Ēdamzonas organizācijas risinājumi ir atkarīgi no ģimenes dzīves stila, ēšanas tradīcijām un priekšstatiem par to, kur ir jāēd. Daži domā, ka ieturēt maltīti vajag ēdamistabā, bet virtuve ir paredzēta ēdiena pagatavošanai.
Savukārt citiem virtuve ir mājīguma iemiesojums – tur ģimene ne vien pulcējas kopīgai vakariņu gatavošanai un baudīšanai, bet arī cienā savus viesus ar tēju. Noteikti ir redzēti tādi ciemiņi, kurus nav iespējams dabūt laukā no virtuves. No tā arī ir atkarīga virtuves organizācija, taču pat ja ģimene konsekventi ēd ēdamistabā, nevajadzētu virtuvi atstāt bez elementa, pie kā var iekost.
Pēc ēdamzonas organizācijas tipiem virtuve var būt ar var būt ar vai bez ēdamgalda. Pirmajā gadījumā virtuve būs noslēgta un pašpietiekama, otrajā – apvienota ar ēdamistabu vai viesistabu, kad telpa tiek dalīta funkcionālās zonās.
Pēdējo gadu laikā ļoti populāra ir atklāta telpa, kas iekļauj sevī virtuvi, ēdamistabu, viesistabu un halli. Taču šāds telpas organizācijas variants lēnām sāk zaudēt savas pozīcijas, bet vietā nāk itāļu virtuves variants – noslēgta liela virtuve ar ēdamgaldu, kurai paralēli tiek izmantota arī ēdamistaba. Iet kopsolī ar tendencēm, protams, ir šiki, taču vispirms ir jādomā par savām vajadzībām un iespējām. Virtuves projektēšanu, kurā paredzēts arī ēst, vajadzētu sākt tieši ar vietas izvēli galdam.
Ja virtuve ir neliela, ir iespējams iegūt vairāk vietas, samazinot skapīšu daudzumu, izvēloties kompaktu un multifunkcionālu tehniku, nevis upurēt ēdamzonu. Speciālisti ir aprēķinājuši, ka vienam pieaugušam cilvēkam, lai tas pie galda justos ērti, ir nepieciešama zona vismaz 70 cm platumā. Pusdiena galda izmēri parasti ir domāti vidēja auguma cilvēkam. Pie galda, kura augstums ir 75 cm, garums 120 cm, bet platums ne mazāk par 75-80 cm, ērti justies varēs vidusmēra ģimene no 4 cilvēkiem. Apaļā galda diametram vajadzētu būt ne mazākam par 90 cm, taču šie skaitļi apzīmē minimālos, nevis maksimālos parametrus, kas ļautu justies komfortabli.
Iedvesmojies pats un iesaki draugiem!