Pagājušajā vasarā Rietumu partneri bija neapmierināti ar Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieka Valērija Zalužnija izteikumiem medijos un aicināja būt uzmanīgākam, runājot ar žurnālistiem. Par to medijiem pastāstīja kāds avots, kas ir tuvu Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieka birojam. Iespējams, runa ir par Zalužnija interviju laikrakstam The Washington Post, kur viņš pirmo reizi kritizēja sabiedrotos, kad Ukrainas armijas pretuzbrukums nenesa tūlītējus panākumus. Intervija ASV laikrakstā tika publicēta 30. jūnijā (un visu vasaru tā bija vienīgā viņa parādīšanās Rietumu medijos), bet jau jūlija sākumā klīda baumas par virspavēlnieka attiecību pasliktināšanos ar Vladimiru Zeļenski.
Sarunā ar The Washington Post korespondentu Valērijs Zaļužnijs pauda sarūgtinājumu, ka Ukrainas armija tobrīd nebija saņēmusi iznīcinātājus F-16 (pagaidām Ukrainas bruņoto spēku piloti tikai mācās ar tiem lidot partnervalstīs). Pēc viņa teiktā, diez vai paši sabiedrotie būtu nolēmuši uzsākt ofensīvu bez gaisa pārākuma. Turklāt Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks sūdzējās par lādiņu deficītu, precizējot, ka atsevišķos gadījumos krievi artilērijas apšaudē varētu pārspēt Ukrainas bruņotos spēkus 10 reizes.
“Šī nav izrāde, ko visa pasaule skatās un uz ko liek likmes. Katru dienu katrs metrs nāk ar asinīm. Bez atbilstošas piegādes šo plānu īstenošana parasti nav iespējama. Bet tie tiek izpildīti. Jā, varbūt ne tik ātri, kā novērotāji vēlētos, bet tā ir viņu problēma,” jūnija beigās sacīja Zalužnijs.
Kā vēsta avots, kas atrodas netālu no Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieka biroja, tad sabiedrotie bija neapmierināti ar viņiem adresēto kritiku un lūdza Zaļužniju būt uzmanīgākam, runājot ar medijiem. Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks, pēc avota teiktā, bijis sašutis par Rietumu partneru reakciju uz viņa izteikumiem. Vienā no pasākumiem ar komandieriem viņš deva viņiem mutisku pavēli atteikties piedalīties pieredzes apmaiņas pasākumos, uz kuriem sabiedrotie bieži aicina Ukrainas militārpersonas.
“Ir tiešie lauka izbraukumi, kuros piedalās, piemēram, ukraiņi un daži sabiedroto karavīri. Tā ir figurālā tēma – ierakumu šturmēšana. Viņi jautā: “Kā jums iet?” Piemēram, mūsu militārpersonas saka: “Mēs neizmantojam šo tehniku, jo tā ir neefektīva.” Un viņi paskaidro, kāpēc. Tas ir normāls process: arī mūsu sabiedrotie mūs māca, viņi tikai vienlaikus pārņem mūsu pieredzi. Otra veida pasākumi ir teorētiski, kur tiek apspriesti jautājumi par kaujas organizēšanu pa vienībām un tā tālāk,” skaidroja avots.
Viņš precizēja, ka nezina, vai šis rīkojums tiek pilnībā izpildīts vai nē, jo tas ir neoficiāls.
Kā pasliktinājās attiecības starp Zelenski un Zalužniju
Pirmās baumas par politiskās konkurences rašanos starp Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieku un Ukrainas prezidentu parādījās pagājušā gada pavasarī. Pēc tam, saskaņā ar ”Ukrainskaja Pravda”, prezidenta birojs kļuva nobažījies, ka Valērijam Zalužnijam ir augsts iedzīvotāju atbalsts. Atspēkojumus izteica gan prezidenta biroja (OP) vadītājs Andrijs Jermaks, gan toreizējā aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara (pēc jauna aizsardzības ministra iecelšanas viņa tika atbrīvota no amata septembrī). Pēdējā teica, ka “[politiskās un militārās] varas iestādes tagad vairāk nekā jebkad agrāk ir vienotas kopīgajam uzdevumam – saglabāt valsti”. Starp citu, šī ziņa Maļaras lapā tagad ir izdzēsta, bet tās ekrānuzņēmums ir saglabāts.
Par to, ka Zelenskis Zalužniju uzskata par konkurentu, ar jaunu sparu sāka runāt jūlija sākumā, dažas dienas pēc viņa intervijas publicēšanas laikrakstā The Washington Post. Tēmu rosināja Ģenerālštāba lēmums ierobežot par militāro dienestu atbildīgo personu tiesības atstāt savu dzīvesvietu bez militārās reģistrācijas un iesaukšanas biroja atļaujas. Tas izraisīja negatīvu reakciju sabiedrībā, ko Ģenerālštābs un pats Zaļužnijs mēģināja dzēst ar saviem paskaidrojumiem, taču tad Zelenskis iejaucās situācijā. Ukrainas prezidents vakara uzrunā tautai lūdza Ģenerālštābu “bez viņa turpmāk nepieņemt šādus lēmumus”.
Neskatoties uz partneru lūgumu uzmanīgāk runāt medijos un pieaugošo spriedzi attiecībās ar prezidentu, par ko žurnālisti, atsaucoties uz avotiem, rakstīja, 1.novembrī žurnāls The Economist publicēja Valērija Zalužnija sleju, viņa autorrakstu un intervija ar viņu. Sarunā ar britu žurnāla korespondentu Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks sacīja, ka Ukrainas pretuzbrukums varētu piekāpties pozicionālajam karam, kas būtu izdevīgs Krievijai. Zaļužnijs pašreizējās cīņas salīdzināja ar Pirmā pasaules kara kaujām, kad pretējām pusēm nācās izlauzties cauri labi nocietinātām aizsardzības līnijām. Viņaprāt, situāciju varētu mainīt jauns tehnoloģisks izrāviens.
Rakstā laikrakstam The Economist Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks nosaka piecas galvenās prioritātes, kas nepieciešamas, lai mainītu situāciju kaujas laukā: dominēšana debesīs, pretbateriju karš, elektroniskā karadarbība, mīnu atmīnēšana un dzīvā spēka rezerve. Lai īstenotu pirmos četrus punktus, kā raksta Zaļužnijs, Ukrainai no sabiedrotajiem ir nepieciešamas jaunākās tehnikas piegādes, kuras Ukrainas bruņotajos spēkos nav. Tajā pašā laikā Zaļužnijs intervijā WP jau norādīja uz nepieciešamību atrisināt jautājumu ar aviāciju.
Divas dienas pēc publikācijām izdevumā The Economist, 3.novembrī, negaidīti atkāpās Ukrainas bruņoto spēku Speciālo operāciju spēku komandieris Viktors Horenko. Tajā pašā laikā Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs sacīja, ka negatavojas skaidrot Horenko atlaišanas iemeslus. Tajā pašā dienā bijušais komandieris sacīja, ka par savu atkāpšanos uzzinājis no plašsaziņas līdzekļiem, un Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs neiesniedza priekšlikumu par viņa atlaišanu . Pēc Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieka aparāta tuvumā esošā avota, parasti armijā vecākie virsnieki netiek noņemti no amatiem šādā veidā:
“Var atlaist ministrijas politiskos darbiniekus, bet ne komandierus. Es domāju, ka tas bija sitiens Valērijam Fjodorovičam (Zalužnijam). Turklāt viņi pozitīvi atsaucās par Horenko.
Kopīgās preses konferencē Kijivā ar Eiropas Komisijas vadītāju Urzulu fon der Leienu 4.novembrī Volodimirs Zelenskis komentēja Zalužnija publikācijas Rietumu presē. Ukrainas prezidents sacīja, ka situāciju frontē neuzskata par strupceļu, un frontes līnijas komandieri vienkārši rūpējas par saviem padotajiem.
Toreiz Zelenska vārdos nebija atklāta Zalužnija kritika, taču tā sekoja 20. novembrī. Ukrainas prezidents intervijā britu laikrakstam The Sun pirmo reizi publiski apliecināja saspīlējumu attiecībās ar Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieku. Militārās pavēlniecības lēmumu iesaistīties politikā un izjaukt varas hierarhiju Zelenskis nosauca par kļūdu: “Ar visu cieņu ģenerālim Zalužnijam un visiem komandieriem kaujas laukā, pastāv absolūta izpratne par hierarhiju … Pēc likuma par to pat nevar runāt kara laikā. Tas nenoved pie nacionālās vienotības.
“Kāpēc viņi ir saspringti prezidenta birojā? Jo viņi, iespējams, uzdod to pašu jautājumu, ko sabiedrotie: “Kāds bija jūsu mērķis, komentējot [The Economist]? Izsakiet problēmas?” Visi [sabiedrotie] par to jau zina, bet Rietumu presei tas nav jāzina. Vai kopš tā laika [ieroču un munīcijas] piedāvājums ir palielinājies? Nē, šādi jautājumi joprojām tiek risināti galvenokārt politiskā līmenī. No otras puses, ja jūs to neteiksiet, viņi jūs nedzirdēs. Mums ir tendence noklusēt problēmas. Var saprast abas puses. Zalužnijs ir dusmīgs, ka mēs zaudējam daļēji tāpēc, ka nevaram iegūt priekšrocības tehnoloģijā,” saka avots.
28. novembrī The Economist parādījās jauns raksts par Ukrainas politiķu un militārpersonu konfrontāciju. Tajā žurnālisti atsaucas uz cilvēkiem no prezidenta loka, kuri viņa un Zalužnija attiecības anonīmi raksturo kā “šausmīgas”.
Neskatoties uz daudzajām publikācijām plašsaziņas līdzekļos, kurās tiek runāts par saspīlētām attiecībām starp divām valsts galvenajām figūrām, neviens Ukrainas vadībā atklāti neatzīst konflikta esamību pēc Zelenska-Zalužnija līnijas. 29. novembrī prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks vēstījumus par šo tēmu nosauca par “krievu hibrīdtehnoloģiju”. To pašu 30.novembrī norādīja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) vadība, kas uzskata, ka šādā veidā Kremlis cenšas destabilizēt situāciju valstī.
Bezuglajas faktors
Ukrainā pie varas ir vismaz viens cilvēks, kurš atklāti un sistemātiski kritizē Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieku Valēriju Zaļužniju – ”Tautas kalpa” frakcijas deputāte Marjana Bezuglaja. Viņa vada Ukrainas Augstākās Radas Nacionālās drošības, aizsardzības un izlūkošanas komiteju. Pēdējās dienās viņa gandrīz katru dienu savā Facebook publicē ziņas, kurās asi kritizē Ukrainas bruņoto spēku vadību – sākot ar Zalužniju un beidzot ar viņa palīgiem un atsevišķu karaspēka grupu vadību.
Zelenska partijas pārstāve Bezuglaja kopš kara sākuma vairākkārt ir nonākusi skandālu centrā. 2022. gadā viņa reģistrēja likumprojektu par militārpersonu nāvessodu par pavēles nepildīšanu (tas tika atsaukts Radā). 2022. gada jūnijā, pēc žurnālista Jurija Butusova un vairāku viņa kolēģu teiktā, Bezuglaja kaujas par Severodoņecku laikā devusi norādījumus Ukrainas Bruņoto spēku militārajai vadībai. Šī informācija nav oficiāli apstiprināta.
26. novembrī tautas deputāte aicināja Zaļužniju atkāpties. Viņa apsūdzēja virspavēlnieku militārā plāna neesamībā 2024. gadam. Tomēr, kā norādīja partijas ”Golos” deputāts un Nacionālās drošības, aizsardzības un izlūkošanas komitejas sekretārs Romāns Kostenko, Bezuglaja nav lūgusi Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieku sniegt viņai šo plānu. Turklāt jau nākamajā dienā pēc Bezuglajas skaļā paziņojuma, augsta ranga NATO pārstāvis Briselē notikušajā brīfingā norādīja , ka Zalužnijam ir plāns, taču tā īstenošana ir “ļoti grūts uzdevums pat ar Rietumu atbalstu Ukrainai”.
Bezuglaja sāka informatīvo kampaņu, kas bija vērsta pret Ukrainas militāro vadību pēc Valērija Zalužnija slejas publicēšanas The Economist. Pirmais ieraksts, kurā kritizēts Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks, viņas Facebook lapā parādījās 5. novembrī (dienu pēc tam, kad Ukrainas prezidents pirmais reaģēja uz Zalužnija publikācijām). Zīmīgi, ka tajā viņa pati rakstīja par problēmu klātbūtni attiecībās starp valsts militāro un politisko vadību:
“Šāda raksta nesaskaņošana ar augstāko virspavēlnieku neatkarīgi no tā, kurš no mums attiecas pret prezidentu, liecina par militāri politisko krīzi.”
Komentējot Marjanas Bezuglajas jaunākos izteikumus, ukraiņu politologs Oļegs Sahakjans viņu dēvē par skandalozu politiķi, kuru iepriekš varēja turēt aizdomās par viņas publisko uzstāšanos saskaņošanu ar prezidenta biroju:
“Konkrēti šajā gadījumā es vairāk sliecos uzskatīt, ka šeit sakrita vairāki faktori. Pirmkārt, bija iepriekšēja kampaņa, lai pārbaudītu attieksmi pret militārās vadības atkāpšanās tēmu un attiecīgi pārbaudītu ūdeņus zem Zaļužnija, ko konkrēti veic Bezuglajas kundze. Otrkārt, viņa ir attiecīgās Aizsardzības komitejas locekle un tāpēc viņai ir laba informācija par sistēmiskām problēmām Ukrainas bruņotajos spēkos. Treškārt, tas ir viņas personīgais psihotips. Viņa ir cilvēks, kurš redz mērķi, bet nesaskata šķēršļus, un, ja viņa par kaut ko ir pārliecināta, man ir grūti iedomāties, ka kāds viņu tiešām varētu vadīt un novirzīt.”
Pati Bezuglaja noliedz apsūdzības par savu paziņojumu saskaņošanu ar prezidenta biroju. Intervijā BBC ukraiņu dienestam viņa sacīja, ka, neskatoties uz asajām diskusijām, ko izraisīja viņas ieraksti sociālajos tīklos, viņa tos neuzskata par kļūdu. Vienā no saviem pēdējiem ierakstiem Bezuglaja apsūdzēja Zalužniju pasūtījuma rakstu rakstīšanā laikrakstam The Economist.
