Naktī uz 3.maiju tika fiksēta jau trešā spēcīgākā magnētiskā vētra kopš gada sākuma, taču laikapstākļiem jūtīgiem cilvēkiem vēl nevajadzētu atslābt.
2024. gada maijs no ģeomagnētiskās situācijas viedokļa izrādījies nemierīgs. Tā naktī uz 3.maiju fiksēta trešā spēcīgākā magnētiskā vētra kopš gada sākuma.
Saskaņā ar jaunāko IKI un ISTP Saules astronomijas laboratorijas grafiku, nākamie jūtamie traucējumi magnetosfērā gaidāmi 5. un 6. maijā.
4. maijā zinātnieki prognozē magnētiskās vētras iestāšanos ar 25% varbūtību, bet 5. un 6. maijā šī iespējamība palielinās līdz attiecīgi 35% un 30%. Turklāt lielākā spēcīgas magnētiskās vētras veidošanās iespējamība gaidāma 6. maijā (35%).
Nākamās 17 dienas būs samērā mierīgas – līdz 23.maijam . Tiek prognozēts , ka šajā dienā, kā arī 24. un 25. maijā Saules aktivitātes pieaugums turpināsies līdz 25. maijam.
Pēc tam būs divu dienu “atelpa”, savukārt 28. un 29. maijā grafiki atkal kļūs “saules aktīvi”.
Iepriekš eksperti atzīmēja, ka vispārējā situācija uz Saules liecina par aktivitātes palielināšanās tendenci.
Savukārt amerikāņu astronoms Kīts Strongs sacīja, ka naktī uz 30.aprīli uz Saules notika X klases uzliesmojums pašreizējā zvaigznes darbības cikla ietvaros. Pēc viņa teiktā, šis rādītājs ir gandrīz par 60% lielāks nekā līdzīgu uzliesmojumu skaits salīdzināmā pēdējā Saules cikla periodā.
Pēdējā laikā saules aktivitāte ir kļuvusi īpaši augsta. Piemēram, 2. maijā vien uz tās virsmas notika sešas koronālās masas izsviedes. Aprīlī strauji pieaudzis arī saules plankumu skaits, kas atspoguļo tās aktivitātes līmeni.
Kā vēsta portāls Space.com, visspēcīgākās kategorijas – X klases uzliesmojums uz Saules noticis 2. maijā, nākamajā dienā – 3. maijā – fiksēts otrās spēcīgākās kategorijas – M klases uzliesmojums.
Pēdējo piecu gadu laikā Saule ir radījusi vairāk nekā 700 uzliesmojumu, kas ir vairāk nekā kopējais Saules aktivitātes izpausmju skaits visa iepriekšējā cikla laikā, kas ilga 11 gadus.
Starp citu, spēcīgas magnētiskās vētras laikā naktī uz 3. maiju vairāku valstu iedzīvotāji – jo īpaši ASV dienvidrietumu daļā, Skandināvijā un Austrumeiropā, arī Latvijā, – novēroja dīvainu debess parādību, kas izskatījās pēc kaut kāda veida spirāles. Daudzi uzskatīja, ka viņi ir bijuši liecinieki NLO, tika pieļauts, ka tās varētu būt ballistisko raķešu daļas vai uzņēmēja Īlona Maska satelīts.
Kā izrādījās, 2024. gada 2. maijā pulksten 22:36 pēc Latvijas laika no ASV kosmosa stacijas Vandenberg vietas SLC-4E SpaceX palaišanas komandas Maxar-1 misijas ietvaros palaida Falcon- Nesējraķete 9FT Block-5 (F9-329) ar diviem attālās uzrādes satelītiem WorldView Legion 1 un 2 no DigitalGlobe.
Kosmosa kuģis tika palaists zemās Zemes orbītā. Tas, kā piebilst Spaceweather.com, tikai šķērsoja Eiropu.
