Ja mazgājat drēbes tikai tad, kad tās ir nepārprotami netīras, smirdīgas vai nav pievilcīgas, jūs tāds neesat vienīgais. Daudzi cilvēki uzskata , ka nav nepieciešams katru dienu “laist” drēbes caur mašīnu, un viņu grozā uzkrājas netīrās drēbes, pastāvīgi atliekot mazgāšanas dienu.
Tomēr, cik ilgi to var darīt un kas ir pieņemams valkāšanai ilgāku laiku?.
Kāpēc tomēr jāmazgā drēbes, ja tās vēl nesmako?
Ja ilgstoši nemazgājat apakšveļu un drēbes, tās var tikt piesārņotas ar dažādas izcelsmes mikrobiem: no ķermeņa šķidrumiem (piemēram, sviedriem vai asinīm no skrāpējumiem vai menstruāciju laikā) līdz pārtikas atliekām. Tas viss var būt patogēnu baktēriju, sēnīšu un vīrusu avots, skaidro Arizonas Universitāte (ASV).
“Pētījumi ir parādījuši, ka patogēni, ko pārnēsā āda, asinis, fekālijas un siekalas, var tikt pārnesti caur veļu… Veļa ir cilvēku atkritumu, kā arī pārtikas un netīrumu savākšanas punkts, kas rodas parasto ikdienas darbību laikā,” saka vides mikrobiologs Čārlzs Gerba.
Kellija Reinoldsa, Sabiedrības veselības koledžas Sabiedrības veselības, vides un politikas katedras vadītāja, piebilst, ka, ja kāds mājās ir slims, arī veļa var būt piesārņota.
Mikrobu piesārņojums var rasties, saskaroties ar netīru veļu vai pārvietojot mitru veļu no veļas mazgājamās mašīnas uz žāvētāju. Arī ģimenēs, kur visi ir veseli, vienmēr ir lietderīgi mazgāt rokas pēc saskares ar netīru vai slapju veļu, viņa atzīmē.
Gerba arī norāda, ka mikrobi, apmetoties uz apģērba, uz tā var dzīvot diezgan ilgi.
Kamēr elpceļu vīrusi, kas izraisa COVID-19, saaukstēšanos un gripu, dzīvo uz džempera vai T-krekla ne ilgāk kā dažas dienas, caureju izraisošie vīrusi var saglabāties vairākas nedēļas. Uzglabātā veļā baktērijas var dzīvot nedēļām ilgi un noteiktos apstākļos tur pat vairoties. Uz drēbēm un lietām, piemēram, veļas lupatām, jūs atstājat daudz “noderīgu” vielu, ar kurām var baroties baktērijas, stāsta speciālists.
Reinoldsa saka, ka baktērijas uzplaukst uz drēbēm, jo tās labāk izdzīvo, ja tās ieskauj netīrumi, ādas šūnas vai šķidrumi, piemēram, siekalas un gļotas.
Tāpēc ieteicams lietot dziļi attīrošus mazgāšanas līdzekļus ar plašu aktīvo vielu klāstu, tostarp enzīmiem organisko vielu sadalīšanai, kā arī biežāk mazgāt atsevišķus priekšmetus. Piemēram, palagus, dvieļus un spilvendrānas,” viņa skaidro.
Lielākā daļa kaitīgo mikrobu mirst mazgāšanas laikā. Turklāt ar normālu ciklu pietiek pat aukstā ūdenī. Tas būs arī efektīvs, lai iznīcinātu elpceļu vīrusus, kas izraisa saaukstēšanos, gripu un COVID-19.
Parasti augstāka ūdens temperatūra nogalina vairāk mikrobu. Ja kāds no jūsu ģimenes locekļiem ir slims, drēbes jāmazgā visaugstākajā temperatūrā, kas ieteikta ražotāja etiķetē. Ja mazgāšana ar karstu ūdeni nav iespējama, dziļās tīrīšanas mazgāšanas līdzekļi nodrošinās atbilstošu aizsardzību pret COVID-19, saaukstēšanos un gripas vīrusiem, piebilst Reinoldsa, norādot, ka vislabāk ir “izmazgāt slimu cilvēku drēbes pēc iespējas ātrāk”.
Vienlaikus ar elpceļu infekciju, tai skaitā COVID-19, apģērbu un gultas veļu var mazgāt kopā ar citu ģimenes locekļu drēbēm. Tomēr, ja kādam ir kuņģa gripa (parasti pazīstams kā vīrusu gastroenterīts) vai novājināta imūnsistēma, viņa priekšmeti ir jāmazgā atsevišķi.
Amerikāņu zinātnieki arī ziņo, ka mikroorganismu izdzīvošana pirms mazgāšanas uzglabātajos apģērba audumos ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp telpas relatīvā mitruma, tās temperatūras un priekšmetu materiāla. Tomēr daži mikrobi izdzīvo labāk nekā citi, un visas pārējās lietas ir vienādas. Piemēram, rotavīruss uz kokvilnas un poliestera labi panes gan ļoti augstu (apmēram 85%), gan ļoti zemu (apmēram 25%) relatīvo mitrumu. Tāpēc nav jēgas ilgstoši glabāt netīrās drēbes.
Papildus infekcijas riskam vēl viena nepatīkama aizkavētas mazgāšanas sekas ir smakas parādīšanās. Lai gan, kā uzsver zinātnieki, tas ir savstarpēji saistīts. Mērķis ir kontrolēt patogēno mikroorganismu vairošanos un ietekmi, lai nerastos smaka.
Turklāt būtiski ir izmazgāt jaunas, tikko iegādātas drēbes, īpaši tās, kas izgatavotas no sintētiskiem audumiem, kas satur dažādas ķīmiskas vielas. Mazgāšana šajā gadījumā ir svarīgs solis, lai samazinātu kaitīgo vielu atlikumu, tostarp potenciālos toksīnus.
Cik bieži jāmazgā drēbes: no biksītēm un zeķubiksēm līdz džemperiem
Par to, cik bieži jāmazgā drēbes, ārsti īsti nezina precīzu atbildi un saka, ka tas vairāk ir kultūras jautājums, nevis skaidrs medicīnisks ieteikums. Uztraucoties par iziešanu no mājas nēsātos kreklos vai netīros šortos, cilvēki bieži vien tīras drēbes iemet veļas grozā pēc tam, kad tās ir valkātas tikai vienu reizi. Tomēr pārāk bieža lietu mazgāšana var radīt arī negatīvas sekas, tāpat kā pārāk reta mazgāšana.
Tādējādi pārmērīga vēlme pēc tīrības var sabojāt drēbes: mazgāšanas līdzekļi un berze veļas mašīnā vājina to šķiedras, liekot lietām zaudēt formu, izbalēt un plīst. Arī ražotāji parasti iesaka mazgāt retāk, vismaz lai izstrādājumi kalpotu ilgāk.
Zviedru zinātnieki arī norāda, ka liela daļa veļas mazgājamo mašīnu ciklu nodara kaitējumu videi. Viņu pētījums atklāja, ka bailes no sociālās izolācijas nepatīkamās drēbju smakas dēļ liek cilvēkiem mazgāt drēbes biežāk, pat ja drēbes neizskatās netīras, nesmaržo vai ir uzvilktas tikai 1-2 reizes.
Vidēji Eiropas valstīs cilvēki veļu mazgā četras līdz piecas reizes nedēļā. Tiek lēsts, ka 70% no oglekļa emisijām, kas rodas tipiska kokvilnas T-krekla kalpošanas laikā, rodas mazgāšanas un žāvēšanas rezultātā, kas ir vairāk nekā divas reizes vairāk nekā tā ražošanas laikā radītās emisijas.
Ja, gluži pretēji, mazgājam ļoti reti, tad atgriežamies pie problēmas, ar kuru sākām: uz ādas sāk uzkrāties sviedri, netīrumi un tauku dziedzeru produkti, kas padara to par baktēriju vairošanās vietu. Tas, protams, galvenokārt attiecas uz lietām, kas tiek valkātas cieši pie ķermeņa: apakšveļu un sporta apģērbu.
Šajā sakarā Amerikas tīrīšanas institūts (ACI), asociācija, kas pārstāv tīrīšanas līdzekļu nozari Amerikas Savienotajās Valstīs, iesaka:
mazgājiet gultas veļu vismaz reizi divās nedēļās un biežāk, ja naktī daudz svīstat;
pidžamas – pēc trīs vai četrām valkāšanas reizēm (ja pirms gulētiešanas ejat dušā, varat tās valkāt nedaudz ilgāk, tas ir, valkāt vēl dažas reizes);
džinsi – pēc trim reizēm;
džemperi ar vilnu – pēc piecām nēsāšanas reizēm;
apakšveļa, zeķes, legingi, zeķubikses, peldkostīmi – pēc katras valkāšanas reizes;
krūšturi – pēc valkāšanas divas vai trīs reizes. Turklāt šim apģērba gabalam starp nēsāšanas reizēm vēlams piešķirt “atpūtas” dienu, lai elastīgais audums atgūtu formu;
T-krekli, topi un topi – pēc katras valkāšanas;
krekli un bikses – pēc pāris reižu uzvilkšanas, ja vien ārā nebija tik karsts, ka svīda, vai nav manāmi netīras;
uzvalki un to “topiņi” (bleizeri, jakas, mēteļi) parasti tiek vesti uz ķīmisko tīrīšanu, un pirms tam tos var uzvilkt vairākas reizes (vilnas audumiem 3-4 un sintētikai 4-5 reizes);
Kleitas var mazgāt pēc katras valkāšanas, bet līdz trīs reizēm dienā;
Dvieļi ir jāpakar, lai nožūtu starp lietošanas reizēm un jāizmazgā pēc trīs līdz piecām parastajām lietošanas reizēm. Pirms atkārtotas lietošanas tiem arī jāļauj nožūt. Tāpēc neaizmirstiet nosusināt dvieli pēc katras dušas vai vannas.
Ja runājam par sporta apģērbu, tad dažos gadījumos (ja nesasvīstat daudz un treniņi nav īpaši intensīvi) varat tos mazgāt ik pēc trim valkāšanas reizēm.
Vai nekavējoties jāmaina apģērbs, ierodoties mājās?
Speciālisti saka, ka ielas apģērbs nerada nopietnus draudus jūsu veselībai, ja turpināsiet to valkāt mājās. Bet virsdrēbes, piemēram, mēteļi un jakas, joprojām ir jātīra apmēram reizi sezonā.
“Es parasti iesaku tīrīt lietas, ko valkā sabiedriskās vietās, apmēram reizi nedēļā,” saka mikrobiologs un ekologs Gerba.
Pēc viņa teiktā, cilvēki nesliecas bieži pievērst uzmanību ziemas virsdrēbju tīrīšanai. Lai gan Gerba iesaka tās tīrīt rūpīgāk un apgalvo, ka tajās var uzkrāties arī vīrusi un baktērijas. Lai atvieglotu darbu, eksperte stāsta, ka virsdrēbju gadījumā var izlaist mazgāšanu un vienkārši ielikt lietas žāvētājā (ja tāds ir) uz 45 minūtēm.
Tomēr roku mazgāšana, atgriežoties mājās, nevis pārģērbšanās, tiek uzskatīta par efektīvāku veidu, kā izvairīties no slimībām.
