Alekseja Navaļnija līķis atrodas Salehardas rajona klīniskās slimnīcas morgā, taču tas netiek atdots viņa tuviniekiem, un arī autopsija nav veikta, raksta Novaja Gazeta Europe, atsaucoties uz avotiem. Tikmēr medicīnas eksperti uzskata, ka jo ilgāk Krievijas varas iestādes kavē politiķa līķa autopsiju, jo mazāk ticama šķiet versija par viņa nāvi no dabīgiem cēloņiem.
Sestdien Alekseja Navaļnija ģimene visu dienu nesekmīgi mēģināja atrast kolonijā Harpā mirušā politiķa līķi. Kā vēsta izdevuma Novaya Gazeta Europe avots, Navaļnija līķis vispirms nogādāts Labitnangi, bet 16.februāra vakarā tas nogādāts Salehardas rajona klīniskajā slimnīcā Miera ielā.
Navaļnija māte un advokāte, kas ieradās kolonijā Harpā, kur viņš izcieta sodu, tika nosūtītas uz Salehardas morgu. Bet tur viņām pateica, ka pie viņiem nav Navaļnija līķa.
Bet Krievijas Izmeklēšanas komiteja paziņoja opozicionāra līdzgaitniekiem, ka viņi joprojām noskaidro politiķa nāves cēloni un nepabeigs izmeklēšanu ātrāk kā nākamnedēļ.
Kāds Salehardas ātrās palīdzības stacijas darbinieks pastāstīja, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, Navaļnija ķermenim konstatēti dzīves laikā gūti sasitumi, taču tie nav bijuši no sitieniem.
“Kā ātrās palīdzības darbinieks ar diezgan lielu pieredzi varu teikt, ka tādas traumas, kā tās aprakstīja aculiecinieki, rodas no krampjiem. Cilvēkam ir krampji, viņu cenšas savaldīt, taču krampji var būt ļoti spēcīgi, tāpēc parādās zilumi. Viņi arī teica, ka viņam bija arī zilums uz krūtīm. Bet tāds, kas parādās saistībā ar krūškurvja saspiešanu,” sacīja avots.
“Tas ir, viņi joprojām mēģināja viņu atdzīvināt, un viņš, visticamāk, nomira no sirds apstāšanās. Bet kāpēc šī apstāšanās notika, pagaidām neviens neko nesaka,” raksta Novaja Gazeta Europe.
Medijs norāda, ka līdz 17. februārim autopsija nebija veikta.
“Iespējams, tāpēc Krievijas varas iestādes vēl nevar noteikt precīzu nāves cēloni un neļauj radiniekiem redzēt ķermeni,” norāda raksta autori.
“Jo ilgāk tiek aizkavēta autopsija, jo mazāka ir versija par dabisko nāves cēloni”
Divi atzīti Rietumu reanimācijas speciālisti, kurus intervēja BBC, sacīja, ka bez autopsijas datiem nav iespējams runāt par Navaļnija nāves cēloņiem.
“Tikai savlaicīga autopsija var atklāt pēkšņās nāves cēloņus – tā bija jāveic pēc iespējas ātrāk, vismaz 24 stundu laikā. Tās ir normālas darbības pēkšņas nāves gadījumā, uz autopsiju nav jāgaida biopsijas vai citu pētījumu rezultāti,” stāsta ASV Tufts Medical Center Anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas perioperatīvās medicīnas nodaļas vadītājs Konstantīns Balonovs.
Gadās, ka cilvēki pēkšņi nokrīt beigti, saka eksperts: “Es domāju, ja nāves cēlonis būtu masīva trombembolija, akūts koronārais sindroms, infarkts un tā tālāk, tad Krievijā par to jau būtu taurējuši. Iestādēm izdevīgāk būtu veikt autopsiju un nodot līķi: piemēram, mums ar to nav nekāda sakara. Viens man ir skaidrs, ja ķermenis netiek atdots, ir ko slēpt.
“Mēs neko nezinām,” saka Balonovs. – Krūškurvja zilumi, par kuriem rakstīja Novaja Gazeta Europe, varētu būt kardiopulmonālās reanimācijas rezultāts. Netiešā sirds masāža parasti ir traumatiska, iespējama pat ribu salaušana, taču, ja cilvēkam nav pulsa, šāda masāža ir jāveic. Par to, ka šāda reanimācija veikta, jau ziņots oficiāli. Tāpat nav zināms, cik ātri un profesionāli sirds apstāšanās gadījumā to varēja veikt cietumā, vai tur ir defibrilatori un tā tālāk.
Runājot par citiem sasitumiem vai zilumiem, kas tos izraisījis, vai Navaļnijs kritis, un, ja jā, tad kā un kāda iemesla dēļ, var minēt bezgalīgi, saka Balonovs. Smagas konvulsīvas lēkmes gadījumā, pēc viņa teiktā, cilvēks ir jāsavalda, un šajā situācijā var parādīties sasitumi, taču nevar novērtēt, vai lēkme bijusi un cik kompetenti uz to reaģējuši, pēc zilumiem vien nevar pateikt.
Viņam piekrīt slavenais Izraēlas reanimatologs Mihails Fremdermans:
“Tās ir analfabētiskas medicīniskās spekulācijas, mums jāgaida autopsija,” viņš komentēja informāciju par Navaļnija ķermeņa sasitumiem.
Pēc Balonova teiktā, video no tiesas, kurā Navaļnijs iepriekšējā dienā runāja un jokoja, viņš neizskatījās pēc smagas slimības pārcietuša cilvēka: viņa stāvoklis, cik var spriest no video, bijis adekvāts.
Cilvēki reti mirst no trombembolijas, skaidro Balonovs. Ja tas noved pie pēkšņas sirds apstāšanās, maz ticams, ka tas noticis asimptomātiski. Jebkurā gadījumā tam vajadzētu būt masīvam asins receklim, ko var redzēt autopsijā un divas dienas vēlāk.
Nāve no akūtas koronārās mazspējas, pēc ārsta domām, notiek biežāk, taču, lai noteiktu šo diagnozi, 24 stundu laikā jāveic autopsija.
Balonovs uzskata, ka abu diagnožu variantu (trombembolijas un akūtas koronārās mazspējas) iespējamība ir zema, un viņam ir grūti tām noticēt: “Jo ilgāk viņi kavē Navaļnija līķa autopsiju, jo mazāk ticams šķiet viņa nāves dabiskais cēlonis.”
Saindēšanās iespējamību ar kādu vielu viņš uzskata par lielāku – kā 2020. gadā, taču bez detalizētiem simptomiem tās sastāvu nav iespējams uzminēt. Toksiskā viela, pēc ārsta domām, organismā saglabājas diezgan ilgu laiku, īpaši, ja cilvēks ir miris, taču, atšķirībā no 2020. gada, šobrīd Navaļnija tuviniekiem diez vai izdosies paņemt paraugus pētījumiem vai Navaļnija ķermeni uz ārzemēm.
“Tā kā autopsija netika veikta ātri un pēkšņas nāves dabiskie cēloņi nav noskaidroti, nevar izslēgt ārēju cēloņu, saindēšanās vai kā cita ietekmi. Un, jo ilgāk kavējas autopsija, jo mazāka iespēja viennozīmīgi apstiprināt diagnozi, kas izrādījās nāves cēlonis,” rezumē ārsts.
