Pēc vairāk nekā divām nedēļām karā, kurā viņš plānoja dominēt pēc divām dienām, ASV izlūkdienesta amatpersonu vērtējumā Vladimirs Putins prognozē dusmas, neapmierinātību ar savu militāro spēku neveiksmēm un vēlmi izraisīt vēl lielāku vardarbību un postījumus Ukrainā. Šādi ievadīts zemāk izlasāmais raksts, kuru esam pārpublicējuši no Associated Press publikācijas (Šeit)
Amatpersonas pēdējās dienās ir publiski paudušas bažas, ka Krievijas prezidents saasinās konfliktu, lai mēģinātu salauzt Ukrainas pretestību. Krievijai joprojām ir milzīgas militārās priekšrocības, un tā var bombardēt valsti vēl vairākas nedēļas. Un, lai gan pārējā pasaule reaģē uz šausminošajiem viņa uzsāktā kara attēliem, Putins joprojām ir izolēts no iekšzemes spiediena, ko CIP direktors Viljams Bērns nosauca par “propagandas burbuli”.
Putina domāšanas veids — lai arī cik grūti to ir noteikt no tālienes — Rietumiem ir ļoti svarīgi saprast, jo tas sniedz vairāk militārās palīdzības Ukrainai un arī neļauj Putinam tiešā veidā sagrābt NATO valstis vai, iespējams, ķerties pie kodolpogas. Izlūkdienestu amatpersonas vairāk nekā divas dienas ilgās liecībās pirms Kongresa pagājušajā nedēļā atklāti pauda bažas par Putina iespējamo rīcību. Un šīs bažas arvien vairāk veido diskusijas par to, ko ASV politikas veidotāji ir gatavi darīt Ukrainas labā.
Divu gadu desmitu laikā Putins ir panācis pilnīgu dominēšanu pār Krievijas valdību un drošības dienestiem, valdot ar nelielu iekšējo loku, marginalizējot domstarpības un ieslodzot vai nogalinot savu opozīciju. Viņš ilgu laiku kritizēja Padomju Savienības sabrukumu, noraidīja Ukrainas pretenzijas uz suverenitāti un domāja par kodolkaru, kas beidzas ar krieviem kā “mocekļiem”. Bērnss likumdevējiem sacīja, ka viņš uzskata, ka Putins “daudzus gadus smeļas degošu aizvainojumu un ambīciju kombināciju”.
Putins bija paredzējis Kijevu ieņemt divu dienu laikā, sacīja Bērnss. Tā vietā viņa militārpersonām nav izdevies pārņemt kontroli pār lielākajām pilsētām un jau zaudējuši vairākus tūkstošus karavīru. Rietumi ir ieviesuši sankcijas un citus pasākumus, kas ir kropļojuši Krievijas ekonomiku un samazinājuši dzīves līmeni gan oligarhiem, gan parastajiem pilsoņiem. Liela daļa ārvalstu valūtas, ko Krievija bija uzkrājusi kā aizsargs pret sankcijām, tagad ir iesaldēta bankās ārvalstīs.
Bērnss ir bijušais ASV vēstnieks Maskavā, kurš daudzkārt ticies ar Putinu. Viņš likumdevējiem sacīja, atbildot uz jautājumu par Krievijas prezidenta garīgo stāvokli, ka netic, ka Putins ir traks.
“Es domāju, ka Putins šobrīd ir dusmīgs un neapmierināts,” viņš teica. “Viņš, visticamāk, dubultos spēkus un mēģinās sagraut Ukrainas armiju, neņemot vērā civiliedzīvotāju upurus.”
Krievijas nesenie nepamatotie apgalvojumi, ka ASV palīdz Ukrainai izstrādāt ķīmiskos vai bioloģiskos ieročus, liecina, ka Putins pats varētu būt gatavs izvietot šos ieročus “viltus karoga” operācijā, sacīja Bērnss.
Nav redzama ceļa uz kara beigām. Ir gandrīz neiedomājami, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis, kurš visā pasaulē izpelnījies apbrīnu par savas valsts pretestības vadīšanu, pēkšņi atzītu Krievijas veikto Krimas aneksiju vai atbalstītu jaunas autonomijas piešķiršanu Krievijai draudzīgajām Austrumukrainas daļām. Un pat tad, ja viņš ieņemtu Kijevu un gāztu Zelenski, Putinam būtu jāatskaitās par Rietumu atbalstīto sacelšanos valstī, kurā ir vairāk nekā 40 miljoni.
“Viņam nav ilgtspējīgas politiskās beigu spēles, ņemot vērā ukraiņu sīvo pretestību,” sacīja Bērnss.
Prezidenta Džo Baidena nacionālās izlūkošanas direktore Avrila Heinza sacīja, ka Putins “to uztver kā karu, kuru viņš nevar atļauties zaudēt. Taču tas, ko viņš varētu būt gatavs pieņemt kā uzvaru, laika gaitā var mainīties, ņemot vērā ievērojamās izmaksas, kas viņam rodas.
Izlūkošanas analītiķi uzskata, ka Putina nesenais Krievijas kodoltrauksmes līmeņa paaugstinājums, “iespējams, bija paredzēts, lai atturētu Rietumus no papildu atbalsta sniegšanas Ukrainai”, viņa sacīja.
Baltā nama bažas par eskalāciju dažkārt ir sarūgtinājušas gan demokrātus, gan republikāņus. Pēc sākotnējā atbalsta paziņojuma Baidena administrācija pēdējās dienās atteicās atbalstīt Polijas plānu dāvināt Ukrainai padomju laika kara lidmašīnas, kas būtu prasījušas ASV dalību nodošanā. Administrācija iepriekš aizkavēja sankcijas pret cauruļvadu Nord Stream 2 un nesūtīja uz Ukrainu pretgaisa aizsardzības raķetes Stinger pirms kursa maiņas.
Ceturtdien jautāts, Heinss sacīja, ka Putins lidmašīnas nodošanu varētu uzskatīt par lielāku darījumu nekā prettanku un pretgaisa ieroču pārvietošana uz Ukrainu. Heinss neatklāja, vai ASV bija izlūkdati, lai atbalstītu šo konstatējumu.
ASV pārstāvis Maiks Kviglijs, Ilinoisas demokrāts, kurš ir Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejā, sacīja, ka Baidena administrācija “vienmēr kavējusies par soli vai diviem”, baidoties no Putina reakcijas. Viņš mudināja Balto namu ātri vienoties par lidmašīnu pārvietošanu.
“Manuprāt, tas izpaužas kā kaitināšana,” sacīja Kvilijs. “Ja kāds domā, ka Putins grasās atšķirt – “Ak, nu, viņi paceļas no Polijas”, viņš pilnīgi visu uzskata par eskalāciju.”
Tikmēr, vardarbībai saasinoties un mirstot arvien vairāk krievu kareivjiem, Rietumi arī vēro, vai Putina “propagandas burbulī” neveidojas caurumi. Viens neatkarīgais Krievijas politiskais analītiķis Kirils Rogovs savā Telegram kontā publicēja, ka karš ir “zaudēts” un ir “episka neveiksme”.
“Kļūda bija uzskats, ka Rietumi nevēlas pretoties agresijai, ka tie bija letarģiski, mantkārīgi un sašķelti,” rakstīja Rogovs. “Ideja, ka Krievijas ekonomika ir pašpietiekama un droša, bija kļūda. Kļūda bija ideja par Krievijas armijas kvalitāti. Un galvenā kļūda bija uzskats, ka Ukraina ir neveiksmīga valsts, un ukraiņi nav nācija.
“Četras kļūdas, pieņemot vienu lēmumu, ir daudz,” viņš teica.
Pirms iebrukuma Krievijas lielākās neatkarīgās sabiedriskās domas pētījumu firmas Levada Center veiktā aptauja atklāja, ka 60% aptaujāto uzskata ASV un NATO par konflikta “iniciatoriem” Austrumukrainā. Tikai 3% atbildēja – Krievija. Aptauja notika janvārī un februārī, un Levadas centrs nav publicējis jaunu aptauju kopš kara sākuma.
Ārvalstu cilvēki cer, ka parastie krievi reaģēs uz kraso dzīves līmeņa pazemināšanos un ar radinieku starpniecību un tiešsaistē atradīs godīgus kara attēlus, tostarp izmantojot VPN programmatūru, lai apietu Kremļa blokus sociālajos medijos. Krievijas valsts televīzija turpina pārraidīt nepatiesas vai nepamatotas apsūdzības par ASV un Ukrainas valdībām un virza stāstījumu, ka Krievija nevar atļauties zaudēt karu.
“Pretējā gadījumā tas novedīs pie pašas Krievijas nāves,” pagājušajā nedēļā savā ikdienas raidījumā sacīja pat valsts televīzijas kanāla Krievija 24 vislielākā laika sarunu šova vadītājs Vladimirs Solovjovs.
