Pēc ievērojamā britu rakstnieka Džona Kampfnera domām, nekad nav par vēlu tiesāt Krievijas diktatoru. Vienīgais biedējošais ir ietekmīgo valstu – ASV un Lielbritānijas – vienaldzība, kas liek Vladimiram Putinam justies droši.
Krievijas prezidents var stāties tiesas priekšā, taču tam mums ir jāatceras dažas vēstures mācības, īpaši galveno nacistu noziedznieku prāva Nirnbergā. To 10. aprīlī laikraksta The Guardian slejā raksta britu rakstnieks Džons Kampfners.
“Pārāk daudzu valstu vienaldzība nozīmē, ka Putins var justies droši. Taču vēsture liecina, ka uz izlēmīga pasaule var vajāt ļaunumu,” atzīmēja publicists.
Nesenie notikumi, pēc Kampfnera domām, ir parādījuši draudus liberāli demokrātiskajiem pamatiem. Kā piemēru viņš min dokumentu nopludināšanu ar ASV militārajiem noslēpumiem, kas atklāja Ukrainas aizsardzības sistēmas vājās vietas, kā arī bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa nodošanu tiesai apsūdzībā par kukuļņemšanu.
“Kad pārliecība zūd, ir lietderīgi apmeklēt Nirnbergu, lai atcerētos, par ko notiek cīņa. Šī pilsēta bija Hitlera īstā mājvieta. Šeit nacisti rīkoja ikgadējus mītiņus un izsludināja rasu likumus, kas atšķīra āriešu asiņu tīrību no ebreju asiņu tīrības,” atgādināja rakstnieks.
Nirnberga ir kļuvusi par pieminekli nozīmīgam brīdim – pasaule sanāca kopā, lai vajātu ļaunumu, viņš turpina.
“Pārlieciet to visu uz šodienu – uz brīdi iedomājieties Putinu uz apsūdzēto sola, bet mūsdienu vietā – Starptautiskajā Krimināltiesā (SKT) Hāgā. To, protams, ir daudz vieglāk pateikt nekā izdarīt. Tomēr tikai dažas valstis ir tik skaidri izteikušas savus (teorētiskos) nodomus kā vācieši. Starptautiskās Krimināltiesas apsūdzība ierobežo galamērķus, kurus Putins drīkst apmeklēt nākotnē. Vai viņš, piemēram, riskētu augustā doties uz Johannesburgu, lai rīkotu BRICS samitu (Brazīlija, Krievija , Indija, Ķīna un Dienvidāfrika)? Viņš varētu, jo Dienvidāfrikas prezidents Kirils Ramafosa ir ārišķīgi simpatizējošs Kremlim. Putins pat varētu doties uz Ungāriju, kuras autoritārais premjerministrs Viktors Orbāns ir izaicinoši draudzīgs. Citas valstis ir neskaidras.,” sacīja autors.
ASV un Lielbritānija ir vienaldzīgas pret SKT
Tiesa Hāgā, pēc Kampfnera domām, spītīgi virzās uz priekšu, taču tās rīcību diez vai nostiprinās ASV nostāja.
“Starptautiskā Krimināltiesa neatlaidīgi virzās uz priekšu, tomēr tās uzticamību gandrīz nepalielina ASV nostāja. Amerikāņi palīdzēja izveidot organizāciju 1998. gadā, bet atteicās tai pievienoties, iebilstot pret domu, ka viņu pašu politiķus vai militārpersonas tiesā – šokējošas šausmas – citu valstu tiesneši,” piebilda britu publicists.
Viņš turpina atgādināt amerikāņu un krievu lomu Nirnbergā. ASV galvenais prokurors Roberts Džeksons sacīja: “Mēs ne mirkli nedrīkstam aizmirst, ka saskaņā ar tiesas ierakstiem, ar kuriem mēs šodien tiesājam šos cilvēkus, vēsture mūs tiesās rīt.”
“Ir sāpīgi salīdzināt toreiz teiktos vārdus ar šodienu, ar daudzu valstu, tostarp ASV un Apvienotās Karalistes, bezrūpīgo vienaldzību, mīdot vai draudot samīdīt starptautiskās tiesības,” piebilda Kampfners.
Nirnbergas prāvas, viņaprāt, bija tālu no ideāla, un kopš tā laika kriminālvajāšana par kara noziegumiem tiek piemērota, maigi izsakoties, nekonsekventi.
“Un tomēr, Nirnbergas ideja joprojām pastāv, liesma vāji mirgo, pat tad, kad citi mēģina to nodzēst,” secināja rakstnieks.
Atgādināsim, ka Džons Kampfners ir britu publicists, kurš medijos publicējas aptuveni 25 gadus. Viņš atspoguļo Lielbritānijas starptautisko un iekšpolitiku. Viņa grāmata “Kāpēc vācieši to dara labāk” kļuva par bestselleru un Gada grāmatu saskaņā ar vairākiem plašsaziņas līdzekļu reitingiem. Kampfners uzrakstīja ”Blēra karus” un ”Brīvība pārdošanai”, abi darbi tika iekļauti Džordža Orvela balvas kandidātu sarakstā 2010. un 2014. gadā.
