Karaspēka trūkums un nogurums var likt Krievijas līderim Vladimiram Putinam un Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim sēsties pie sarunu galda. Jautājums tikai, kurš spers pirmo soli.
Par to laikrakstam The Sunday Times raksta apskatnieks un diplomātiskais reportieris Marks Urbans. Pēc viņa teiktā, pēdējā laikā ir pazīmes, kas liecina, ka konflikts varētu “virzīties pēdējā, grūtajā fāzē”.
Bija dažas nelielas, bet svarīgas izmaiņas, tostarp izsīkuma pazīmes abās pusēs. Putina draudi ļaut Rietumiem dziļi sist Krievijā, izmantojot Rietumu ieročus, ir apstiprinājums tam, ka viņš ir nervozs par pret viņu vērsto lūzuma punktu.
Taču Lielbritānijas premjerministrs Keirs Stārmers, esot ceļā uz Vašingtonu, sacīja, ka “tiešām svarīgi notikumi, visticamāk, notiks tuvāko nedēļu un mēnešu laikā”.
Zelenskis Ukrainas vērienīgo iebrukumu Krievijas Federācijas Kurskas apgabalā nodēvēja par “mūsu uzvaras plāna daļu”. Taču panākumi nebūt nav garantēti, un viņš, visticamāk, drīz saskarsies ar grūtām izvēlēm.
Daudziem ukraiņiem ir grūti domāt par kompromisu. Kritušā karavīra māsa Natālija Nežura Ļvivas kapsētā sacīja, ka karš beigsies ar pēdējā iebrucēja nāvi.
“Es tikai vēlos, lai visi krievi būtu miruši, es ienīstu viņus no visas sirds un dvēseles,” viņa sacīja.
Interese par sarunām pieaug
Daudzi cilvēki piedzīvo tādas pašas emocijas. Tomēr pamazām audzis to ukraiņu skaits, kuri pauž atbalstu sarunām ar Krieviju, sasniedzot 43%.
Tomēr lielākā daļa ukraiņu joprojām pauž apņēmību nepakļauties nosacījumiem, ko Putins mēģināja uzspiest. Viņi stingri iebilst pret jebkādu oficiālu atzīšanu, ka krievi ir iekarojuši lielas viņu valsts daļas, vai pret ierobežojumiem viņu turpmākajai brīvībai pievienoties NATO vai Eiropas Savienībai. Šīs dziļi iesakņojušās noskaņas kavē sarunas.
Taču arī sīva kara apstākļos ar starpnieku starpniecību bija zināmi kontakti, piemēram, gūstekņu apmaiņa.
Arī Ukrainas sabiedrībā vērojamas plašāka kara noguruma un pat piesardzības pazīmes. Simtiem tūkstošu vīriešu joprojām atrodas ārzemēs, izvairoties no iesaukšanas, un starp tiem, kas dienē, 19 000 šogad tika apsūdzēti par dezertēšanu vai atbrīvojušies no dienesta.
Maijā stājās spēkā jauns mobilizācijas likums, lai aizstātu zaudējumus un ļautu kara nogurušajiem karavīriem atgriezties mājās. No frontes vienībām ir sūdzības, ka jauniesauktajiem trūkst motivācijas vai viņi pat atsakās cīnīties.
Tas viss lielā daļā Donbasa Ukrainas armijai ir izraisījis drūmu vasaru, un Krievijas armija tagad tuvojas nozīmīgajam transporta mezglam Pokrovskai. Daudzās vienībās efektīvais spēks ir samazināts līdz trešdaļai vai pat ceturtdaļai.
Ukrainas ofensīva pret Kursku ir daļa no Zelenska stratēģijas, lai sasniegtu kaut ko tādu, ko var saukt par uzvaru, iestājoties ļoti grūtai ziemai.
Runājot par Krieviju, viņi guva panākumus, taču par milzīgu cenu: Lielbritānijas izlūkdienesti lēš, ka Krievijas zaudējumi jūlijā un augustā ir aptuveni 65 000 cilvēku.
“Kritiskais jautājums, kā vienmēr, izbeidzot konfliktu, ir, vai abas karojošās puses ir nonākušas pie secinājuma, ka tās nevar iegūt vairāk, turpinot cīņu,” raksta Urbans.
Pirms dažiem mēnešiem toreizējais ārlietu ministrs Dmitro Kuļeba, apspriežot kara beigas, sacīja, ka Krievija nevēlas atdot savas stingrās pozīcijas.
“Kamēr Ukrainas iedzīvotāji uzskata, ka šī valsts ir jāaizstāv, mēs turpināsim cīnīties,” viņš teica.
Liela daļa Ukrainas infrastruktūras tika nopietni bojāta. Krievija skāra Ukrainas energotīklu. Elektrības padeves pārtraukumi, kas jau ir posts ukraiņu dzīvē, var saasināties, laikam kļūstot aukstākam.
Pagājušajā mēnesī kļuva skaidrāks, cik nopietni Zelenskis uztver jaunos izaicinājumus un ka Krievija, iespējams, atgriežas pie kāda veida dziļākas diplomātiskās saistības. Abām pusēm bija paredzēts tikties Katarā, lai apspriestu aizliegumu vērsties pret viena otras enerģētikas infrastruktūru.
Sarunas, kurām bija jānotiek 22. augustā, krievi atlika sakarā ar Ukrainas virzību pie Kurskas. The Washington Post norādīja, ka “daži sarunu dalībnieki cerēja, ka tās varētu novest pie visaptverošākas vienošanās par kara izbeigšanu”.
Ukrainas diplomāti jau vairākus mēnešus ir teikuši, ka ir atvērti netiešām sarunām, visticamāk, Turcijā vai kādā Persijas līča valstī. Lielais jautājums ir par to, vai Kremlī ir notikusi jēgpilna domu maiņa.
Ar Irānas un Ķīnas palīdzību krieviem izdevies uzbūvēt ieročus, taču arī viņiem ir savas problēmas ar konflikta uzturēšanu. Viņiem nav pietiekami daudz apmācītu karavīru. Kāda augsta ranga Rietumu amatpersona, aptaujājot kaujas šovasar, saka: “Daudziem tas varētu nebūt nesaprotams, bet krieviem viss nav kārtībā.”
Putins nevēlas pasūtīt vēl vienu vispārēju mobilizāciju, kā, piemēram, 2022. gada septembrī, kas radīja iekšpolitiskas grūtības. Bet krievi nemitīgi palielināja algas un prēmijas militārpersonām, meklējot algotņus.
Bet krievi pietiekami zina par briesmīgajiem apstākļiem frontē, ka pat ar tik milzīgām algām nepietiek, lai aizpildītu Krievijas bruņoto spēku rindas. Atzīmējot Krievijas militāro spēku noplicināto stāvokli, kāda Rietumu amatpersona saka, ka “lai gan viņi šovasar ir sasnieguši dažus vietējus sasniegumus, viņi nav spējuši tos izmantot lielos ieguvumos”.
Vēl viens faktors, kas pievērš uzmanību Kremlī, ir Ukrainas trieciena kampaņas eskalācija pret Krievijas infrastruktūru, piemēram, enerģētikas objektiem, lidlaukiem un glabātavām. Augustā simtiem kilometru attālumā no frontes līnijas tika satriekti seši lidlauki.
Lai izceltu tā mērogu, Valsts izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirilo Budanovs sacīja, ka viņa valstī tiek izmantoti bezpilota lidaparāti ar darbības rādiusu 1800 km. Otrdien vien Ukraina palaida 144 tāla darbības rādiusa bezpilota lidaparātus, no kuriem daudzi sasniedza Maskavas apgabalu.
Tas rada kaitējumu, un Krievijas interese par Kataras sarunu ceļu liecina, ka viņi vēlētos atrast veidu, kā to apturēt. Zelenska lūgums izmantot Apvienotās Karalistes piegādātās raķetes Storm Shadow un Francijas Scalp raķetes, lai ietriektos dziļāk Krievijā, nepārprotami ir paredzētas, lai palielinātu krieviem nodarītā kaitējuma līmeni.
Ko Rietumu tāla darbības rādiusa raķetes nozīmētu Krievijas un Ukrainas karam?
Paredzams, ka piektdien notikušās Starmera un Baidena sarunas pavērs ceļu šo britu un franču raķešu izmantošanai. Maz ticams, ka šie ieroči būs izšķiroši, jo to skaits būs ierobežots, taču sagaidāms, ka tie ļaus ukraiņiem veikt vairākas darbības, kuru mērķis ir kaitēt Krievijai un novest šo lietu līdz atrisinājumam.
Ir vēl viens svarīgs nezināmais: novembrī notikušo ASV prezidenta vēlēšanu rezultāts. Rietumu analītiķu vidū plaši izplatīts uzskats, ka Putins nogaidīs rezultātu, pirms lems, kā rīkoties.
Ja tā būs Kamalas Herisas uzvara, kura sola turpmāku atbalstu Ukrainai, Putins varētu panākt pamieru, mēģinot iesaldēt savus ieguvumus Donbasā, pērkot laiku Krievijai savas armijas atjaunošanai. Donalda Trampa uzvara varētu saasināt Zelenska dilemmu, apdraudot turpmākās ieroču piegādes.
Zelenskim pamiera politiskās briesmas ir acīmredzamas. Kara apturēšana bez ticama ceļa uz okupēto zemju atgūšanu būtu nodevība pret visiem, kas upurējuši savus tuviniekus, taču arī iekšējais spiediens uz viņu apturēt karu un dažu Rietumu sabiedroto nestabilitāte būtu akūts.
Baidens piektdien atteicās atļaut lielāka darbības rādiusa triecienus ar ASV ražotām raķetēm un deva mājienu, ka tas varētu būt iespējams ar Storm Shadows.
“Baidens var redzēt iespēju izbeigt cīņu, kas var sniegt atvieglojumu daudziem, bet tas var vienkārši aizkavēt atbildi uz svarīgāko jautājumu, uz kuru kādu dienu būs jāatbild: kā tas beigsies?” rezumē eksperts
