mišels Berengērs, blakšu izplatību visā pasaulē veicina globalizācija: tūrisms, migrācija un konteineru pārvadājumi, kā arī strauja prusaku – plēsēju, kas ēd blaktis, populācijas samazināšanās. Tomēr Berengērs, atšķirībā no daudziem citiem saviem kolēģiem, uzskata , ka ziņojumi par blakšu epidēmiju ir pārspīlēti un sabiedrības reakciju sauc par “psihozi”. Viņš stāsta , ka zinātnieki novēro blakšu skaita pieaugumu katras vasaras beigās un šo parādību skaidro ar iedzīvotāju intensīvo kustību: “Jūlijā un augustā cilvēki aktīvi ceļo un bagāžā nes blaktis.” Tomēr viņš arī atzīst, ka blakšu skaits gadu no gada pieaug.
Matilde Pano pieprasa, lai Francijas valdība nopietni pievērstu šai problēmai uzmanību. Viņa vēlas panākt cenu ierobežojumu iznīcināšanas līdzekļu pakalpojumiem, kā arī bezjēdzīgu ķīmisko vielu lietošanas aizliegumu. Viņasprāt, blakšu dēļ cilvēki pat ir spiesti lietot antidepresantus.
Pirms pašreizējās krīzes frančiem cīņa ar blaktīm izmaksāja 230 miljonus eiro gadā, bet tagad, kad parazītu populācija ir ievērojami augusi, arī izmaksas pieaugs eksponenciāli. Varas iestādes vēl nav iesniegušas ne kaujas plānu, ne tā izmaksu tāmi Francijas budžetam. Līdz šim valsts iedzīvotājiem nekādā veidā nav palīdzējusi cīnīties ar šo problēmu un tikai mudinājusi apdrošinātājus iekļaut savās mājokļa apdrošināšanas polisēs izmaksas par iespējamo kaitēkļu apkarošanu.
