Krievija ir noraidījusi ukraiņu lūgumus nodot daudzu karagūstekņu līķus, kuri, kā apgalvo Kremlis, tika nogalināti, Kijevas spēkiem notriecot Krievijas militāro transporta lidmašīnu, paziņoja Ukrainas izlūkdienesta amatpersona. Par to raksta The Associated Press (AP)
Ukrainas militārā izlūkdienesta pārstāvis Andrijs Jusovs ceturtdienas vakarā televīzijas piezīmēs atkārtoti apstiprināja Kijevas aicinājumu veikt starptautisku izmeklēšanu par 24.janvārī notikušās avārijas Krievijas teritorijā, lai noteiktu, vai Il-76 transportā kopā ar apkalpi bija ieroči vai pasažieri.
Krievija apsūdzēja Ukrainu savu vīru nogalināšanā, savukārt Kijiva noraidīja Maskavas apgalvojumus kā “niknu Krievijas propagandu”.
Kijiva nav ne apstiprinājusi, ne noliegusi, ka tās spēki notriekuši lidmašīnu, un Krievijas apgalvojumu, ka avārijā gāja bojā ukraiņu karagūstekņi, nevarēja neatkarīgi pārbaudīt. Ukrainas amatpersonas uzsvēra, ka Maskava neprasīja, lai kāds konkrēts gaisa telpas posms būtu drošībā uz noteiktu laiku, kā tas ir bijis iepriekšējās militārpersonu apmaiņās.
Daži Rietumu izlūkdienestu novērtējumi liecina, ka lidmašīna tika notriekta ar Ukrainas raķeti, lai gan viņi nevarēja apstiprināt karagūstekņu klātbūtni tajā.
Kāda Francijas militārpersona aģentūrai The Associated Press pastāstīja, ka valsts militārpersonas secināja, ka Ukrainas spēki izmantoja zeme-gaiss raķešu Patriot bateriju, lai notriektu Il-76, izšaujot no aptuveni 50 kilometru attāluma.
Amatpersona, kura vēlējās palikt anonīma, lai atklātu izlūkdienestu atklājumus, sacīja, ka Ukrainas baterijai, tuvojoties mērķim, acīmredzot izdevies palikt apslēptai, un pēc tam ieslēgt savu radaru “tikai tik ilgi, lai trāpītu”.
Cita Rietumu amatpersona arī sacīja, ka lidmašīna tika notriekta “raķetes trieciena, nevis jebkāda veida mehāniska bojājuma dēļ”, un ir gandrīz droši, ka raķete tika izšauta no Ukrainas teritorijas. Amatpersona sacīja, ka “pagaidām nav skaidrs”, vai tajā bija Ukrainas karagūstekņi.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs piektdien valsts ziņu aģentūrai RIA Novosti sacīja, ka Kremlis nav saņēmis Ukrainas lūgumu nodot līķus. Jautāts, vai Krievija būtu ar mieru tos nodot, viņš vēlāk žurnālistiem sacīja, ka oficiālā incidenta izmeklēšana turpinās un Krievijas tiesībsargājošo iestāžu ziņā būs izskatīt šādu lūgumu.
Prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija ne tikai atzinīgi vērtēs, bet arī “uzstās” uz starptautisku izmeklēšanu par lidmašīnas notriekšanu, ko viņš raksturoja kā Ukrainas “noziegumu”.
Ukrainas izlūkdienesta pārstāvis Jusovs sacīja, ka daži no ukraiņu karagūstekņiem, kuriem bija paredzēts piedalīties apmaiņā avārijas dienā, tika apmainīti trešdien, kad mājās atgriezās aptuveni 200 ukraiņu ieslodzīto.
Krievijas Izmeklēšanas komiteja, galvenā valsts kriminālizmeklēšanas aģentūra, ceturtdien paziņoja, ka tās katastrofas izmeklēšanā konstatēts, ka Il-76 notrieca viena no ASV ražotajām pretgaisa aizsardzības sistēmām Patriot, kuras Rietumu sabiedrotie, proti, ASV, Vācija un Nīderlande – ir piegādājuši Ukrainai. ASV ir nodrošinājušas Patriot izpratni, ka to nedrīkst izmantot ārpus Ukrainas
Krievijas amatpersonas apgalvoja, ka uz gaisa kuģa atradās 74 cilvēki, tostarp 65 Ukrainas karagūstekņi, seši apkalpes locekļi un trīs Krievijas karavīri. Tiek ziņots, ka visi gāja bojā, lidmašīnai ietriecoties zemē un eksplodējot milzu ugunsbumbā Belgorodas apgabalā netālu no Ukrainas.
Izmeklēšanas komiteja paziņoja, ka izmeklētāji ir atraduši vairāk nekā 670 ķermeņa fragmentus un identificējuši visus avārijas upurus.
Komiteja paziņoja, ka tā ir arī atguvusi 116 gabalus no divām raķetēm, kas tika izšautas no sistēmas Patriot netālu no Lipci ciema Ukrainas Harkivas apgabalā. Ttika arī parādīts video, kurā it kā bija redzami sniegā guļoši raķešu fragmenti ar redzamiem marķējumiem.
Ukraina iepriekš sniedza paskaidrojumu par 2023. gada maijā veikto pārrobežu triecienu ar raķetēm Patriot.
Ukrainas gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ihnats novembrī intervijā sacīja, ka Ukrainas militārpersonas izmantoja Patriot, lai maijā virs Krievijas Brjanskas apgabala notriektu divas Krievijas kara lidmašīnas un trīs helikopterus.
Tā kā 1500 kilometru garā frontes līnija lielākoties paliek nemainīga, karam tuvojoties divu gadu slieksnim, Krievija ir turpinājusi satriekt Ukrainu ar liela attāluma triecieniem.
Tiekoties ar ieroču nozares darbiniekiem piektdien Krievijas pilsētā Tulā, Putins cīņu Ukrainā raksturoja kā cīņu par Krievijas izdzīvošanu un to, ka absolūtais vairākums viņa tautiešu atbalsta viņa kursu.
“Ja sabiedrība tā nebūtu jutusies, nekas nebūtu noticis,” viņš teica. “Mēs darām to, ko cilvēki no mums sagaida.”
Viņš sacīja, ka karaspēka nosūtīšana uz Ukrainu bija nepieciešama, lai aizsargātu krievvalodīgos Ukrainas austrumos un apturētu Vašingtonas un tās NATO sabiedroto mēģinājumus iejaukties Maskavas vitāli svarīgās drošības interesēs. Ukraina un tās Rietumu sabiedrotie to ir nosodījuši kā neizprovocētu agresijas aktu.
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska dzimtajā pilsētā Krivijrihā bezpilota lidaparāta uzbrukumā tika sabojāts enerģētikas infrastruktūras objekts, atstājot 100 000 cilvēku bez elektrības un 113 ogļračus uz laiku pazemē, norāda mērs Oleksandrs Vilkuls. Viņš sacīja, ka visi kalnrači tika nogādāti drošībā pēc tam, kad tika daļēji atjaunota elektroapgāde.
Vēl viens Krievijas uzbrukums ceturtdien nogalināja divus franču palīdzības darbiniekus Berislavas pilsētā Hersonas apgabala dienvidu daļā, paziņoja gubernators Oleksandrs Prokudins. Francijas prezidents Emanuels Makrons nosodīja uzbrukumu kā “gļēvu un nežēlīgu”.
Krievijas spēki piektdien veica uzlidojumu Hersonas pilsētai, kurā tika ievainoti vismaz divi cilvēki, ziņo vietējās amatpersonas. Trīsstāvu dzīvojamā ēka tika daļēji nopostīta un daudzas citas tika bojātas.
