Naktī uz 25.novembri Ukraina piedzīvoja kopš kara sākuma nepieredzētus Krievijas bezpilota lidaparātu uzbrukumus. Pēc Ukrainas militārpersonu ziņām, uzlidojumā piedalījušies 75 ”šahedi”.
Apmēram 60 no tiem bija vērsti pret Kijivu. Uzbrukums galvaspilsētai ilga gandrīz sešas stundas. Ir postījumi un upuri.
Šīs darbības īpaši nesaskan ar izteikumiem, kas ik pa laikam nāk no Krievijas prezidenta Vladimira Putina, ka Kremlis it kā nav pret miera meklējumiem. Citu dienu Putins atkal uzlika Kijivai pilnu atbildību par nulles punktu Krievijas un Ukrainas sarunu procesā par kara izbeigšanu. Viņš atkārtoja savas vecās tēzes G20 līderu virtuālajā samitā, kurā nepiedalījās daudzu valstu vadītāji, tostarp ASV un Ķīnas vadītāji.
“Krievija nekad nav atteikusi miera sarunas ar Ukrainu,” īpaši uzsvēra Putins. “Nevis Krievija, bet gan Ukraina ir publiski paziņojusi, ka tā izstājas no sarunu procesa.”
Krievijas līderis arī apsūdzēja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski par dekrēta parakstīšanu, kas it kā aizliedz sarunas ar Maskavu. Faktiski Zelenska dekrēts nosaka dialoga neiespējamību tieši ar Putinu, nevis ar citiem Krievijas valsts pārstāvjiem.
Tikmēr Kijivas pozīcija ir skaidra un nepārprotama, un Ukrainas prezidents to ne reizi vien ir uzsvēris: lai sāktu sarunas, Krievijai ir jāatved savs karaspēks pie 1991.gada robežām. Zelenska izpratnē tas ir galvenais, lai gan ne vienīgais nosacījums. Pēc viņa teiktā, “teritoriālās integritātes atjaunošana, cilvēku tiesību un brīvību atjaunošana, suverenitātes atjaunošana ir galvenie principi, lai izbeigtu karsto kara posmu un pēc tam atjaunotu taisnīgumu”.
Tomēr Ukrainas prezidents ir pārliecināts, ka Kremlis vienkārši nevēlas taisnīgu pasauli. Tajā pašā laikā, runājot par “miera formulu”, viņš nesen norādīja, ka gadījumā, ja Krievija izpildīs punktu par Ukrainas teritoriālās integritātes ievērošanu, ANO Statūtiem un izvedīs karaspēku no valsts, tad tās būs kara beigas.
Savukārt prezidents Džo Baidens vairākkārt norādījis, ka ASV neveic nekādas sarunas par Ukrainas konflikta atrisināšanu bez Kijivas līdzdalības un negrasās to darīt arī turpmāk.
Šis nav pirmais Putina paziņojums šādā garā, atgādināja Ukrainas analītiskā centra ”Trešais sektors” direktors Andrijs Zolotarevs. Pēc viņa domām, Krievijas prezidents tādējādi vēlas novelt vainu no sāpošās galvas uz veselo.
“Viņi saka, ka visa problēma ir sliktajā Zelenskī, kurš noraida visus Maskavas mēģinājumus panākt mieru,” viņš paskaidroja. – Jebkurš agresors vienmēr cenšas parādīties miera baloža lomā. Pat Ādolfs Hitlers 1941. gada oktobrī Berlīnē teica, ka bija spiests sākt karu pret PSRS, pretējā gadījumā Staļins būtu uzbrucis Vācijai. Bet lai kā arī būtu, vēsturi pārrakstīt nevar.
Šajā gadījumā Krievijas puses retorika nonāk ļoti primitīvā formulā, sacīja Andrejs Zolotarevs: “Kas ir mūsu, tas ir mūsu, un par jums mēs runāsim vēlāk. Šādā situācijā ir grūti paļauties uz kompromisu, kas apmierinātu abas puses. Krievijas stratēģija ir skaidra. Tā ir noteikusi kursu uz iznīcības karu un cenšas izšķirt kara iznākumu ar ieroču spēku. Nav runas par Maskavas vēlmi pēc miera. Kremlis norāda, ka ieņemtās Ukrainas teritorijas ir daļa no Krievijas Federācijas. Skaidrs, ka Ukrainai miers ar šādiem noteikumiem ir “neķītrs”, izmantojot Ukrainā tagad aizliegto marksisma-ļeņinisma klasiķa definīciju, un tas ir nepieņemami.
Putinam nav reāla, konstruktīva miera plāna, viņš tikai kārtējo reizi papraktizēja verbālo ekvilibristiku, uzsvēra ukraiņu politologs.
“Protams, Putins savu vēstījumu galvenokārt adresēja saviem iedzīvotājiem un Kremļa propagandistiem, lai tie nodotu savas tēzes masām. Rietumu publiku ar pelavām apmānīt nevar. Kamēr netiks runāts par Krievijas karaspēka izvešanu no starptautiski atzītajām Ukrainas teritorijām, šāds miers vairāk līdzināsies Ukrainas kapitulācijai, uz ko Putins patiesībā tiecas. Viņš arī droši vien vēlas, lai Rietumi izjauktu pret Krieviju vērstās sankcijas tikai tāpēc, ka viņa armija vienkārši pārtrauks šaut, nedomājot pamest okupētās zemes. Arī šis scenārijs ir utopisks,” viņš secināja.
Putina paziņojums ir “fantastisks savā nekaunībā,” atzīmēja Krievijas opozīcijas politiķis un vēsturnieks Andrejs Zubovs. Viņaprāt, tas ir vērsts uz divām cilvēku grupām: “Pirmkārt, uz tiem, kas to tādā vai citādā mērā atbalsta – gan ārvalstīs, gan, pirmkārt, Krievijas iekšienē. Diemžēl tādi cilvēki pastāv. Otrā kategorija ir, kā reiz teica Vladimirs Ļeņins, “noderīgi idioti”, kas bez prāta tic visam, ko saka, un nav spējīgi nopietni analizēt.
Protams, ikviens cilvēks, kuram ir kaut mazākā izpratne par tēmu, lieliski saprot, ka šeit viss ir šūts ar baltiem diegiem, saka Andrejs Zubovs: “Reāli Putins, veicot pilna mēroga iebrukumu kaimiņvalstī saskaņā ar pilnībā nepatiesu ieganstu par fašismu, kas nekad nav pastāvējis Ukrainā un sagrābis papildus anektētajai Krimai, jaunas teritorijas, viņš nekādā gadījumā negrasās no tām atteikties. Viņš vēlas paturēt to, ko jau ir nocirtis. Un šajā kontekstā sarunas nav iespējamas, kā Volodimirs Zeļenskis skaidri pateica. Viss pārējais Putina runā ir putekļu šovs. Viņam nav vajadzīgs miers, bet gan atpūta, lai pārformatētu savus spēkus.
Tāpēc visi Krievijas prezidenta argumenti par miera meklējumiem izklausās liekulīgi un ciniski, ko Rietumos labi saprot, pārliecināts politiķis.
“Putins meloja arī, kad viņš apgalvoja, ka Ukraina ir izstājusies no sarunu procesa. Zelenska parakstītajā dekrētā īpaši pateikts, ka Kijiva ar Putinu nesadarbosies. Viņam uz rokām ir civiliedzīvotāju asinis, viņš ir kara noziedznieks, par ko liecina Starptautiskās Krimināltiesas spriedums. Runāt ar viņu ir necienīt sevi. Kopumā miera process kļūs reāls ar jauno valdību, pēc pašreizējā režīma maiņas.
Putina vieta nav pie sarunu galda, bet gan uz apsūdzēto sola par noziegumiem pret cilvēci, rezumēja Andrejs Zubovs.
