Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis “nepaļaujas militāristu spiedienam” un neparaksta plānu paplašināt pilsoņu iesaukšanu Ukrainas bruņotajos spēkos, kas atrodas uz viņa galda kopš jūnija, raksta Bloomberg .
Tā vietā Zelenskis uzdeva Ukrainas valdībai izstrādāt “visaptverošu pasākumu paketi”, kas būtu labāk pielāgota pašreizējai situācijai valstī, ņemot vērā gaidāmo ziemu, kurā Ukrainas bruņotajiem spēkiem būs jāturpina kaujas.
Turklāt vēl nav pieņemts Augstākās Radas jau apstiprinātais likumprojekts par iesaukšanas vecuma samazināšanu Ukrainas pilsoņiem bez militārās pieredzes – no 27 uz 25 gadiem. “Likumam bija jāstājas spēkā – parlaments to pilnībā atbalstīja. Iesaukšana šobrīd ir grūta,” uzsvēra parlamenta aizsardzības komisijas deputāts Romāns Kostenko.
Bloomberg norāda, ka Ukrainai ir “pieaugoša problēma ar Ukrainas bruņoto spēku rindu papildināšanu”, un tas “norāda to potenciāli neizdevīgāko stāvoklī salīdzinājumā ar Krieviju, milzīgo valsti, kuras iedzīvotāju skaits ir 143 miljoni, trīs reizes vairāk nekā Ukrainas iedzīvotāju pirms kara.
Bloomberg saista Zelenska nevēlēšanos parakstīt likumu par iesaukšanas vecuma pazemināšanu ar viņa “vēlmi redzēt skaidru plānu tam, ko ar to cenšas panākt Ukrainas bruņotie spēki, kā tiks izmitināti jauniesauktie un kā tiks organizēta rotācija tiem, kuri kaujas laukā pavadīja 21 mēnesi.
“Es sagaidu rūpīgāku analīzi par katru no šiem jautājumiem gan no valdības, gan militārpersonām un konkrētus priekšlikumus,” Zelenskis sacīja 24.novembrī pēc tikšanās ar militāro vadību.
Pēc Ukrainas Bruņoto spēku pavēlniecības aplēsēm, likums par iesaukšanas paplašināšanu paredzēs iesaukšanu papildus 140 tūkstošiem cilvēku.
Ukrainas armijas komandieris Valērijs Zalužnijs 1. novembra slejā laikrakstam The Economist rakstīja , ka pašreizējie iesaukšanas noteikumi satur nepilnības, kas ļauj pilsoņiem “izvairīties no saviem pienākumiem”. Viņš minēja iesaukšanu, kas attiecas uz lielāko daļu ukraiņu vīriešu vecumā no 18 līdz 60 gadiem, bet paredz atbrīvojumu no iesaukšanas tiem, kas jaunāki par 27 gadiem un kuriem nav militāras pieredzes, ja vien viņi brīvprātīgi neiet armijā.
Ukrainas armijas karavīra vidējais vecums pārsniedz 40 gadus, precizē Bloomberg. Atsaucoties uz “reģionālo amatpersonu”, izdevums raksta, ka “valstī veidojas pretestība iesaukšanai” – piemēram, Poltavā 2023. gadā tika iesaukti tikai 10% no plānotā iesaukto skaita. Militāro komisāru veiktie pasākumi kļūst stingrāki. “Diviem militārās reģistrācijas un iesaukšanas virsniekiem tika izvirzītas apsūdzības par iesaukto piekaušanu rietumu pilsētā Ternopilā,” atceras Bloomberg. Iepriekš citi avoti ziņoja , ka pēc karadarbības sākuma Ukrainu nelegāli pametuši gandrīz 20 tūkstoši vīriešu.
Bloomberg uzskata, ka problēmas ar iesaukšanu Ukrainas bruņotajos spēkos ir saistītas arī ar “izmisuma sajūtu”, kas Ukrainu pārņēmusi pretuzbrukuma zemo rezultātu dēļ un sapratni, ka konflikts tuvākajā laikā nebeigsies. “Pievienojiet tam ziemas raķešu triecienu izredzes un bažas par sabiedroto piegādēm,” raksta Bloomberg.
Kijivā bāzētā pētniecības institūta Penta vadītājs Volodimirs Fesenko sacīja, ka prezidenta birojs baidās no “spriedzes eskalācijas”, ja tiks pieņemts likums par iesaukšanas paplašināšanu, kas arī varētu “par katru cenu stiprināt noskaņojumu mieram ” . “Šī tendence, lai arī nav ļoti populāra, jau pastāv un var pastiprināties,” pieļāva eksperts.
Sabiedrotie vairākkārt pauduši atbalstu iesaukšanas paplašināšanai Ukrainā. Jo īpaši bijušais Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless oktobra rakstā laikrakstam The Telegraph aicināja Kijivu piesaistīt Ukrainas Bruņoto spēku rindās vairāk jauniešu, lai palielinātu kaujas operāciju efektivitāti. “Es saprotu prezidenta Zelenska vēlmi saglabāt jauniešus nākotnei. Bet fakts ir tāds, ka Krievija slepeni mobilizē visu valsti,” viņš piebilda.
